Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 02:26
Vārda dienas: Gints, Uvis
Arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs: Alkatības un savtīgu interešu grēks slāpē un smacē Latvijas attīstību
Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki Aglonā sākās otrdienas vakarā ar Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča svinētu Svēto misi, turpinājās ar Tautas krustaceļu, kurā skanēja Rēzeknes–Aglonas diecēzes bīskapa Jāņa Buļa meditācijas. Svētku kulminācija bija vakar apustuliskā nuncija – pāvesta vēstnieka – arhibīskapa Pedro Lopesa Kintanas vadītais dievkalpojums.
"Šogad pulcējamies Aglonā īpašā kontekstā. Šis ir gads, kad svinam Latvijas simtgadi. Šis ir gads, kad pāvests Francisks ierodas pie mums kā svētceļnieks, lai stiprinātu mūsu tautā ticību un cerību, lai būtu kopā ar mums šai svarīgajā vēstures posmā," sprediķī sacīja arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Viņš akcentēja, ka pirms simts gadiem latvieši izcīnīja brīvu valsti, ar savu valodu, kultūru, ticības pārliecību un dzīvesziņu, integrējot savā valstī arī tos citu tautību ļaudis, kas dzīvoja Latvijas teritorijā. Arhibīskaps pieminēja, ka jau gadu pirms Latvijas valsts dibināšanas Rēzeknē Latgales pārstāvju kongresā lēma par Latgales apvienošanos ar Kurzemes un Vidzemes latviešiem "vienā politiskā autonomā tautas organismā" un ka šā kongresa organizēšanā svarīga loma bija katoļu baznīcas garīdzniekiem Francim Trasūnam un Jāzepam Rancānam.
Jau 24. septembrī Aglonas bazilikas sakrālais laukums atkal būs kristiešu pilns, jo starptautiskajā svētvietā ieradīsies cilvēki gan no visas Latvijas, gan kaimiņvalstīm, lai tiktos ar pāvestu Francisku. Arhibīskaps Z. Stankevičs dalījās pārdomās, ka pāvesta ierašanās Latvijā šai vēsturiskajā brīdī liecina par to, ka mēs viņam esam svarīgi: "Te notiek procesi, no kuru gala iznākuma var būt atkarīgi arī citu valstu un tautu likteņi. Varam tikai minēt, kādi tie ir. Noteikti tas, ka mēs kā neliela tauta un valsts esam labs kristiešu savstarpējās sadraudzības un sadarbības paraugs."
"Mēs atrodamies uz Austrumu un Rietumu kristietības un civilizācijas robežlīnijas. Latvija ir bijusi kā tīģelis, kurā ir saskārušās daudzu valstu un kultūru intereses un ietekmes. Domāju, ka mēs līdz galam vēl neesam apzinājušies mūsu oriģinalitāti un misiju citu tautu vidū un līdz ar to arī Dieva plānā. Ir vērts par to domāt tālāk. Tāpat pāvestam rūp nabadzīgie un visi dzīves pabērni," teica Z. Stankevičs. Viņš atgādināja, ka oktobrī Saeimas vēlēšanās tauta noteiks, kuri būs mūsu priekšstāvji nākamajos četros gados un ietekmēs politisko, kultūras un ekonomisko procesu virzību. Arhibīskaps kā iemeslus, kas traucē Latvijai uzplaukt, minēja alkatību, slimīgas ambīcijas, varaskāri, savtīgas intereses un viltus ideoloģijas.
Aicina palīdzēt ģimenēm
14. augusta vakarā Tautas krustaceļa kopējās lūgšanās Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā piedalījušies vairāk nekā 20 tūkstoši svētceļnieku. Bīskaps Jānis Bulis par meditāciju tematu bija izraudzījies – māja, ģimene, savstarpējās attiecības un ģimeņu atbildība par tautas saglabāšanos, akcentējot, ka visās civilizācijās ģimeni uzskata par augstāko vērtību un cilvēka dzīves piepildījumu: "Ejot šo Krustaceļu, lūgsim par Latvijas ģimenēm – laulātajiem, bērniem, vecākiem, vecvecākiem. Lai Dievs tās stiprina, dod spēku un cerību krīzes brīžos! Lai jaunieši izaug par atbildīgajiem laulātiem un nākamajiem vecākiem mūsu tautas, mūsu valsts Latvijas paaudzēm."
Tautas Krustaceļā otrdien gāja arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar dzīvesbiedri un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Abas augstākās amatpersonas, Ministru prezidents Māris Kučinskis, ministri Dzintars Rasnačs, Dana ReiznieceOzola un citi politiķi Aglonas svētkos piedalījās arī vakar, 15. augustā.
Par to, ka bez stiprām ģimenēm nav iedomājama stipra valsts, savā uzrunā atgādināja arī R. Vējonis: "Vecāki, vecvecāki un krustvecāki ir tie, kuri mūs veido par personībām un ieaudzina vērtības – cieņu, darba tikumu un mīlestību pret savu zemi, savu tautu un ticību savai valstij. Bez spēcīgām dzimtām un kuplām ģimenēm nav iedomājama stipra valsts." R. Vējonis aicināja būt solidāriem un palīdzēt tiem, kam tas visvairāk nepieciešams: "Tomēr mums līdzās ir arī bērni bez vecākiem. Ģimenes, kurās vecāki ir tālu projām, vai palicis tikai viens no tiem. Ģimenes, kuru pamatus grauj trūkums. Esmu pārliecināts, ka katrs no mums var atrast iespēju palīdzēt arī kādai citai ģimenei."
Pāvesta vizītes loma
Apustuliskais nuncijs arhibīskaps Pedro Lopess Kintana sprediķī atgādināja, kādā situācijā bija Latvija pirms 25 gadiem, kad Latviju apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II, un ieskicēja, ar kādu vēsti Svētais tēvs Francisks ieradīsies mūsu zemē: "Pāvesta vizīte nav vienkārša valsts vadītāja vizīte. Pāvests ieradīsies pirmkārt un vispirms kā gans. Viņš vēlas satikt visus. Viņš nāk stiprināt ticībā katoļus un iedrošināt visus iedzīvotājus viņu miera un brālības ceļā."
Nuncijs teica, ka 25 gadu laikā Latvijas valsts un sabiedrība ir kļuvusi stabilāka, ir atradusi savu vietu Eiropā un pasaulē. Taču, vērtējot plašākā kontekstā, pāvesta vēstnieks norādīja: "Lai gan sabiedrība galvenokārt ir sasniegusi labu materiālās drošības līmeni, šodien trūkst garīgās drošības. Lūk, tādēļ mums ir vajadzīga spēcīga balss, kas mums atgādinātu, kur ir īstā laime un kur ir īstā brīvība. Mēs varam teikt, ka pāvests Francisks ir viens no mūsdienu pasaulē visvairāk respektētajiem un mīlētajiem līderiem. Būdams Katoļu baznīcas vadītājs un neskatoties uz to, ka viņam nav īstas varas – nav armijas –, pāvests Francisks ir augstākā morālā un garīgā autoritāte. Jau kopš savas ievēlēšanas viņš ir bijis to cilvēku balss, kuri dzīvo atstumtībā: nabadzīgo, atstāto, veco ļaužu, nedzimušo, nedziedināmi slimo un to, kuri cieš no kara un vajāšanas. Pāvestam kā personai ir unikālas īpašības: viņa pazemība un vienkāršība mums māca redzēt dzīvu Jēzus mācības paraugu.
***
Arhibīskaps: Alkatības grēks smacē Latvijas attīstību
Fragments no Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķa:
"Alkatības, slimīgu ambīciju, varaskāres, savtīgu interešu un viltus ideoloģiju grēks ir tas, kas traucē Latvijai uzplaukt un ziedēt, pilnā mērā piepildīt savu misiju Dieva plānā. Alkatības un savtīgu interešu grēks slāpē un smacē Latvijas attīstību. Pēc nepilniem diviem mēnešiem mūs gaida Saeimas vēlēšanas.
Aicinu skatīties nevis uz vēlēšanu kandidātu deklarācijām un vārdiem, bet izvērtēt viņu līdzšinējos darbus. Ja vārdi nav saskanējuši ar darbiem, izvēlēsimies citus pretendentus. Aicinu ikvienu izpildīt savu pilsoņa pienākumu, piedaloties vēlēšanās. Aicinu izmantot savas tiesības svītrot tos kandidātus, par kuru godprātību ir kaut mazākā šaubu ēna, un likt plusiņus tiem, kuriem uzticaties. Aicinu kā galveno vērtēšanas kritēriju izvēlēties kandidātu gatavību kalpot kopējam labumam, t. i., visas tautas interesēm, un spēju pieņemt patstāvīgus lēmumus, nevis gļēvi peldēt pa straumi.
Valsts varas uzdevums ir rūpēties par ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājību un nodrošināt viņam pilnvērtīgas izaugsmes iespējas gan materiālajā, gan kultūras, gan garīgajā jomā. Latvijas iedzīvotāju līdzšinējā masveida izbraukšana no valsts citstarp liecina par to, ka cilvēkos ir dziļš rūgtums par to, ka pastāv korumpētība. Uzņēmēji sūdzas par zemas kvalitātes pārvaldi, nodokļu slogu un nevajadzīgiem birokrātiskajiem šķēršļiem. Viņi sūdzas arī par to, ka nejūtas aizstāvēti sarežģījumu situācijās attiecībās ar citām valstīm. Valsts pienākums ir aizstāvēt gan savus pilsoņus, gan uzņēmējdarbības jomas pārstāvjus. Ir grūti pārliecināt cilvēkus balsot, kad viņi redz, ka ir pieņemti arī tādi likumi un lēmumi, kas ir vērsti pret tautu. Tāpēc patiešām ir apsveicami soļi, kas pēdējā laikā sperti, lai sakārtotu gan OIK, gan maksātnespējas administratoru, gan arī ātro kredītu jomu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003