Ārzemēs dzīvojošo vēlētāju balsis – kārdinošs kumoss partijām

Pirmsvēlēšanu debatēm Londonā pieteikušies 11 politiskie spēki.

Pirmsvēlēšanu debatēm Londonā pieteikušies 11 politiskie spēki

Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi ir gards kumoss dažādiem politiskajiem spēkiem, lai gūtu papildu balsis, tāpēc arvien vairāk partijas tos iekļauj arī savos kampaņu plānos. Bet ko ārzemēs dzīvojošajiem vēlētājiem gatavojas piedāvāt politiķi?

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās ārvalstīs balsoja 23 116 cilvēki no kopumā 87 493 balsstiesīgajiem, tas nozīmē, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas uz vēlēšanu iecirkņiem nedevās. Toreiz pirmās trīs vietas ārvalstīs ieņēma "Vienotība", Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība (tobrīd vēl ar Artusu Kaimiņu kā spilgtāko saraksta personāžu). Tagad ārzemēs dzīvojošo tautiešu labvēlību mēģina iegūt vai visas partijas (Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtajās 4000 zīmju programmā bieži pieminēti vārdi "diaspora", "cilvēku aizbraukšana", "atgriešanās dzimtenē", "pasākumi tautiešu palikšanai Latvijā" utt.), bet, kam tās tiks, prognozēt nav viegli. Ārvalstīs dzīvojošo Latvijas vēlētāju politiskās simpātijas neparādās sabiedriskās domas aptaujās, jo to veikšana būtu ļoti dārga. Pirms vēlēšanām gan Latvijā, gan ārvalstīs paredzētas politiskas diskusijas, kuras attiecas uz tautiešiem ārvalstīs, – Rīgā 28. augustā diskusiju rīko biedrība "Ar pasaules pieredzi Latvijā", bet septembra sākumā gaidāmi pasākumi Britānijā, kurus rīko vietējās tautiešu organizācijas – Latviešu centrā Britānijā "Straumēni" un Londonā. Vairākas partijas arī iecerējušas doties braucienos uz ārzemēm, lai tur veiktu savas kampaņas. Tas bijis par iemeslu, lai Ārlietu ministrija (ĀM) izplatītu atgādinājumu, kurā norāda – rīkojot ārvalstīs Saeimas priekšvēlēšanu diskusijas, ir rūpīgi jāizvērtē katras konkrētās valsts tiesiskais regulējums un tradīcijas. "Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, ja šādās priekšvēlēšanu diskusijās gribētu piedalīties Latvijā reģistrēto politisko partiju pārstāvji. Šādi gadījumi būtu jāsaskaņo ar konkrētās valsts Ārlietu ministriju," uzsver ĀM.

Partijas piedāvājumā diasporai lielākoties runā par valsts tautsaimniecības un dzīves līmeņa uzlabošanu, kas rosinātu cilvēkus atgriezties Latvijā.

"Tautiešus interesē saiknes uzturēšana ar Latviju, kā arī tas, lai Britānijā darbotos latviešu valodas skolas bērniem, uz kurām vest atvases nedēļas nogalēs," saka "Jaunās Vienotības" politiķe Z. Kalniņa–Lukaševica. Ja atgriezties vēlas ģimene ar bērniem, tad būtisks ir jautājums par izglītību – skolu pieejamību, bērnu latviešu valodas zināšanām, asistenta pieejamību, kurš palīdzētu iekļauties dzīvē Latvijā. "Pētījumos parādās algas apmērs, kas rosinātu atgriešanos, – 1500 eiro. Tas var būt atšķirīgs," spriež Z. Kalniņa–Lukaševica, uzsverot, ka ekonomikas stāvokļa uzlabošanās būtu rosinošs faktors. Politiķe un viņas kolēģi izmantojot katru iespēju, kad ir ārzemēs, lai tiktos ar tur dzīvojošajiem tautiešiem. Nacionālās apvienības politiķis Rihards Kols norāda, ka ar diasporas pārstāvjiem tiekas regulāri un darīs to arī turpmāk. Viņš gan bilst, ka ir bijušas reizes, kad uz tikšanos ar viņu Edinburgā atnākuši trīs cilvēki. Partijas līderi Raivis Dzintars un Imants Parādnieks tikušies ar tautiešiem Lielbritānijā un arī ASV. Tāpat NA politiķi ar tautiešiem komunicējot sociālajos tīklos. Pārsvarā nākoties uzklausīt pārmetumus par politisko situāciju Latvijā, daudzi aizbraukušie atzīst, ka esot noguruši no korupcijas. "Publiskajās diskusijās var dzirdēt visas iespējamās samazgas, arī pārmetumus, kāpēc "Ryanair" un "Air Baltic" lidojumi kļuvuši dārgāki. Tomēr neformālās sarunās kritizētāji ir mierīgāki un veidojas konstruktīvs dialogs," vērtē R. Kols. Viņaprāt, ir būtiski pieņemt Diasporas likumu, kas arī būs veicinošs faktors, lai rosinātu tautiešu atgriešanos valstī. Valsts ekonomiskā izaugsme, lielākas algas un vairāk Rietumu biznesa kultūras uzņēmumos būtu būtiski argumenti, kas rosinātu tautiešu atgriešanos.

Cita pieeja ir Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kas arī iepriekš publiskajā telpā nav izcēlusies ar īpašām iniciatīvām diasporai. "Mēs īpaši nebraucam uz ārzemēm pie tautiešiem. Mudinām skatīties uz darbiem – kāda pašlaik ir nodokļu politika, cik liels bezdarbs, kādas iespējas uzņēmējiem, cik brīvu vietu bērnudārzos," saka ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, aicinot vērtēt Māra Kučinska valdības darbus.

Liberāls skatījums uz diasporu ir apvienības "Attīstībai/Par" līderim Danielam Pavļutam, kurš uz Latvijas iedzīvotāju migrāciju lūkojas kā uz normālu procesu, jo cilvēki mūsdienās brīvi pārvietojas pasaulē. "Esam par globālu latvietību, kurā, lai kur mūsu tautieši būtu, valda ciešas saites ar Latviju," saka D. Pavļuts. Tomēr arī viņš norāda: lai tautieši apsvērtu iespēju atgriezties Latvijā uz pastāvīgu dzīvi, nepieciešams uzlabot kopējo ekonomikas stāvokli, kā arī vairāk stāstīt par iespējām Latvijā. "Kad biju ekonomikas ministrs, Īrijā tikos ar tautiešiem. Toreiz jutu, ka cilvēkiem ir divējādas jūtas. Viņiem bija racionāli pamatota izvēle atbilstoši savai kvalifikācijai doties strādāt, kur ir labāks atalgojums. Tiem, kas no Latvijas devās prom, kad iestājās krīze, iekšā gruzd netaisnības sajūta. Manuprāt, valstij un pašvaldībām jāsper vienkārši soļi un jābūvē tilti ar cilvēkiem, piemēram, informējot par pašreizējiem dzīves un darba apstākļiem Latvijā," uzskata D. Pavļuts.

Viens no tiem, kas atradis dzirdošas ausis ārvalstu latviešu vidū, ir partijas "KPV LV" līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. Iepriekšējās vēlēšanās viņš rīkoja īpašus braucienus, kā arī izmantoja politiskajai komunikācijai savu interneta raidījumu "Suņu būda". Tas atspoguļojās arī balsojumā. Kaimiņš uzsver: lai panāktu aizbraukušo tautiešu atgriešanos, valsts jāveido paredzama, attiecinot šo jēdzienu uz tieslietām, ekonomiku un veselības aprūpes pakalpojumiem. "Ir cilvēki, kas grib mājās uz Latviju, taču viņos valda neziņa, vai viņiem būs darbs. Tādēļ mēs zaudējam cilvēkus no savas valsts. Mums jādara viss iespējamais, lai cilvēki nebrauktu projām," klāsta A. Kaimiņš. Viņš noraida citu politisko spēku pārmetumus par to, ka viņa politiskais spēks par diasporu atceras, kad nepieciešamas balsis. "Šo gadu laikā gandrīz katru mēnesi esmu braucis tikties ar tautiešiem. Esmu ļoti labi informēts par tautiešu noskaņojumu. Mums ir pilnas zāles, piemēram, Dublinā, bet varas partijām mēdz atnākt tikai daži cilvēki," apgalvo A. Kaimiņš.

"Cilvēki savulaik aizbraukuši no Latvijas ekonomiskās situācijas un piedzīvotās attieksmes dēļ," teic Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns, kurš uzsver, ka viņa partijas ieskatā labākais līdzeklis, kā rosināt tautiešus atgriezties, – ieviešot kārtību valstī un sakārtojot ekonomiku. Partijas aktīvisti došoties arī braucienos uz diasporas centriem Britānijā, Īrijā un citur.

Līdzīgas domas pauž arī "Saskaņas" premjera amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis. "Remigrācijai spēcīgākais instruments būtu Latvijā demonstrēt ekonomikas izaugsmi vairākus gadus pēc kārtas. Ja mūsu IKP augs par pieciem procentiem katru gadu, tas apturēs tautiešu aizbraukšanu un radīsim spēcīgu stimulu aizbraukušajiem pārdomāt savu izvēli." "Saskaņa" plāno ar tautiešiem tikties gan Lielbritānijā, gan arī Krievijā. Par Krievijas latviešiem ir saprotama "Saskaņas" vēlme arī šajā jautājumā izmantot partijas uz Austrumiem vērsto profilu.

***

Partiju solījumi tautiešiem ārvalstīs

Fragmenti no rakstā minēto partiju, kuras startē 13. Saeimas vēlēšanās, 4000 zīmju programmām par diasporu.

Jaunā konservatīvā partija

– Darbaspēka problēmu risināšana, veidojot aktīvu politiku repatriācijai, dialogu ar diasporu.

– Nacionālo interešu nostiprināšana sadarbībā ar diasporu, interešu lobēšana starptautiskās organizācijās.

Nacionālā apvienība

– Panāksim, ka Latvijā atgriežas vairāk pilsoņu, nekā aizbrauc. Ar individuālu pieeju atbalstīsim katru latvieti, kurš paudīs vēlmi atgriezties dzīvot Dzimtenē.

"Attīstībai/Par"

– Taisnīgā Latvijā laba veselības aprūpe bez garām rindām ir pieejama visiem. Par veselības aprūpi ikvienam gādā valsts. Pacientu līdzmaksājumi ir divreiz mazāki, bet mediķu algas neliek viņiem emigrēt.

– Taisnīgā Latvijā cilvēki paliek un atgriežas, jo šeit ikvienu ciena un gaida. Latvijas pilsoņi pasaulē pieder Latvijai – caur kultūru, valodu un lietišķām saitēm.

"Jaunā Vienotība"

– Atbalsts diasporai latviešu valodas un kultūras apguvē, sadarbība ekonomikā, zinātnē, sportā un pētniecībā.

– Atbalsts diasporai, atgriežoties Latvijā, t. sk. bērnu integrācijai izglītības sistēmā.

"KPV LV"

– Ir nepieciešams tos [13 darbus] paveikt, lai apturētu cilvēku izbraukšanu un lai radītu prognozējamu vidi, kurā Latvijas cilvēki vēlas dzīvot, atgriezties un veidot lielas ģimenes. Cilvēkiem ir jānotic savām nākotnes iespējām Latvijā, bet tas nav iespējams, kamēr valsts pārvalde un varas politiķi ar darbiem nepierādīs, ka spēj atbildīgi un efektīvi izmantot nodokļu maksātāju naudu.

Zaļo un zemnieku savienība

– Koncentrēsimies uz labu darbavietu radīšanu, veidojot konkurētspējīgu, uz eksportu vērstu un sociāli atbildīgu tautsaimniecību, atbalstot investīcijām pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi, nodrošinot regulāras kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas, paredzot pasākumus tautiešu palikšanai un atgriešanās iespējām Latvijā.

"Saskaņa"

– Tikai kopā Latvijas iedzīvotāji spēs panākt pārmaiņas un pārvarēt nopietnus izaicinājumus – jaunu cilvēku aizbraukšanu, ekonomisko atpalicību, nabadzību.