Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 16:56
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Daudz vīziju, maz konkrētības. Ko politiķi sola kultūrai
Pirms 13. Saeimas vēlēšanām "Latvijas Avīzes" pielikumā "Kultūrzīmes" jautājām lielākajām partijām par viņu iecerēto kultūrpolitikā. Vai partija ir gatava ieviest neatkarīgu Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeli? Vai un kādiem līdzekļiem gatavojaties īstenot lielos kultūras infrastruktūras objektus – Nacionālo koncertzāli, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju? Vai atjaunosiet grāmatu valsts iepirkumu publisko bibliotēku vajadzībām? Vai atbalstāt sociālā nodrošinājuma sistēmas pilnveidi radošām personām? Kā nodrošināsiet Latvijas kultūras finansēšanas nepārtrauktību? Kādi būs jūsu piedāvātie risinājumi kvalitatīva satura veicināšanai Latvijas medijos? Kādi būs jūsu piedāvātie risinājumi plašākas Latvijas kultūras pieejamības nodrošināšanai diasporas latviešiem? Uz šiem žurnālistu jautājumiem atbildēja Evita Zālīte-Grosa, Dace Melbārde, Atis Zakatistovs, Inga Goldberga, Ints Dālderis, Māris Kučinskis, Dace Bluķe. "Pārāk nopietni partiju programmas nav vērts uztvert, taču daži interesanti momenti parādās," vērtējot partiju solījumus, saka Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis.
Laikā, kad strauji tuvojas 13. Saeimas vēlēšanas, kas notiks 6. oktobrī, "Kultūrzīmes" uzdod lielākajām partijām jautājumus par viņu iecerēto kultūrpolitikā. Atbildētāji tika izvēlēti, ņemot vērā partijas vietu reitingos, kā arī kultūrpolitikai atvēlēto vietu, detalizētību un izvērsumu programmā, jo nav noslēpums, ka kultūrpolitika nav Latvijas politiķu iecienītāko politikas segmentu vidū. Lūdzām arī, lai politiķu atbildes būtu maksimāli konkrētas un personalizētas.
*
2. Jaunā konservatīvā partija
Evita ZĀLĪTE-GROSA
4. Nacionālā apvienība
Dace MELBĀRDE
9. "Saskaņa"
Inga GOLDBERGA
10. "Attīstībai/Par!"
Dace BLUĶE
13. "Jaunā Vienotība"
Ints DĀLDERIS
15. "KPV LV"
Atis ZAKATISTOVS
16. Zaļo un zemnieku savienība
Māris Kučinskis
Vai jūsu partija ir gatava ieviest neatkarīgu Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeli? Kāds būs VKKF budžeta palielinājums 2019. un 2020. gadā?
2. Atbalstām neatkarīgu VKKF finansēšanas modeli, tomēr kultūras nozares sasaiste ar ieņēmumiem no atkarībām šķiet neētiska. Paredzot VKKF finansējumu 0,066% apmērā no IKP, mērķis nodrošināt VKKF normālu finansējumu tiktu sasniegts efektīvāk. Tādēļ līdz 2021. gada nogalei centīsimies pierādīt, ka tas iespējams, un tad aicināsim nozares pārstāvjus atbalstīt grozījumus VKKF finansēšanas tiesiskajā regulējumā.
4. NA uzturēja prasību mainīt VKKF finansēšanas modeli kopš 2014. gada. Ministru kabinets 2018. gada 4. septembra sēdē apstiprināja KM sagatavotos grozījumus VKKF likumā, kas izstrādāti, lai nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu Latvijas kultūras procesu, kā arī garantētu VKKF stabilitāti un finansējuma pieaugumu, saglabājot neatkarību profesionālo lēmumu pieņemšanā. Budžeta veidošanai 2019. un 2021. gadam prioritārajos pasākumos KM ir pieprasījusi papildu 500 000 eiro VKKF reģionālās kultūras stiprināšanai. VKKF budžeta pieaugums atbilstoši jaunajam finansēšanas modelim 2022. gadā varētu būt ap 3 160 769 eiro.
9. Ja ar neatkarīgu saprot fiksētus procentus no iekasētā akcīzes nodokļa, par finansējuma piešķiršanu lemj nozares eksperti un tam par pamatu ir rūpīgi izstrādāts valsts pasūtījums ar konkrētiem kritērijiem vismaz trīs gadu periodam, tad viennozīmīgi esam gatavi.
10. Kāpēc gan VKKF finansēšanas modeļa maiņu nevarētu ieviest agrāk, negaidot 2022. gadu? Tas, kas absolūti nav pieļaujami, – lai šajā situācijā nenotiktu kā 2017. gadā, kad fonda finansējums samazinājās. VKKF redzam kā galveno balstu radošajiem procesiem, taču tam nav jānosedz visas kultūras vajadzības. Ar atsevišķu atbalsta mehānismu atbalstīsim labāko Latvijas mākslinieku klātbūtni starptautiska mēroga profesionālajos notikumos.
13. Atbalstām VKKF finansējuma modeļa maiņu, kas paredz no 2022. gada VKKF novirzīt daļu no nodokļu ieņēmumiem no alkohola, cigaretēm un azartspēlēm. Turpmākajos gados VKKF finansējuma pieaugums – vismaz 10% apmērā pret iepriekšējā gada piešķīrumu.
15. Nē. Finansējuma modelis un sistēma tiks pārskatīta.
16. ZZS jau ir atbalstījusi neatkarīgu VKKF finansēšanas modeli. VKKF budžeta palielinājums 2019. un 2020. gadā ir atkarīgs no Kultūras ministrijas pieteiktajām prioritātēm un kopējā valsts budžeta.
Vai un kādiem līdzekļiem gatavojaties īstenot lielos kultūras infrastruktūras objektus – Nacionālo koncertzāli, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju (vai kādu citu)?
2. Mūsu prioritāte ir Nacionālā vēstures muzeja rekonstrukcija un jaunas koncertzāles būvniecība. Finansējumu var rast no neapgūtajiem Eiropas finanšu līdzekļiem un realizējot JKP ekonomisko programmu.
4. Prioritātes ir īstenot uzsāktos nacionālās kultūras infrastruktūras projektus (no valsts budžeta šobrīd tiek investēts vairāk nekā 100 milj. eiro), uzsākt Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu Rīgas vēsturiskajā centrā, t. sk. izmantojot ES fondu finansējumu no šī gada plānošanas perioda, kā arī plānojot un ieguldot valsts investīcijas. Aktualizēt Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja būvniecības projektu nākamā ES fondu plānošanas perspektīvā. Laikmetīgās mākslas izstāžu nodrošināšanai nākamās Saeimas laikā īstenot izstāžu zāles "Arsenāls" renovāciju.
9. Vispirms jāizvērtē šobrīd esošo koncertzāļu lielākas izmantošanas un esošo ēku pielāgošanas iespējas. Varētu atbalstīt LLMM izveidi pie Nacionālā mākslas muzeja, finansējumu paredzot gan no valsts budžeta, gan pašvaldības, gan piesaistot ārējo finansējumu un sadarbojoties ar sabiedriskajām organizācijām, kas ieguldījušas lielu darbu šajā jomā līdz šim. Te vietā būtu arī netradicionāls risinājums, turpinot Rotko centra iesākto, LLMM veidot Daugavpils cietoksnī.
10. Latvijas nākamajā simtgadē nepieciešams ieguldīt kultūras infrastruktūrā, uzceļot LLMM un akustisko koncertzāli Rīgā. Lielie kultūras objekti jāfinansē no budžeta ieņēmumiem, jo maz ticams, ka šiem projektiem varēs piesaistīt ES līdzekļus gan atbalsta nosacījumu dēļ, gan tāpēc, ka vispār kopējais ES atbalsts sarūk.
13. Prioritāri risināms kultūras jomā strādājošo atlīdzības palielinājuma jautājums. Lielo infrastruktūras objektu attīstību vēlamies skatīt kontekstā ar šo problēmu. Tādēļ ļoti nepieciešamās Nacionālās koncertzāles Rīgā un citu objektu izveidei maksimāli jāpiesaista ES fondi, pašvaldību un privātais finansējums.
15. Kultūras infrastruktūras objektu būvniecība nebūs prioritāte.
16. Turpināma diversificēta pieeja, meklējot katram objektam optimālu finansējuma avotu, jo tikai no valsts budžeta visus šos objektus īstenot nevarēs atļauties.
Vai atjaunosiet grāmatu valsts iepirkumu publisko bibliotēku vajadzībām?
2. Valoda ir mūsu identitātes pamats un būtiska kultūrizglītības sastāvdaļa. Grāmatu iepirkums ir nozīmīgs instruments šajā procesā, tādēļ – atbalstāms.
4. Programma "Vērtīgo grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām" atjaunojama, tiklīdz valsts budžetā rodas šāda iespēja un sabalansējot to ar citām kultūras nozares prioritātēm. No valsts budžeta šobrīd tiek līdzfinansēta programma "Bērnu un jauniešu žūrija", kuras ietvaros notiek arī grāmatu iepirkuma programmas īstenošana.
9. Jā, galvenokārt, lai nodrošinātu latviešu oriģinālliteratūras pieejamību un bērnu literatūras iegādi. Jāizveido arī kārtība, kā nodrošināt egrāmatu pieejamību bibliotēkās.
10. Mūsu programmā ir punkts par bibliotēku tīkla saglabāšanu, kā arī uzskatām, ka atbalstu tam vajag. Biliotēkās būtu jānonāk lielākam VKKF atbalstīto izdevumu eksemplāru skaitam. Iepirkums varētu būt kombinēts tādā veidā, ka valsts līdzfinansē bibliotēku krājumu veidošanu 50:50 ar pašvaldībām, taču valsts nenodarbojas ar konkrētu izdevumu iepirkšanu un izplatīšanu.
13. Kultūras ministrijai budžeta iespēju ietvaros jāpalīdz pašvaldībām publisko bibliotēku krājuma papildināšanā.
15. Jā.
16. Grāmatu iepirkuma atjaunošana atbalstāma līdz ar VKKF finansējuma modeļa atjaunošanu.
Vai atbalstāt sociālā nodrošinājuma sistēmas pilnveidi radošām personām? Kādi būs jūsu piedāvātie uzlabojumi?
2. Atbalstām sociālā nodrošinājuma sistēmas pilnveidi, jo pašreizējā redzam būtiskas nepilnības – ienākuma griesti, kas ļauj pretendēt uz atbalstu, ir nepiedodami zemi, arī – slimības pabalstu neesamība, ienākumu aprēķins konkrētai personai, neņemot vērā personas apgādībā esošās personas u. c.
4. KM kopā ar radošajām savienībām ir sagatavojusi grozījumus atbalsta pasākumu uzlabošanai. Lai saņemtu vienreizēju atbalstu komunālajiem vai veselības uzlabošanas pasākumiem, personas ienākumiem turpmāk netiks piemērots likumā noteiktais atlases kritērijs (ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nav bijuši lielāki par ½ no valstī noteiktās minimālās algas – 430 eiro); plānojam grozīt arī atbilstības kritēriju atbalsta stipendijas saņemšanai (no 50% no minimālās algas uz 75%).
9. Ja vienojas par šādu atbalstu, tad tam jāsastāv ne tikai no atvieglojumiem, bet arī no garantijām.
10. Ir jālabo kļūdas Profesionālo radošo organizāciju un Radošo personu likumā, kas darbību sāka šogad. Viens no radošo personu atbalsta veidiem – alternatīva slimības pabalstam radošajām personām kļūdas likumā dēļ nefunkcionē vispār. Tas ir jālabo. Tāpat jāceļ zemo ienākumu griesti, pie kuriem vispār iespējams atbalsts.
13. Vēlamies sagaidīt likuma darbības pirmā gada izvērtējumu, lai lemtu par nepieciešamajiem pilnveidojumiem izveidotajā kārtībā.
15. Programmu turpināsim. Tās izvērtēšana notiks saistībā ar jaunās nodokļu politikas veidošanu valstī.
16. Uzlabojumi ir atkarīgi no praksē konstatētajām problēmām. Būtu pārskatāms noteikto ienākumu slieksnis, lai persona varētu kvalificēties atbalstam.
Kā nodrošināsiet adekvāta Latvijas kultūras finansēšanas procesa nepārtrauktību un attīstību pēc Latvijas valsts simtgades programmas beigām?
2. Nepieciešams veikt nopietnu simtgades projektu izvērtēšanu un atlasīt virzienus, kas īpaši uzplaukuši, pateicoties šim finansējumam. Piesaistot VKKF finansējumu 0,066% apmērā no IKP (apm. 19 milj. eiro), ceram nodrošināt nepieciešamo finansējumu kultūrai, t. sk. simtgades laikā iesākto projektu turpināšanai.
4. Viena no būtiskām budžeta pieauguma prioritātēm – atalgojuma palielināšana sektorā strādājošiem. Iestāsimies par Latvijas valsts simtgades programmas sasniegumu pēctecību, pieprasot tam atbilstošu finansējumu: nodrošināsim, ka "Latvijas skolas somas" projekts kļūst par pastāvīgu izglītības procesa sastāvdaļu; turpināsim Nacionālās enciklopēdijas veidošanu; turpināsim atbalstu filmu projektiem, kas stiprina valstiskumu un piederību Latvijai; nostiprināsim dalībai Londonas grāmatu tirgū izveidoto latviešu literatūras un izdevējdarbības eksporta sistēmu; piedalīsimies Baltijas kultūras fonda izveidē; turpināsim publiskās vēstures un sociālās atmiņas programmu.
9. Kultūras procesi tika finansēti arī pirms Latvijas valsts simtgades programmas uzsākšanas, un tā tam jānotiek arī pēc. Simtgades programma, iespējams, uzliks akcentus uz būtisko, un tā ietekmē var pārskatīt kultūrpolitikas prioritātes.
10. LV100 budžets ir plānots līdz 2021. g. 2019. gadā – 9 671 559 eiro, savukārt 2020. un 2021. gadā – 11 452 723 eiro. Valdībā apstiprinātā VKKF finansēšanas modeļa maiņa ar 2022. gadu dod papildus vairāk nekā trīs miljonu pieaugumu.
13. Latviešu valoda un kultūra ir nacionālas valsts pastāvēšanas stūrakmens, un ikgadējā budžeta ietvaros tai atvēlams adekvāts finansējuma apjoms.
15. Kultūras finansēšanas modelis tiks izvērtēts saistībā ar jaunās nodokļu politikas veidošanu.
16. Simtgades programma nav vienīgā kultūras finansēšanas procesa sastāvdaļa. No budžeta viedokļa simtgades programma neveido būtiskāko kultūras procesa finansējuma programmu.
Kādi būs jūsu piedāvātie risinājumi kvalitatīva satura veicināšanai Latvijas medijos (ne tikai sabiedriskajos medijos)?
2. Nepieciešams palielināt valsts finansējumu sabiedriskajiem medijiem, lai tie būtu spējīgi atstāt reklāmas tirgu, paredzot kompensējošos mehānismus. Jāstiprina satura radīšana angļu valodā, kā arī objektīva satura radīšana par Latviju krievu mediju telpai. Svarīgs instruments tam ir interneta platforma. Arī – izmaiņas tiesību aktos, paredzot atklāt mediju patiesos labuma guvējus, kas lasītājam ļautu labāk izvērtēt mediju satura kvalitāti jeb pamatotību (objektivitāti).
4. Atbalstīsim Mediju fonda darbību, palielinot pieejamo finansējumu. Tiks turpināts deleģējums – daudzpusīgas kultūras atspoguļošana iknedēļas drukātajos un/vai interneta kultūras medijos. Arī VKKF atbalsta mediju projektus (2018. gadā par aptuveni 300 000 eiro). Audiovizuālo mediju jomā atbalstām sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus un mediju vides kvalitātes uzlabošanai – Mediju ombuda izveidi.
9. Paplašināt VKKF programmu, kas īpaši pievēršas kultūras prizmai medijos, skarot ne tikai sociālos jautājumus. Atbalstot konkrētas kultūras aktivitātes, paredzēt arī finansējumu un obligātu nepieciešamību informēt un izglītot iedzīvotājus.
10. Vienlaikus ar finansējuma palielināšanu kvalitatīvai žurnālistikai, sabiedriskajam medijam jāatstāj reklāmas tirgus. Sabiedrisko mediju reāli pārveidosim par vienotu organizāciju. Pašvaldībām nav jānodarbojas ar mediju uzņēmējdarbību. Pašvaldību veidotiem informatīviem izdevumiem jāpauž tikai nepolitizēta informācija. Valsts sniegs mērķētu atbalstu neatkarīgiem vietējiem un reģionālajiem plašsaziņas medijiem.
13. Kultūras ministrijas līdzšinējais darbs mediju politikas jomā ir novērtēts, un tas jāturpina, iespējams, vēl efektīvāk. Finansējuma palielinājums kvalitatīva satura veidošanai jāskata arī valsts drošības jautājumu kontekstā.
15. Pārtrauksim pašvaldību informatīvo izdevumu konkurenci ar reģionālajiem medijiem.
16. Turpināma Latvijas mediju finansēšanas programma, paredzot finansējuma sadalījumu atklātā konkursā visiem medijiem, kā arī atsevišķās programmas gan medijpratības attīstīšanai, gan arī satura integrēšanai izglītības politikā.
Kādi būs jūsu piedāvātie risinājumi plašākas Latvijas kultūras pieejamības nodrošināšanai diasporas latviešiem?
2. Ļoti apsveicama ideja ir VKKF mērķprogramma diasporai simtgades ietvaros. Šī iniciatīva būtu jāturpina, veidojot speciālu atbalsta programmu arī pēc simtgades.
4. NA kultūras ministrs ir nodrošinājis atbalsta palielinājumu diasporas kultūras procesiem par 319% (no 28 458 eiro 2013. gadā līdz 688 538 eiro 2018. gadā). Sadarbībā ar PBLA atbalsts ir jāturpina gan profesionālās mākslas pieejamībai, gan radošās līdzdalības iespējām Dziesmu un deju svētku procesā u.c. Konkursa kārtībā atbalstāmi arī diasporas mediji un NVO.
9. Viens virziens ir informatīvā vide, un tā tieši saistīta ar iepriekšminēto kultūras žurnālistikas un informatīvās vides attīstības atbalstu. Otrs, atbalstot un veicinot dalību kolektīvos, kur tiek koptas latviskās tradīcijas.
10. Ja šī Saeima to neizdara, tad panāksim, ka diasporas likumprojektu savā darba kārtībā iekļauj nākamā Saeima. VKKF budžeta pieaugums dos lielāku iespēju uz finansējumu pretendēt arī diasporas organizācijām. Varētu būt arī kāda īpaša VKKF mērķprogramma. Esam diskutējuši par vērtīgo grāmatu iepirkumu diasporas organizācijām un atbalstu bibliotēku veidošanai, egrāmatu patapināšanas iespējām diasporai, valsts atbalstu Latvijas mūziķu un teātru viesturnejām, kino izrādēm. Apsverama ir ideja par kultūras atašeju posteņu atjaunošanu Latvijas vēstniecībās vismaz lielākajās valstīs.
13. Nepieciešams lielāks finansiāls atbalsts Latvijas profesionālās kultūras pieejamībai diasporas valstīs. Jāpalielina valsts budžeta atbalstītu koncertu, teātra izrāžu, filmu un lekciju skaits latviešu centros ārzemēs.
15. Šis jautājums tiks vērtēts kultūras finansējuma modeļa pārskatīšanas kontekstā.
16. Plašāk jāizmanto jau izveidotie atbalsta mehānismi – NVO atbalsta fonds un Mediju fonds, kuri ietver atsevišķas diasporas komponentus. Svarīgs ir atbalsts latviešu valodas apguvei – gan metodiskais, gan izveidojot valsts finansētas skolotāju vietas un latviešu valodas un kultūras apguves vasaras skolas un nometnes. Jāturpina nodrošināt kultūras un mākslas projektu pieejamība diasporas centros.
***
EKSPERTĪZE
Daudz vīziju, maz konkrētības
Haralds Matulis, Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs: "Pārāk nopietni partiju programmas nav vērts uztvert, taču daži interesanti momenti parādās. Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) kultūra nekad nav bijusi pirmā prioritāte, tomēr ZZS vienīgā no partijām īsajā programmā iekļāvusi punktu "atjaunot stabilu Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumu". Zinot ZZS pragmatismu, tātad ir pamats cerēt, ka beidzot tiks atjaunots VKKF finansēšanas modelis. "Attīstībai/Par" sola pat divkāršot VKKF finansējumu un vienīgie piemin arī laikmetīgās mākslas atbalstu. Nacionālās apvienības kultūras programma lakoniski iezīmē vairākus darbības virzienus un no visām partijām vienīgā atstāj iespaidu par vēlmi vadīt Kultūras ministriju arī pēc vēlēšanām. NA kā vienīgie sola vairot kultūras cilvēku sociālo labklājību un piemin radošumu izglītībā. "Saskaņa" un "KPV LV" kultūru programmās vispār nepiemin. Par "Saskaņas" ambīcijām kultūras jomā varētu liecināt Rīgā darītais. Profesionālajai mākslai finansējums samazinājies, pašvaldības amatieru un tautas mākslas kolektīviem saglabāts, tiek rīkoti pilsētas svētki plašām masām. Par koncertzāli un Laikmetīgās mākslas muzeju nekādu iniciatīvu neizrāda. "KPV LV" piedāvā samazināt ministriju skaitu līdz sešām un kultūru apvienot ar izglītību un veselības aizsardzību. Jaunā konservatīvā partija arī rosina samazināt ministriju skaitu līdz astoņām, taču kultūru atstāt kā neatkarīgu institūciju – tātad kultūra tiek novērtēta kā svarīga joma. "Jaunā Vienotība" kultūru uztver vai nu kā nevajadzīgu, vai kā pašsaprotamu, starp savām 57 prioritātēm kultūru pieminot vienreiz "Atbalsts diasporai latviešu valodas un kultūras apguvē" – Latvijā gan jau bērni kaut kā paši runāt iemācīsies."
Anita Bormane, "LA" pielikuma "Kultūrzīmes" redaktore: "Diemžēl atkal jāsecina, ka partijām, kas tiecas uz vietām Saeimā, ar retiem izņēmumiem vai nu nav nekādas, vai arī ir diezgan miglaina vīzija par to, ko būtu nepieciešams paveikt kultūrpolitikā. Tāpat redzams, ka atsevišķi politiskie spēki vai nu nav sekojuši līdzi līdzšinējam lēmumu pieņemšanas procesam kultūrā, vai arī mīt kaut kādā savā separātā, ar kultūras jomas realitāti absolūti nesaistītā pasaulē (piemēram, JKP attieksme pret VKKF finansēšanu no iezīmētajiem nodokļiem; KPV LV lakoniskās atbildes uz "KZ" jautājumiem, vispārēji uzsverot, ka kultūras finansēšanas modelis tiks pārskatīts). Ar izvērstāku redzējumu par paveicamo izceļas Nacionālā apvienība, kas jau izteikusi ambīciju arī turpmāk ieņemt kultūras ministra posteni, arī – "Attīstībai Par", kas, cita starpā, sola Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma pieaugumu no šībrīža 10 miljoniem līdz 20 miljoniem 2022. gadā, gan skaidri nekonkretizējot mehānismu mērķa sasniegšanai, piemin arī atsevišķa atbalsta mehānisma izveides iespēju Latvijas kultūras eksportam (to pat savā īsajā programmā iekļāvusi arī JKP, plašajā programmā – "Progresīvie" – gan bez konkrētiem risinājumiem). Būtiski, ka līdzās atbalstam VKKF finansēšanas modeļa maiņai ZZS savā programmā vienīgie izvērstāk izceļas ar pievēršanos kultūras reģionālās pieejamības problēmām, tomēr diemžēl deklaratīvi bez konkrētiem risinājuma veidiem. Interesanti, ka līdzšinējās varas partijas "Jaunā Vienotība" programmā kultūra atkal, tāpat kā 2014. gadā, vispār nav izcelta kā prioritāte, laikam jau uzskatot, ka šajā jomā viss ir pilnīgā kārtībā vai arī notiks pats no sevis."
***
Ko kultūrai sola citas uz 13. Saeimu pretendējošās partijas
3. Rīcības partija: "Atbalstīsim kultūru un sportu tautas veselībai un jaunās paaudzes audzināšanai. Saglabāsim valstī kultūrvēsturisko mantojumu."
5. "Progresīvie": "Nodrošināsim vēsturiskā mantojuma un tautas mākslas saglabāšanu. Kultūras politiku orientēsim uz kultūras procesu dinamizēšanu. Izmantosim publisko finansējumu, lai ar kultūras politiku veicinātu sadarbību sabiedrībā. Publisko finansējumu primāri izmantosim tādu kultūras produktu veidošanai, kas ir interesanti un saistoši arī starpreģionālā kontekstā. Kultūras institūcijas veidosim kā publiskus forumus, kur indivīds izglītojas, pats līdzveido kultūras telpu. Izmantosim publisko finansējumu arī fluīdām, aktīvām un elastīgām institucionālām formām. Atbalstīsim Latvijas kultūras eksportu." (saīsināts)
6. Latvijas Centriskā partija: "Budžeta palielināšana kultūras, zinātnes un izglītības vajadzībām, pārprofilējot budžeta līdzekļus."
7. LSDSP/KDS/GKL: "Piederības sajūta Latvijai sākas ar cieņpilnu attieksmi pret karogu, himnu un centieniem saglabāt mūsu kultūras mantojumu, aktīvu vēršanos pret Latvijas valstiskuma noniecināšanu."
8. "No sirds Latvijai": "Atbalstīsim mūsu kultūrā un tradīcijās balstītu vērtību sistēmu, sabiedrības integrācijā un bērnu un jaunatnes patriotisko jūtu audzināšanā izmantosim tradicionālo kultūras mantojumu. (..) Radīsim labvēlīgu vidi kultūras un mākslas jaunrades izaugsmei un ilgtspējai. Apzināsim un saglabāsim esošo kultūrvēsturisko mantojumu, nodrošinot tā nodošanu nākamajām paaudzēm."
11. Latvijas Reģionu apvienība: "Esam par Latvijas iedzīvotāju tiesībām saglabāt ierasto dzīvesveidu, latviešu valodu, kultūru un tradīcijas." Prioritātē "Līdzvērtīgas izaugsmes iespējas visiem Latvijas reģioniem" – "Latvijas kultūrvēsturisko novadu identitātes stiprināšana."
12. "Latviešu nacionālisti": "Kultūras, mākslas un sporta pieejamība ikvienam. Nacionālās kultūras un mākslas objektus par Latvijas vai Eiropas līdzekļiem prioritāri būvēt vai restaurēt ārpus Rīgas.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003