Latvijas pirmskara autoritārā vadītāja Kārļa Ulmaņa 1939. un 1940. gadā neizdarīto, atsakoties dot rīkojumu par valstiskuma aizstāvību, pārpārēm paveica pati nācija, kas nepārprotami noraidīja okupācijas varu, iesaistoties ilgā un asiņainā cīņā no 1944. līdz pat 1956. gadam.