Ceturtdiena, 2026. gada 05. novembris 04:05
Vārda dienas: Lote, Šarlote
Uz spīkeres amatu kandidēja pašreizējā spīkere, Nacionālās apvienības pārstāve Ināra Mūrniece (no kreisās) un Jaunās konservatīvās partijas deputāte Dagmāra Beitnere Le-Galla. Sīvā balsojumā Mūrniecei izdevās saglabāt šo amatu. Savukārt Beitnere Le-Galla jaunajā prezidijā būs Saeimas priekšsēdētājas vietniece.
Prezidents savā uzrunā jaunās Saeimas deputātus aicināja atstāt aiz muguras priekšvēlēšanu domstarpības un ikdienas darbā domas par valsts nākotni stādīt augstāk par partiju sponsoru interesēm. "No šodienas jūs strādāsiet visas Latvijas tautas labā. Atcerieties, ka jūs pārstāvat visu mūsu sabiedrību tās dažādībā, nevis tikai savus vēlētājus. Šodien jūs sagaida pirmais pārbaudījums, kas parādīs jūsu spēju rīkoties atbildīgi, vienoties un kopīgi strādāt visas sabiedrības interesēs. Lai jau pirmais lēmums nebūtu pagaidu risinājums un neradītu šaubas par jaunās Saeimas lemtspēju, aicinu jūs šodien atbildīgi ievēlēt Saeimas priekšsēdētāju un prezidiju, kas parlamenta darbu vadīs turpmākos četrus gadus," uzsvēra Vējonis. Viņš arī mudināja parlamentāriešus ieklausīties oponentu teiktajā, lai "sadzirdētu vērtīgus priekšlikumus un rastu iespēju jēgpilniem kompromisiem". Prezidents arī vērsa uzmanību, ka šī Saeima esot īpaša, jo tā ievadīs Latviju valsts otrajā simtgadē.
Pēc prezidenta uzrunas Saeima ievēlēja balsu skaitītājus un pagaidu Mandātu ētikas un iesniegumu komisiju jaunievēlēto deputātu pilnvaru pārbaudei. Komisija secināja, ka visi 100 parlamentā ievēlētie politiķi ir tiesīgi saņemt deputāta mandātu.
Pirms mandātu apstiprināšanas gan katram deputātam bija jānodod svinīgais solījums. Pirms četriem gadiem šis process radīja juridisku aizķeršanos, jo toreizējais deputāts Juris Viļums savu zvērestu nodeva latgaliski un atteicās to darīt literārajā latviešu valodā, tādēļ viņa mandāts tika apstiprināts atsevišķi pēc izvērtēšanas Mandātu komisijā.
Šajā sasaukumā Viļums vairs nav ievēlēts, bet ir virkne citu latgaliešu, kas arī vēlējās izmantot iespēju nodot zvērestu latgaliski. Tostarp Aldis Adamovičs ("Vienotība"), Juris Rancāns (JKP), Ilga Šuplinska (JKP) un Edmunds Teirumnieks (NA). Dažam labam Latgales lokālpatriotam gan ar to gāja kā pa celmiem un nācās no tribīnes vairākas reizes atkārtot svinīgā solījuma tekstu. Šim piemēram sekoja arī pāris "čiuļu", kas zvērestu nodeva ventiņu dialektā. Savukārt Janīna Kursīte-Pakule (NA) vispirms noskaitīja zvērestu lībiešu valodā, bet pēc Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces aizrādījuma atkārtoja to ventiņu dialektā. "Lai nebūtu asimetrija. Ja reiz deputāti vēlas izrādīt cieņu latgaliešiem, kas patiešām saglabājuši savu dialektu, tad to pašu būtu pelnījuši arī kurzemnieki. Un nedrīkstam aizmirst arī otru Latvijas pamatvalodu – lībiešu valodu, kurai līdz šim Saeimā šāds gods nav izrādīts," paskaidroja Kursīte-Pakule. Tomēr viņa kā valodniece un politiķe kritiski vērtē šādu deputātu izrādīšanos dažādās izloksnēs. "Tā nav laba prakse. Tas norāda uz sabiedrības sadrumstalotību un vienotu vērtību trūkumu. Literārā latviešu valoda ir viena no šādām vienojošām vērtībām. Dialekti un izloksnes ir mūsu bagātība, kas jāsaglabā un jākopj. Taču to deputāti varēs darīt ar ikdienas darbu parlamentā, nevis šādu izrādīšanos no tribīnes," teica Kursīte-Pakule. Tam īsti nepiekrīt Latgales kultūras aktīviste Ilga Šuplinska (JKP), norādot, ka nevajag jaukt tautas vienotību ar pilnīgi vienādu tautu.
Deputātu pirmais lēmums bija Saeimas priekšsēdētāja un pārējo prezidija locekļu ievēlēšana. Kā nojaušams, diskusijas un neoficiālas sarunas par spīkera amatu noritējušas visu nedēļas nogali un turpinājās vēl sēdes sākumā. Galu galā NA pārstāvjiem šajās sarunās izdevās nodrošināt atbalstu līdzšinējai priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA), kuru balsojumā atbalstīja 44 deputāti – NA, "AP", JKP un vairākums ZZS frakcijas (izņemot Jāni Dūklavu, kurš esot nejauši sabojājis savu biļetenu, tādēļ tas tika atzīts par nederīgu). JKP līderis Jānis Bordāns spīkera amatam bija izvirzījis savu frakcijas kolēģi Dagmāru Beitneri-Le Gallu, bet viņu atbalstīja 32 deputāti (JKP un "KPV LV" deputāti). "Saskaņas" pārstāvji balsojumā par Saeimas priekšsēdētāju nepiedalījās, jo neviena no abām kandidātēm viņiem nešķita pieņemama.
Līdz ar to Saeimas darbu turpinās vadīt līdzšinējā priekšsēdētāja. Viņas vietnieki būs D. Beitnere-Le Galla un Inese Lībiņa-Egnere ("Vienotība"). Saeimas sekretāra amatā un līdz ar to arī parlamenta prezidijā ievēlēts deputāts Andrejs Klementjevs ("S"). Taču nevar izslēgt iespēju, ka koalīcijas veidošanas gaitā prezidija sastāvs vēl varētu mainīties.
Jaunajā Saeimā ievēlēts arī pašreizējais Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un lielākā daļa viņa kabineta ministru – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), veselības ministre Anda Čakša (ZZS), labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība"), ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība"), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība") un kultūras ministre Dace Melbārde (NA). Līdz jaunās valdības apstiprināšanai viņi strādās abos amatos – gan Saeimā, gan valdībā. "No vienas puses – būs spēcīga saikne starp valdību un parlamentu, bet laika ziņā tas būs pagrūti. Plenārsēdes noteikti apmeklēšu, bet ar komisijām būs grūtāk. It sevišķi, ja gadīsies kādi komandējumi," atzina labklājības ministrs Jānis Reirs. Algu gan valdības locekļi drīkstēs saņemt tikai vienā no amatiem pēc savas izvēles. Visticamāk, viņi arī turpmāk to saņems valdībā, jo ministra alga ir lielāka nekā deputātam.
Līdzšinējiem pašvaldību pārstāvjiem un Eiropas Parlamenta deputātam Artim Pabrikam gan nekāda amatu apvienošana nebūs iespējama. Tāpat arī vairākumam citu deputātu nāksies pamest savus tagadējos darbus vai uzņēmumu vadīšanu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
