Pieci gadi. Joprojām sāp…

Šodien no plkst. 17 Rīgā, Priedaines ielā 20, laukumā blakus Zolitūdes traģēdijā cietušo memoriālam norisināsies piemiņas pasākums.

Šodien pieminam lielveikala "Maxima" traģēdijā bojāgājušos

Pirms pieciem gadiem, 2013. gada 21. novembrī, Rīgā, Priedaines ielā 20, iebruka lielveikala "Maxima" jumts, bojā gāja 54 cilvēki, bet 59 tika ievainoti. Glābšanas darbi kopumā ilga četras dienas (94 stundas). Šī ir viena no lielākajām nelaimēm Latvijas jaunāko laiku vēsturē, ko ar sāpēm joprojām piemin ne tikai bojāgājušo un cietušo tuvinieki, bet arī daudzi citi ļaudis. Un joprojām, arī piecus gadus pēc traģiskajiem notikumiem Zolitūdē, sabiedrībā cilā daudzus jautājumus. Gan atbildamus, gan neatbildamus… Vai esam mācījušies no šīs katastrofas? Vai pēc notikušās traģēdijas daudzie solījumi un apņemšanās īstenotas? Vai esam darījuši visu, lai šādas nelaimes vairs neatkārtotos? "Latvijas Avīze" skaidroja un meklēja atbildes, kas noticis un kas mainījies šo piecu gadu laikā.

*

Kompensācijas

1. Vai cietušie un bojāgājušo tuvinieki saņēmuši kompensācijas?

"Noslēgumam tuvojas pirmie divi "Maxima" brīvprātīgo kompensāciju izmaksu posmi. Pirmais etaps attiecās uz bojāgājušo ģimenēm – 100 tūkstoši eiro katrai ģimenei neatkarīgi no ģimenes locekļu skaita. Otrais etaps attiecās uz fiziski cietušajiem – tā bija kompensāciju izmaksa cilvēkiem, kuri saskaņā ar tiesu medicīnisko ekspertīzi nogruvumā ieguvuši smagas, vidēja smaguma vai vieglas traumas. Ārpus šīm kompensācijām palikuši 52 cilvēki, kuri bija nogruvuma laikā veikalā un guvuši morālu kaitējumu. Pašlaik noris sarunas un ir saņemta principiāla "Maxima" piekrišana kompensāciju izmaksai arī šai grupai. Protams, tās būs mazākas summas, bet galvenais, ka visiem cilvēkiem šīs kompensācijas tiks izmaksātas. No "Maxima" puses esam saņēmuši principiālu akceptu tam, ka trešais etaps arī notiks," pastāstīja biedrības "Zolitūde 21.11." vadītāja Regīna Ločmele-Luņova.

Zolitūdes traģēdijā cietušo pārstāve arī atklāja, ka panākta vienošanās ar apdrošināšanas kompāniju "Ergo", kas, negaidot tiesas spriedumu, izmaksāja materiāla rakstura pretenziju iesniedzējiem pieprasītās summas. "Ergo" apdrošināja gan "Maxima", gan būvuzņēmēju risku. "Cilvēkiem tika sabojātas mantas, somas, mobilie tālruņi, automašīnas. Līdz šim saskaņā ar Latvijas tiesvedības un apdrošināšanas praksi cietušajiem bija jāsagaida vispirms krimināltiesas spriedums pēdējā instancē un tikai tad apdrošinātāji kaut ko izmaksāja. Pateicoties sabiedriskajam viedoklim, panācām, ka "Ergo" piekrita izmaksāt visas summas fiziskām personām agrāk. Juridiskām personām tas notiks pēc tiesas sprieduma," zināja teikt Ločmele-Luņova.

Biedrība palīdz un seko līdzi cietušo prasībām kriminālprocesa ietvaros, civilprasības atstājot cietušo pašu ziņā, jo tur gan prasību izmērs atšķiras, gan advokāti ir ļoti dažādi. Arī kriminālprocesa ietvaros katram cietušajam pienākas kompensācija. Visa morālo prasību summa tiek vērsta pret deviņiem cilvēkiem, kuri pašlaik sēž uz apsūdzēto sola, kā arī pret tiem uzņēmumiem, kuru vārdi figurē kriminālprocesā. "Izņemot "Maxima", jo, saņemot kompensāciju, cilvēks parakstījās, ka necels vairs nekādas prasības," norādīja Ločmele-Luņova. "Brīvprātīgā kompensāciju izmaksa cietušajiem ir vainu mīkstinošs apstāklis. Tas, ka tika izmaksāts maksimāli iespējamais morālā kaitējuma apjoms, apliecina, ka "Maxima" apzinājusies savu morālo un sociālo atbildību sabiedrības priekšā," uzskata Ločmele-Luņova.

Kas attiecas uz sabrukušās ēkas attīstītāju SIA "Homburg Zolitude" un viņa apdrošinātāju "AIG Europe Limited" (AIG) Nīderlandes filiāli, tad notikumu attīstība liecina, ka šie uzņēmēji pagaidām veiksmīgi izvairās no atbildības. ""Homburg Zolitude" ir maksātnespējīga kompānija un pat nefigurē krimināllietā, neskatoties uz to, ka uzņēmums bija ēkas īpašnieks. Līdz brīdim, kad prokuratūra paziņoja pilnu apsūdzēto sarakstu, "Homburg Zolitude" un AIG runāja ar cietušajiem par iespējamām kompensāciju izmaksām, tad pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka "Homburg" vārds šajā sarakstā nefigurē, viņi pazuda," pastāstīja Zolitūdes traģēdijā cietušo pārstāve.

2. Vai un kad ēku Priedaines ielā 20 nojauks?

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija šā gada 16. novembrī ēku Priedaines ielā 20 klasificēja par B kategorijas vidi degradējošu būvi un tās īpašniecei SIA "Prana Property" piemēroja paaugstināto nekustamā īpašuma nodokļa likmi. "Mūsu mērķis ir nojaukt gan ēku, gan autostāvvietu," atzīst komisijas vadītājs Oļegs Burovs. Rīgas dome ir gatava nojaukt ēku arī piespiedu kārtā un pēc tam tiesāties ar līdzīpašniekiem.

Šobrīd Priedaines ielas 20 – gan sabrukušā tirdzniecības centra, gan līdzās esošās daudzdzīvokļu ēkas kādreizējam attīstītājam SIA "Homburg Zolitude" ir pasludināta maksātnespēja. Zvērināts tiesu izpildītājs ēku nodeva izsolē un to pērn par 3,9 miljoniem eiro iegādājās "Homburg Zolitude" kreditējošās Igaunijas bankas "Coop Pank" (iepriekš "Eesti Krediidipank") meitasuzņēmums "Prana Property". Izsolē ēka tika pārdota kā potenciāls dzīvojamais nams.

Igaunijas uzņēmējiem pilsēta piedāvā vienoties par Zolitūdes traģēdijas vietā esošā nama atsavināšanu vai maiņu, taču "Prana Property" pārstāvis Rauls Keskūla īsti nav apmierināts ar Rīgas domes piedāvāto summu – 200 tūkstoši eiro. "Nekustamo īpašumu eksperti mums apliecinājuši, ka šī ir dzīvotspējīga ēka, kura, protams, ir jāinvestē, lai likvidētu celtniecības brāķi, ko savulaik pieļāvuši būvnieki. Mēs uzskatām, ka ēku var pabeigt un tirgot dzīvokļus. Veiksmīgu apstākļu gadījumā šiem dzīvokļiem būs pircēji," uzskata R. Keskūla.

Patlaban traģēdijas vietai apkārt uzlikts žogs. Daļu ēkas sedz dekoratīvs fasādes pārsegums. Vairākos stāvos logi ir atvērti. Saskaņā ar pērn publiskoto nekustamā īpašuma novērtējumu, vienā no 10. stāva terasēm nav veikti hidroizolācijas un flīzēšanas darbi, kā arī nav pabeigta ēkas ārsienas apdare, tādējādi siltumizolācijas vate pakļauta ārējo apstākļu iedarbībai un ir bojāta.

Projektētā ēka plānota 12 stāvus augsta. Ēkas pirmajā stāvā un piebūvē bija plānots tirdzniecības centrs, sākot no otrā stāva – dzīvokļi. Neoficiāla informācija liecina – lai pabeigtu Priedaines ielas ēku, nepieciešamas apmēram 10 miljonu eiro investīcijas, līdz ar to igauņu uzņēmēju rīcība šobrīd atgādina tirgošanos par iespējami izdevīgāku cenu, lai mazinātu zaudējumus uz pilsētas nodokļu maksātāju rēķina.

Sods

3. Vai vainīgie noskaidroti un sodīti?

Zolitūdes traģēdijas krimināllieta tiesā nonāca pirms trim gadiem, 2015. gada 8. decembrī. Ar pilniem apgriezieniem lietas izskatīšana sākās 2016. gada martā. Kārtējā tiesas sēde noteikta šī gada 6. decembrī, kurā prokurori nāks klajā ar apsūdzības grozījumiem. Lietas iztiesāšanas gaitā atklāti jauni fakti, tādēļ atbilstoši Kriminālprocesa likumam valsts apsūdzības virzītājiem ir nepieciešams mainīt apsūdzības faktiskos apstākļus. Apsūdzības grozīšana nenozīmē apsūdzētajiem inkriminēto Krimināllikuma pantu maiņu.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā dēļ sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš. Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Jānim Balodim, Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai – izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva. Neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst.

Saeimas izmeklēšana

4. Kas notika pēc tam, kad parlamentārā izmeklēšanas komisija beidza darbu?

Ņemot vērā Zolitūdes traģēdijas apmēru un sabiedrības lielo sašutumu, valdība dažas nedēļas pēc notikušā izveidoja sabiedrisko izmeklēšanas komisiju, taču tā ātri zaudēja sabiedrības uzticību. Tad 12. Saeima 2014. gada 11. novembrī izveidoja Parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kurai pēc gada darba izdevās apstiprināt galaziņojumu. Toreizējās parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Ringolds Balodis atgādina, ka komisija beidza darbu ar konkrētu priekšlikumu nosūtīšanu atbildīgajām institūcijām un amatpersonām, kam bija jāsniedz atbilde Saeimai. "Komisija veica gigantisku darbu un lielā mērā atspoguļoja būvnieku un arhitektu nepiepildītās cerības," uzskata R. Balodis.

Virknē priekšlikumu pausta nepieciešamība veikt grozījumus būvniecības regulējumā, pastiprinot prasības būvprojektu ekspertīzei un būvju ekspluatācijas drošībai, kā arī palielinot būvniecības procesa dalībnieku atbildību visā būvniecības procesā. Tāpat normatīvajā regulējumā ir jāprecizē publiskas ēkas jēdziens, kā arī jāveic citi uzlabojumi. Komisijas deputāti arī uzskata, ka ir jāveic izmaiņas būvspeciālistu profesionālās augstākās izglītības programmās, jāizstrādā un jāpieņem lobēšanas atklātības likums. Ekonomikas ministrija apkopoja atbildīgo ministriju un institūciju sniegtos viedokļus par izmeklēšanas komisijas priekšlikumiem. Daļa no tiem iestrādāti normatīvajos aktos.

Būvnieki

5. Kāpēc uz apsūdzēto sola nesēž pasūtītājs?

Parlamentārā izmeklēšanas komisija secināja, ka, visticamāk, pie Zolitūdes traģēdijas novedusi valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā. Proti, 2009. gadā likvidējot Valsts būvinspekciju, ievērojami samazinājās būvniecības kontrole, atstājot būvniecības procesa uzraudzību tikai pašvaldību būvvalžu ziņā. Diemžēl 2014. gada 1. oktobrī, izveidojot Būvniecības valsts kontroles biroju, sabiedrībā tika radīts iespaids, ka kontrole būvniecības jomā ir būtiski pastiprinājusies. Taču realitāte nav tik rožaina, uzskata Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

"Lai gan kopš Zolitūdes traģēdijas pagājuši jau pieci gadi, joprojām nav definētas atbildības jomas būvniecībā. Lielākās diskusijas joprojām ir par to, kāda loma ir pasūtītājam. Mēs uzskatām, ka pasūtītājs ir primārā persona, kura uzdod uzdevumu projektētājam vai nu būvprojektu izstrādāt pilnā apmērā, vai daļēji. Kad sākas būvniecība, tieši viņš lemj, vai piesaistīt autoruzraugus pilnā apmērā vai daļēji, vai būvuzraugus. Būvniecības laikā izmaiņas iniciē tieši pasūtītājs, un no tā tad arī sākas visas nelaimes. Var dažādi traktēt, bet mēs uzskatām, ka pirmais primārais atbildīgais ir pasūtītājs un pārējie pakārtoti. Ja gadījumā ir kļūdījies projektētājs, tad regresa kārtībā pasūtītājs vēršas pie sava projektētāja, jo viņš izpildīja pasūtītāja funkcijas," skaidro Straume. Būvniecības valsts kotroles biroja uzdevums būtu nevis apsekot publiskās ēkas, bet gan definēt un realizēt vienotu būvniecības valsts politiku. "Šo cilvēku pirmais uzdevums būtu apmācīt un tikai tad kontrolēt un sodīt," uzsver būvinženieru vadītājs.

Viņš arī norāda, ka šobrīd ir ļoti pieaugusi birokrātija būvniecībā. "Būvvaldēs lielākā daļa speciālistu ir juristi, nevis profesionāļi. Birokrātija šobrīd neveidojas no profesionālas vajadzības, tā drīzāk ir pašapliecināšanās, juridisko aktu realizācija un būvnieku mocīšana. Uz papīra daudz kas ir skaisti, bet dzīvē nestrādā. Joprojām nestrādā Būvniecības informācijas sistēma un mēs nesaņemam informāciju par pārkāpumiem reģionos. Ja šī sistēma beidzot strādātu, varētu sekot līdzi, kad izdota būvatļauja, kad objekts nodots ekspluatācijā, būvspeciālisti, kurus mēs sertificējam, nemānītos arī ar informāciju un nepierakstītu nepadarītus darbus."

M. Straume uzskata, ka būvniecības uzraudzībā šobrīd esam faktiski turpat, kur pirms pieciem gadiem, ko pierāda arī tiesas process pret Zolitūdes traģēdijas izraisītājiem, jo uz apsūdzēto sola nesēž pasūtītājs.

"Maxima"

6. Vai "Maxima" cieta no boikota?

Uzreiz pēc Zolitūdes traģēdijas cilvēki sociālajos tīklos izplatīja aicinājumus neiepirkties mazumtirgotāja "Maxima Latvija" veikalos, kamēr nav sodītas par lielveikalā sabrukšanu atbildīgās personas. Demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kā arī toreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un zemkopības ministre Laimdota Straujuma publiski paziņoja, ka vairs neiepirksies veikalos "Maxima". "Maxima" apgrozījums strauji samazinājās par 20%. Taču tas nebija uz ilgu laiku, uzņēmuma bilance liecina, ka apgrozījums Latvijā pieaudzis katru gadu, arī peļņa bijusi mērojama miljonos, tiesa, ne tik liela, kā bija plānots. Saskaņā ar "firmas.lv" datiem, "Maxima Latvija" katru gadu ir 2 – 3% rentabilitāte.

***

Piemiņas pasākums Zolitūdē

Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrība "Zolitūde 21.11." informē, ka šodien, 21. novembrī, plkst. 17 – 19 traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, laukumā blakus memoriālam norisināsies piemiņas pasākums.

Tajā pulcēsies biedrības "Zolitūde 21.11." biedri, Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo tuvinieki un cietušie, glābšanas operācijas dalībnieki, valsts un pašvaldības pārstāvji, Zolitūdes iedzīvotāji, rīdzinieki, citi Latvijas iedzīvotāji.

Plkst. 17.30 sāks skanēt audioieraksts, un uz liela ekrāna tiks demonstrēta režisora Konstantīna Odarsta dokumentālā filma. Pēc tam sekos klusuma brīdis, svecīšu nolikšana.

Pasākuma dalībnieki par ziedojumiem varēs saņemt biedrības izdoto grāmatu "Atceries Zolitūdi".

Avots: Biedrība "Zolitūde 21.11."

***

"Maxima Latvija" apgrozījums un peļņa

2017. g. 2016. g. 2015. g. 2014. g. 2013. g.

Apgrozījums milj. eiro/pieaugums, % 723,05 5 693,80 1 688,80 3 674,35 0,13 673,47 5,1

Peļņa milj. eiro/pieaugums, % 23,22 93,8 11,98 37,5 19,17 37,9 13,9 21,6 17,74 13