Pensionāri vēlas būt sadzirdēti

Pieprasa noteikt minimālo iztikas grozu, pieeju endoprotezēšanas un zobu protezēšanas pakalpojumiem, kā arī atbrīvojumu no NĪN un IIN

"Ir ieradušies 67 pensionāru biedrību dalībnieki, paši pirmie bija klāt vistālāk braukušie – no Apes," teica Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs Andris Siliņš, vakar Rīgā nacionālajā sporta manēžā atklājot Latvijas pensionāru sapulci. Sapulces mērķis bija kopā ar Saeimas frakciju politiķiem apspriest LPF valdes priekšlikumus un ierosinājumus senioru dzīves uzlabošanai un pieņemt rezolūciju. Visu Saeimas frakciju politiķi bija saņēmuši vēstules no LPF, kur tika vaicāts, vai frakcija, sastādot darbības plānu parlamentā un veidojot 2019. gada un nākamo trīs gadu valsts budžetu, atbalstīs prioritātes noteikšanu pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanai un nabadzības riska likvidēšanai vecākās paaudzes iedzīvotāju vidū. Aktuāla ir arī pensionāru jautājumu apakškomisijas izveide pie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas. Vēl desmit citu problēmu uzskaitījumā bija jautājumi par pensionāru minimālā iztikas groza noteikšanu, veselības aprūpes – endoprotezēšanas, kataraktas operāciju, zobu protezēšanas u. c. pakalpojumu – pieejamību, pensionāru ienākumu neaplikšanu ar ienākuma nodokli kopš 2020. gada minimālās algas līmenī, kā arī noteiktas platības vienīgā mājokļa un zemes atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa.

Sapulcē ieradās tikai triju frakciju – "Attīstībai/Par!", Nacionālās apvienības un "Saskaņas" – deputāti. Trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja amatā ievēlētais Andris Skride ("Attīstībai/Par!") solīja, ka regulāri sadarbosies ar Pensionāru federāciju un strādās "pie jautājuma par medikamentu pieejamību, jo tie ir ļoti dārgi". Padzirdot, ka A. Skride ir kardiologs, zālē sākās sačukstēšanās: "Pie kardiologiem tik garas rindas, nevar pierakstīties, un nu vēl viens dakteris aizgājis, kur vairāk maksā."

"Visi priekšlikumi, ko esam saņēmuši, ir vērti, lai tajos iedziļinātos," uzsvēra Nacionālās apvienības deputāte Ilze Indriksone. "Saskaņas" pārstāvis Vitālijs Orlovs atgādināja, ka viņa partijai jau sen noslēgts sadarbības līgums ar LPF.

"Jaunās Vienotības" deputāts Jānis Reirs bija atsūtījis vēstuli ar savu Labklājības ministra amatā veikto labo darbu uzskaitījumu un solījumu censties pārliecināt 13. Saeimas deputātus nolemt, lai pensionāri saņemtu kā pielikumu pie pensijas vienu procentu no viņu strādājošo bērnu maksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Vēstuli LPF atsūtījusi arī Jaunā konservatīvā partija, kurā solīts atbalstīt LPF priekšlikumus. Taču vispār atbildēt Latvijas Pensionāru federācijai nebija uzskatījušas par vajadzīgu ne "KPV LV", ne ZZS. Par to sapulces dalībnieki bija sarūgtināti: "Mēs partijām bijām vajadzīgi tikai pirms vēlēšanām! Nožēlojami, ka tāda ir viņu attieksme pret trešo daļu Latvijas iedzīvotāju!"

"Vai valsts budžets atgriezīs pensiju budžetā naudu, ko paņēma krīzes gados?" – uz šo jautājumu no zāles LPF priekšsēdētājs atbildēja, ka nauda tika paņemta no pensiju budžeta ar 11. Saeimas lēmumu un nav atgriežama. Taču no valsts budžeta tiek maksātas piemaksas pie pensijām par darba stāžu līdz 1996. gadam.

A. Siliņš ir norūpējies par piektdien no Labklājības ministrijas saņemto ziņu, ka nākamgad nevalstiskās organizācijas, tajā skaitā viņa vadītā LPF, darbības nodrošināšanai vairs nesaņems valsts dotāciju: "No dotācijas mēs maksājām telpu nomu un sedzām ceļa izdevumus saviem biedriem uz valdes un domes sēdēm. Ja dotācijas vairs nebūs, tas nozīmēs, ka pensionāru federācijas darbība ir jāpārtrauc. Tāpat nevarēsim turpināt projektu "Vecums nav šķērslis", ko realizējam kopā ar Lietuvas un Igaunijas organizācijām."

Emocionāla bija Latgales reģiona pensionāru apvienības priekšsēdētājas Helēnas Pizičas uzstāšanās: "Pensionārs ir cilvēks, kas savu spēku, enerģiju atdevis jaunajām paaudzēm un radījis materiālas vērtības. Mēs gribam justies novērtēti par padarīto. Pašreiz mūsu līdzgaitnieks ir vientulība." H. Piziča akcentēja, ka no senioru nelielajām pensijām nebūtu jāatvelk nekādi nodokļi. Viņa uzsvēra arī, ka reizēm jāizvēlas, vai pirkt zāles vai pārtiku, jo visam naudas nepietiek. Arī viena no manis uzrunātajām sapulces dalībniecēm, jēkabpiliete Ilga sacīja, ka viņai jāpērk asinsrites uzlabošanai nepieciešamās zāles, bet ne vienmēr to var atļauties, un, ja naudas nav, tad jāpaciešas. Pavisam traki, ja kāda nopietna vaina, kura jāārstē slimnīcā. "Jo vecāks cilvēks kļūst, jo vairāk zāļu vajag," saka 87 gadus vecā seniore, kurai visu ziemu darba pilnas rokas, dāvanas – pašadītas zeķes un cimdus – saviem deviņiem mazmazbērniem gādājot. Ilgas kundze daudz neko no politiķiem negaidot, viņa teic: "Mēs laikam esam tā paaudze, kas nebija izlepusi. Vieglāk nekā jaunāki cilvēki par mums pārdzīvojam to, ka pensijas ir mazas." Viņas novadniece Jēkabpils pensionāru biedrības "Sasaiste" vadītāja Biruta Jemeļjanova stāsta, ka divus gadus krājusi naudu kataraktas operācijai, par ko samaksājusi 260 eiro, piemetinot –, ja pensija ir 280 eiro, neko daudz iekrāt nevar. B. Jemeļjanova uzskata, ka pensionāru dzīves uzlabošanai vairāk būtu jādara vietējām pašvaldībām: "Mēs jau ilgi cīnāmies, lai pašvaldība izveidotu "Senioru māju", kas darbotos nevis kā pansionāts, bet tāda māja, kur katram viena istabiņa un kur kopīgi var izmantot veļas mazgātavu. Ir daudz vientuļo senioru, kuri tādā vēlētos dzīvot.".