Gatavo Rīgas domes atlaišanu

Ministrs Gerhards iesniedz valdībā likumprojektu

Atsaucoties Nacionālās apvienības kongresa delegātu aicinājumam, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) iesniedzis valdībā likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Ministrs pirmdien norādīja uz sistemātiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem daudzās Rīgas pašvaldības darbības jomās. Taču pēdējais piliens bijusi domes ārkārtas sēde pagājušajā piektdienā, kad valdošā koalīcija formālā balsojumā par uzticību Rīgas mēram Nilam Ušakovam ("Saskaņa") ir "ieslēgusi balsošanas mašīnu" tā vietā, lai pēc būtības izvērtētu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzsākto kriminālprocesu saistībā ar Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" vairākiem iepirkumiem.

Pirmā atbalstu K. Gerharda iniciatīvai pauda "Jaunā Vienotība", kuras pašvaldības frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis domes atlaišanu uzskata par "vienīgo loģisko soli". Pirmdien par atkāpšanos paziņoja Rīgas vicemērs Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai"). Taču, pēc V. Ķirša domām, tas nav risinājums, jo "ar korupcijas sērgu ir inficēta visa Rīgas dome". Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) priekšsēdis Armands Krauze pēc tikšanās ar K. Gerhardu "LA" atzina: "Korupcijas ēna pār Rīgas domi ir milzīga, un te ir jāuzņemas politiskā atbildība, ko daži jau ir izdarījuši."

Taču ZZS nesteigs atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto projektu, jo uzskata, ka tam ir jābūt juridiski korekti sagatavotam. Tāpēc ZZS vēlas sagaidīt Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja atzinumus.

Rīgas mērs N. Ušakovs neplāno no amata atkāpties. Intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" N. Ušakovs izteica šaubas par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iespējām tiesiskā ceļā atlaist domi.

K. Gerhards savu iniciatīvu pamatoja, skaidrojot, ka Rīgas pašvaldība nav izvērtējusi arī personu atbildību par Valsts kontroles 2014. gadā revīzijas ziņojumā minētajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifu noteikšanu SIA "Rīgas satiksme". Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija saņēmusi arī citu institūciju, privātpersonu un deputātu iesniegumus par Rīgas domes pārkāpumiem. K. Gerhards atgādināja, ka Saeima var lemt par domes atlaišanu, ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, tiesas spriedumus. "Likuma mērķis ir novērst situāciju, kad Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nenodrošina noteikto pašvaldības funkciju izpildi," teikts projektā. Ministrs projektu aicinās pieņemt kā steidzamu divos lasījumos.

Ja parlamenta vairākums atbalstītu Rīgas domes atlaišanu, tad pašvaldībā tiktu iecelta pagaidu administrācija, kuru vadītu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Draudiņš. Administrācijā būtu arī pārstāvji no Finanšu, Satiksmes un Tieslietu ministrijām. Jaunas Rīgas domes vēlēšanas ierosināts izsludināt nākamā gada 25. maijā, kad notiek arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

Pašvaldību likums nosaka, ka novada vai pilsētas domi var atlaist arī tad, ja tā divu mēnešu laikā pēc vēlēšanām, pēc amatpersonu atkāpšanās vai atbrīvošanas nevar ievēlēt jaunu vadību. Šādas situācijas priekšvakarā ir bijušas vairākas nelielo novadu pašvaldības. Savukārt tagad bez vadības ir Daugavpils dome, kurai jauns mērs ir jāievēl ne vēlāk kā līdz nākamā gada 21. janvārim, kad paiet divi mēneši kopš Riharda Eigima atbrīvošanas.

Tāpat domi var atlaist, ja tā nav spējīga pieņemt lēmumus, ja vairāk nekā trīs sēdes pēc kārtas tajā nav kvoruma. Šī iemesla dēļ 2003. gada vasarā tika atlaista Kuldīgas rajona Rendas pagasta padome. Rendā tika rīkotas jaunas vēlēšanas, kurās ievēlētā padome strādāja līdz nākamajām vietējām vēlēšanām 2005. gadā.

Savukārt 2008. gada maijā Saeima atlaida Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomi, kurā tika iecelta pagaidu administrācija (sk. uzziņu). Tā strādāja līdz nākamajām vēlēšanām, jo līdz tām bija palicis mazāk nekā 15 mēneši. Tādos gadījumos jaunas vēlēšanas nerīko.

***

Pieredze. Par ko pirms 10 gadiem atlaida Ķekavas pagasta vadību

Saeima 2008. gada 15. maijā pieņēma likumu, ar kuru tika atlaista Rīgas rajona Ķekavas pagasta padome.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) bija konstatējusi vairākkārtējus pārkāpumus Ķekavas pagasta padomes rīcībā teritorijas plānošanas, būvniecības, zemes izmantošanas un zemes reformas pabeigšanas jomā. Ķekavas pagasta padome bija pārkāpusi ne tikai likumus un Ministru kabineta noteikumus, bet arī pašas pašvaldības pieņemtos saistošos noteikumus.

Ķekavas pagasta pašvaldības padome bija atļāvusi būvniecību teritorijās, kur tā ir aizliegta, prettiesiski izsniedza vismaz 79 būvatļaujas, prettiesiski izveidoja vismaz 88 apbūves gabalus dzīvojamo māju būvniecībai, ar prettiesiskiem lēmumiem mainījusi plānoto (atļauto) izmantošanu vismaz 194 nekustamajiem īpašumiem. Kopumā nodarītie zaudējumi tika lēsti par vismaz 67 miljoniem latu. RAPLM konstatēja arī citus pārkāpumus.

Izvērtējot Ķekavas pagasta padomes rīcību, ministrija konstatēja, ka pārkāpumi ir pieļauti visā pašvaldības padomes attiecīgā sasaukuma darbības periodā un atkārtoti, tostarp ignorējot ministrijas norādīto par tiesisku rīcību pieļauto pārkāpumu novēršanai.

Kā lasāms LETA ziņu arhīvā, vēl pāris mēnešus pirms Saeimas lēmuma par Ķekavas domes atlaišanu deputāti bija centušies pierunāt padomes priekšsēdētāju Dzintru Maļinovsku atkāpties pašai, tādā veidā cerot mainīt toreizējā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna (Tautas partija) lēmumu rosināt Ķekavas pagasta padomes atlaišanu. 2008. gada 27. martā Ķekavas pagasta padome nobalsoja par Dz. Maļinovskas atbrīvošanu. Tomēr padomes vadības nomaiņa lēmumu neietekmēja, jo, kā toreiz skaidroja ministrijā, "pie nelikumīgo lēmumu pieņemšanas vainojama ne tikai padomes priekšsēdētāja, bet gan visi deputāti".