Rīga vairāk zāģē nekā stāda

Pērn galvaspilsētā nozāģēti 1152 koki, neskaitot būvniecības ietvaros likvidētos; iestādīts trīs reizes mazāk – 416

Nav iespējams precīzi noskaidrot, cik Rīgā pavisam ir koku, cik no tiem gada laikā dažādu iemeslu dēļ tiek nozāģēti, cik iestādīti. Katra pašvaldības institūcija atbild par saviem kokiem, un man neizdevās galvaspilsētā atrast kādu, kurš pārredzētu spēles laukumu pilnībā. Koki aug gan pašvaldībai piederošajās teritorijās – ielu sarkanajās līnijās, parkos, kapsētās un pašvaldības mežā, gan privātīpašumos. Katru gadu kokus aktīvi cērt gan pašvaldība, gan komersanti, gan ar ciršanas atļaujām, gan nelegāli. Un nocērt vairāk nekā iestāda vietā.

Kad pērn aprīlī rīdzinieki tukšajās koku dobēs Krišjāņa Barona ielā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī, Raiņa bulvārī, Oskara Kalpaka bulvārī un citur stādīja kokus, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs aktīvistus nosauca par pajoliņiem. "Koku stādīšana notiek pēc plāna. Kaut kādi absolūtie pajoliņi atnāk, ierok nevar saprast ko tajā vietā, kas ir speciāli uzbūvēta, lai tur "Rīgas meži" centralizēti iestādītu kokus, uztaisa no tā šovu, pēc tam brīnās, ka viņu ierakto izrok, vietā šajā pašā sezonā iestādot kokus atbilstoši pilsētas plānam un dabas kalendāram," intervijā teica N. Ušakovs. Koki no dobēm pazuda dažas dienas vēlāk, un "Rīgas mežu" pārstāvis skaidroja – tie izrauti drošības nolūkos, jo "mēs nezinām, kas tie ir par kokiem, kāda ir kopšana, varbūt tie ir inficēti ar kādām slimībām".

Biedrības "Pilsēta cilvēkiem" aktīvists un arhitekts Oto Ozols stāstīja, ka šādā akcijā vēlējušies pievērst pašvaldības uzmanību koku straujajai izmiršanai galvaspilsētas centrā.

Mērķis nav bijis raidīt tiešus pārmetumus SIA "Rīgas meži" darbiniekiem vai citiem koku kopējiem, bet gan vērst pašvaldības uzmanību uz to, ka astoņu gadu laikā koku skaits pilsētā ir samazinājies par 2500. "Vidēji dienā tiek nocirsts par vienu koku vairāk, nekā iestādīts, un tas notiek tieši pilsētas centrā, kur ar gaisa kvalitāti ir vislielākās problēmas. Cilvēki negrib dzīvot tādā vidē un mūk prom, bet pilsētas vadība to laikam nesaprot," sacīja O. Ozols.

Un koku ciršana turpinās – piemēram, vakar Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijā sprieda par plānotajiem 16 koku ciršanas gadījumiem saistībā ar būvniecību un vēl astoņiem saistībā ar teritorijas kopšanas darbiem. Šogad šī komisija, kura lemj, kuru koku Rīgā atļaut cirst, kuru ne, sanākusi jau astoņas reizes.

Par koka nozāģēšanu – vismaz 50 eiro

Viens no aktīvākajiem koku zāģētājiem Rīgā ir pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP). 2018. gadā par koku, zaru zāģēšanu un celmu frēzēšanu RNP tērējis vismaz 78 tūkst. eiro, bet 2017. gadā – vismaz 375 tūkstošus eiro, liecina informācija par RNP iepirkumiem. Pērn 21. decembrī beidzās pieteikumu iesniegšanas termiņš RNP iepirkumā koku zāģēšanai un celmu frēzēšanai Rīgas pilsētā ar prognozēto līgumcenu 500 tūkst. eiro. Tā uzvarētāji vēl joprojām nav publiskoti.

Vai patiešām Rīgā ir tik daudz bīstamo un bojāto koku, ka katru gadu jātērē tūkstoši to izzāģēšanai? "Koku kopšana ir jāveic regulāri ne vien estētisku, bet arī drošības apsvērumu dēļ, ietverot sauso, bojāto zaru nozāģēšanu, kas varētu krist lejā, kā arī koka lapotnes sakopšanu," paskaidroja RNP speciāliste Laura Vaļuma. RNP 2018. gadā nozāģēja 127 bīstamus kokus un 55 bīstamus zarus. Plānveida kārtībā vainagošana veikta 2437 kokiem, nozāģēti 775 zari, nozāģēts un izfrēzēts 41 koks un izfrēzēti 33 celmi. 2017. gadā nozāģēti 159 avārijas koki un 29 avārijas zari. Plānveida kārtībā vainagošana veikta 1045 kokiem, nozāģēti 137 zari, nozāģēti 37 koki un izfrēzēti 18 celmi.

"Līgums paredz ne tikai koku nozāģēšanu, bet, pirmkārt, ietver arboristu pakalpojumus koku vainagošanai un zaru apzāģēšanai. Līdzīgi kā citos līgumos arī šajā nav nosacījums, ka maksimālā līguma summa jāizpilda pilnībā." Līguma summa – 500 tūkst. eiro – esot paredzēta trim gadiem, un "nav izslēdzama situācija, ka paredzētais darbu un naudas apjoms netiek sasniegts", piebilst L. Vaļuma. Arboristu pakalpojumi ir dārgi, tas atkarīgs no koku resnuma un augstuma. Piemēram, koka zāģēšana un celma izfrēzēšana Rīgā izmaksā, sākot no 50 eiro, vainagošana no 35 eiro, zaru zāģēšana no sešiem eiro, bet celmu izfrēzēšana no 28 eiro.

RNP plānotā apjomīgā koku ciršana šogad un nākamajos divos gados vismaz pagaidām nav saskaņota ar Rīgas būvvaldi. "Arī bīstamo koku ciršana ir ar mums jāsaskaņo, diezgan bieži par šādu koku ciršanu tiek rīkotas arī publiskās apspriešanas. Apstādījumu inspekcijas inspektori dabā novērtē koku bīstamību. Ja rodas šaubas, no koku īpašnieka pieprasām arborista slēdzienu, ka koks ir bīstams un rada negatīvu ietekmi," norāda Rīgas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Izcērt alerģiskās papeles

Rīgas pilsētā par apstādījumu uzturēšanu un aizsardzību ir atbildīgs zemes īpašnieks vai tās tiesiskais valdītājs. Ielu un pašvaldības izglītības iestāžu apstādījumos augošu koku kopšanu, kā arī papeļu zāģēšanu Rīgas pašvaldībai piederošos zemesgabalos veic Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde. Šī institūcija pērn ielu apstādījumos un skolu un bērnudārzu teritorijās organizējis 133 bīstamo un avārijas stāvoklī esošo koku nociršanu un 314 nokaltušo vai bojāto koku nociršanu.

Papeļu zāģēšanas programma Rīgā sākta pirms desmit gadiem. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Rīgā apstādījumos stādīja ātraudzīgās papeles, bet tolaik stādmateriāls izvēlēts slikts, sastādīts arī haotiski. Šie koki aug ļoti ātri, tāpēc tos bieži izmantoja, lai ātros tempos apzaļumotu dzīvojamos rajonus un teritorijas ap rūpnīcām. Papeles stādītas pārāk tuvu ēkām, ietvēm, elektrības vadiem un kanalizācijas šahtām. Papeles mūžs nav ilgs – 40 līdz 50 gadi. Kad sasniegts šis vecums, papeles koksne noveco, tai pat neliels vējš var nolauzt lielus zarus. Savukārt no sievišķajiem papeļu kloniem veidojas lidpūkas, no kurām daudziem cilvēkiem ir alerģija. 2018. gadā Rīgā nocirstas 133 papeles.

Rīgas pilsētas skvēros, parkos un dārzos koku zāģēšanu veic SIA "Rīgas meži", kas pērn nozāģēja 39 sausus kokus, 18 nolūzušus vai izgāzušos kokus un 100 bīstamus kokus.

Ciršanas atļauju nevajag tikai augļu kokiem

Pērn Rīgā patvaļīgi nocirsti 247 koki. Vēl 92 koki ir tikuši ne līdz galam iznīcināti, bet tiem, piemēram, nozāģēti zari, liecina Rīgas būvvaldes rīcībā esošā informācija. "Rīgā cilvēki bieži nemaz nezina, ka katram kokam ar diametru virs 20 cm vajadzīga ciršanas atļauja. Tādu nevajag tikai augļu kokiem," skaidro E. Butāns.

Arī būvvaldei nav statistikas par būvniecības ietvaros nocirstajiem kokiem Rīgā, tāpat kā tādas nav par iestādītajiem kokiem. "Ciršanas atļauja vēl nenozīmē, ka koks ir nocirsts vai tiks nocirsts", uzsver E. Butāns. "Ja tiek plānots cirst koku būvniecības ietvaros, tad ciršanas atļauja ir jānokārto, pirms būvniecības ierosinātājs saņem būvatļauju. Bet šos kokus drīkst cirst tikai tajā brīdī, kad izstrādāts būvprojekts un būvvalde atļāvusi būvniecību." Ne visos gadījumos par koku ciršanu tiek organizētas sabiedriskās apspriešanas.

Būvvaldes speciālists īsti negrib piekrist sabiedrībā valdošajam viedoklim, ka Rīgā arvien vairāk cērt kokus un arvien mazāk stāda vietā. "Plānojot būvniecību, ļoti bieži ir daļa koku, kurus, realizējot objektu, ir plānots izcirst, bet ir arī prasība veikt jaunus koku stādījumus. Nereti ir tā, ka jauno koku stādījumi pārsniedz izcērtamo koku skaitu."

Iestādīti 416 koki

Rīgas parkos, skvēros un tiem piegulošajās teritorijās 2018. gadā no jauna iestādīti 278 koki. Vēl Brīvības ielā iestādītas 45 Holandes liepas, Aizsaules ielā 64 lauku kļavas, K. Barona ielā 14 Holandes liepas un 15 pīlādži. "Vietas, kur Mājokļu un vides departaments organizē koku nociršanu, tiek pilnībā sakārtotas un sagatavotas vai nu zālītes iesēšanai, vai jaunu koku iestādīšanai. Celmi kā tādi nepaliek!" skaidro Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora padomniece Edīte Pūķe. "Ja koks jācērt vēsturiski nozīmīgās vietās, tiek rīkota sabiedriskā apspriešana un iedzīvotājiem ir iespēja izteikt viedokli. Pērn iestādījām Aizsaules aleju, kas ved uz Meža kapiem, tur visi koki tika izzāģēti, jo bija iztrupējuši, stādījumi bija neviendabīgi un tā vairs nebija nekāda aleja. Vietā tika iestādīta jauna aleja, kas iezīmē ceļu uz Raiņa kapiem un Rīgas Brāļu kapiem."

Pašvaldība koku stādīšanai finansējumu iegūst par ciršanas atļaujām, no kurām daļa naudas atvēlēta apstādījumu uzturēšanas programmai. Bet tās prioritāte ir satiksmei un gājējiem bīstamo koku un to zaru zāģēšana. Zaudējumu atlīdzības aprēķinā par dabas daudzveidības samazināšanu tiek ņemta vērā koka suga, apkārtmērs. Rīgas būvvaldes portālā internetā ir pieejams kalkulators, ar kuru var aprēķināt provizorisko summu, kas jāmaksā par katra koka nociršanu.

Pērn septembrī likuma spēku ieguva prasība par jaunu koku stādīšanu Rīgas vēsturiskajā centrā vai tā aizsardzības zonā. Ja iet bojā vai tiek patvaļīgi nocirsts koks, zemes īpašniekam gada laikā ir pienākums tā vietā iestādīt jaunu līdzvērtīgu vai vērtīgāku koku. Tiesa, šo likuma normu var apiet. Ņemot vērā, ka iestādītais koks vēl nav sasniedzis diametru, par kuru jāprasa ciršanas atļauja, pēc pāris mēnešiem, ja tas traucē, to var likvidēt bez sankcijām.