Rīga 12°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 08:30
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
"Ceru, ka šī balva nesīs arī piedāvājumus biežāk uzstāties Latvijā."
Otrdien Latvijas Nacionālajā operā jau 26. reizi notika Lielās mūzikas balvas pasniegšanas svinīgā ceremonija. Latvijas augstākais apbalvojums mūzikā tradicionāli tika pasniegts astoņiem balvas laureātiem. Tos izvēlēja aizklātā balsojumā žūrija – Ilze Medne, Jānis Erenštreits, Ieva Rozenbaha, Solvita Sējāne, Sandra Zandberga, Ventis Zilberts, Armands Znotiņš. Diriģents un mūzikas pedagogs Jānis Erenštreits atklāja, ka lielākās grūtības pēc aizvadītā gada ārkārtīgi bagātīgā mūzikas notikumu biruma bijis atlasīt nominēto trijniekus.
"Tās bija patīkamas grūtības, jo liecināja par mūsu bagātību, mūziķiem, kurus joprojām izaudzina mūsu mūzikas skolas, kuras, paldies Dievam, vēl nav nokļuvušas zem sitiena un "saīsinātas"," priecājas diriģents.
Izraugoties apbalvojamos, karstākās diskusijas, kas novedušas pat pie otrreizēja balsojuma, izvērtušās par gada jaundarbu. "Nācās izšķirties starp līdzvērtīgiem komponistu darbiem, un tas tikai parāda, ka mūsu komponistu līmenis ir ļoti augsts," skaidro muzikologs Armands Znotiņš.
Starp laureātiem šogad īpaši izceļams klarnetistu spožums. Divkāršs laureāta gods šajā reizē tika klarnetistam un diriģentam Guntim Kuzmam. Viņš ne tikai saņēma Lielo mūzikas balvu par izcilu interpretāciju, ko nesis Ādolfa Skultes Piektās simfonijas atskaņojums kopā ar LNSO un solopartija Sebastiana Fagerlunda "Klarnetes koncertā" kopā ar "Sinfonietta Rīga", mūziķis bija līdzdalīgs arī gada jaundarba – Georga Pelēča kamermūzikas opusa "Ne gudrība, ne dusmas nenāk prātā" – pirmatskaņojumā. "Man ir ārkārtīgi liels prieks, ka balvu ir dabūjis kamermūzikas darbs, jo kaut kā bijis ierasts, ka nominē vai apbalvo "lielos" darbus, bet kamermūzika nereti palikusi aiz svītras. Šis ir īpašs, trausls žanrs mazai auditorijai, kas šoreiz ticis pamanīts," gandarīts ir mūziķis.
"Vēl īsti nespēju noticēt tam, kas ir noticis," saviļņojumu neslēpa apburošā klarnetiste un Gunta Kuzmas kādreizējā audzēkne Anna Gāgane, kura saņēma balvu kā Gada jaunā māksliniece. Viņa pērn gan izcili solo interpretējusi mūsdienu skaņražu koncertus klarnetei, gan atklājusies kā laikmetīgu spēles tehniku pārzinātāja, aktrise un pat dejotāja. Bāzeles mūzikas augstskolas studente atzina, ka uztraukums, uzstājoties Lielās mūzikas balvas koncertā un parādot sevi visai Latvijas publikai un mūziķiem, bijis pamatīgs. "Šī balva ir milzīgs pagodinājums. Ceru, ka nākotnē tā varbūt nesīs arī piedāvājumus biežāk uzstāties Latvijā," piebilda Anna.
Par "Gada uzvedumu" kļuva "Zemgales gredzens" – Latvijas Radio kora diriģenta Sigvarda Kļavas izlolotās tetraloģijas "Latvijas gredzens" ceturtais, noslēdzošais, posms. Uzveduma libreta autore, dzejniece Inese Zandere pēc balvas saņemšanas priecājās, ka ceremonija ikreiz kļūst par satikšanās vietu un ierosmi tālākām idejām: "Katra balva par padarīto darbu ir kā mājiens, ka mēs esam kaut ko spējuši, tātad varam kaut ko izdarīt vēl."
Gaumīga atskaņa aizvadītās simtgades mūzikas notikumu grandiozajam vērienam izrādījās ceremonijas askētiskie kamertoņi – gan Didža Jaunzema skaidrās līnijās veidotā skatuves telpa – simboliski ietilpīgais nošu pulšu mežs bez paša orķestra, savienota ar mākslinieku Roberta un Kristīnas Rubīnu novatoriskajām video gleznām, gan pāri visam "Latvijas Koncertu" direktora Guntara Ķirša ideja veidot koncertu kamermūzikas tīrajā smalkumā.
Lielās mūzikas balvas ceremonijā jau par tradīciju kļuvuši mājieni politiķu darba lauciņā, to darot gana asprātīgi un gaumīgi – kā citādi varēja saprast tukšās orķestra pultis bez orķestrantiem scenogrāfijā, ja ne kā aicinājumu uzlabot mūziķu atalgojumu un darba apstākļus, pie kuriem neizbēgami pieder jaunas koncertzāles vajadzība Rīgā. Par koncertzāli kā ieguldījumu Latvijas attīstībā kolēģiem Saeimā savā uzrunā nevairījās atgādināt arī kultūras ministre Dace Melbārde.
***
"Lielās mūzikas balvas 2018" laureāti
"Par mūža ieguldījumu" – Maija Krīgena;
"Gada koncerts" – Jūrmalas festivāla atklāšanas koncerts "Dzimuši Latvijā", solisti Miks Akots, Daniils Bulajevs, Kalvis Kalniņš, Kristīne Opolais, Vineta Sareika, Ksenija Sidorova, Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris. Diriģents Ainārs Rubiķis.
"Gada jaundarbs" – Georgs Pelēcis par skaņdarbu Septiņi Knuta Skujenieka dzejoļi soprānam, klarnetei un klavierēm "Ne gudrība, ne dusmas nenāk prātā". Mūziķi: Evija Martinsone, Guntis Kuzma, Agnese Egliņa.
"Par izcilu sniegumu gada garumā" – Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga".
"Gada uzvedums" – koncertuzvedums "Zemgales gredzens", diriģents Sigvards Kļava, režisors Roberts Rubīns. Rīkotājs - "Latvijas Koncerti".
"Par izcilu darbu anasamblī" – klarnetists Jānis Tretjuks.
"Par izcilu interpretāciju" – klarnetists un diriģents Guntis Kuzma par Ādolfa Skultes Piektās simfonijas atskaņojumu 20. janvārī Lielajā ģildē (kopā ar LNSO) un solopartiju Sebastiana Fagerlunda Klarnetes koncertā, kas notika 5. maijā Latgales vēstniecībā "Gors" (kopā ar "Sinfonietta Rīga" un diriģentu Normundu Šnē).
"Gada jaunais mākslinieks" – klarnetiste Anna Gāgane.
"Delfu" Publikas simpātijas balva – koncertizstāde "Kalpotājs. Blumbergs. Kamēr…", diriģents Jānis Liepiņš, režisors Viesturs Kairišs.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003