Jansons stājas pretī Levitam. Būs vēl citi

Kaut gan iepriekš bija izskanējis, ka Valsts prezidenta vēlēšanas varētu tikt organizētas 29. maijā, tomēr Saeimas opozīcija iesniegusi priekšlikumu tās rīkot 5. jūnijā

Līdz šim skaļi pieteiktais Valsts prezidenta amata kandidāts bija jurists Egils Levits, bet vakar, kad sākās oficiālā kandidātu izvirzīšana, Levitam līdzās ir nolikts arī tiesībsargs Juris Jansons. Kandidātu izvirzīšana turpināsies līdz 13. maijam, un šīs divas personas nebūs vienīgās kandidātu sarakstā.

Visu koalīcijas partiju pārstāvji ir parakstījuši iesniegumu Saeimas prezidijam par Levita oficiālu izvirzīšanu augstākajam valsts amatam. Ja deputāti balsos, kā solījuši, tad Levits varētu saņemt vismaz 55 deputātu balsis. Bet vakar Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) paziņoja, ka arī opozīcijas partijām ir savs kandidāts – tiesībsargs Juris Jansons, kurš, starp citu, parakstījis biedrības "Par izcilu Valsts prezidentu" atbalsta vēstuli Egilam Levitam. Jansons iepriekš norādījis, ka īpaši neplāno būt Valsts prezidenta amata kandidāts, bet arī neiebilstu un piekristu, ja viņam tiks piedāvāts kandidēt uz valsts augstākās amatpersonas posteni. Viņš neesot pret Levitu, bet neesot arī pret sevi.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nolēmusi virzīt Jansona kandidatūru, jo viņš esot nepolitisks, nepartijisks kandidāts, tāpat ZZS novērtē tiesībsarga paveikto darbu daudzu sabiedrības problēmu risināšanā, kā arī viņa kompetenci. Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs un Saeimas deputāts Edgars Tavars pastāstīja, ka deputāti esot tikušies ar Jansonu un saruna bijusi saturīga. "Visu cieņu Jansona kungam, ka viņš piekrita kļūt par kandidātu, neraugoties uz to, ka pašreizējā politiskā retorika rāda, ka Egilam Levitam ir izredzes tikt ievēlētam. Jansons nenobijās diskutēt ar Levita kungu," uzskata Tavars.

Pirmdien ar savu kandidātu klajā nākšot arī "KPV LV" opozīcijas spārns. Šī spārna pārstāve Linda Liepiņa gan nevēlējās atklāt, kurš tas būs un cik deputāti parakstīs iesniegumu Saeimas prezidijam par viņa izvirzīšanu, bet, izrādās, ka ceļš uz Rīgas pili tiks bruģēts Didzim Šmitam, kurš šo faktu jau pavēstījis ziņu aģentūrai LETA. Viņš gan sīkākus komentārus būšot gatavs sniegt tikai pēc tam, kad viņa kandidatūra tiks izvirzīta oficiāli – likumā noteiktajā kārtībā. Atgādināšu, ka Krišjāņa Kariņa valdībā Šmitam tika piedāvāts ekonomikas ministra amats, bet viņš no tā negaidīti atteicās.

L. Liepiņa pastāstīja, ka Saeimas "KPV LV" frakcija par kandidātu esot informēta, un atgādināja, ka jau iepriekš frakcijas deputāti uzstājuši, ka nedrīkstot būt tikai viens Valsts prezidenta amata kandidāts, jo tad tā būšot prezidenta iecelšana.

Liepiņas partijas biedrs Aldis Blumbergs, kurš kopā ar Artusu Kaimiņu ir parakstījis iesniegumu Saeimas prezidijam par Levita virzīšanu Valsts prezidenta amatam, pastāstīja, ka trešdien frakcijas sēdē tās priekšsēdētājs Atis Zakatistovs esot aicinājis vienoties par kopīgu kandidātu, taču tas nav izdevies. "Ļoti ceru, ka no tiem divpadsmit deputātiem, kuri nav opozīcijā ("KPV LV" Saeimā pārstāv 16 deputāti), visi nobalsos par Egilu Levitu," prognozēja Blumbergs. Vēl gan nav zināms, vai Zakatistovam pašam būs iespēja balsot par koalīcijas izvirzīto kandidātu, jo prokuratūra pieprasa viņu izdot kriminālvajāšanai. Vispirms par to 15. maijā lems Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Tās priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (Nacionālā apvienība) prognozēja, ka komisija nolemšot Zakatistovu izdot, bet pirms balsojuma parlamentā deputātiem ir nepieciešams laiks, lai iepazītos ar visiem dokumentiem. "Prokuratūra ir norādījusi, ka te nav nepieciešama steidzamība, tāpēc nebūs nekādas steigas," skaidroja komisijas vadītāja. Visticamāk, Zakatistova izdošana notiks pēc Valsts prezidenta vēlēšanām.

Lai gan "Attīstībai/Par" iepriekš pieļāva iespēju nākt klajā ar savu kandidātu, jo meklēja tādu, kurš simbolizē liberālās vērtības, tomēr šīs partijas Saeimas frakcijā ir panākta vienošanās, ka visi deputāti balsošot par Levitu, apliecināja frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Savukārt Saeimas "Saskaņas" frakcija netiecas pēc sava Valsts prezidenta amata kandidāta. "Mēs balsosim tikai par tādu kandidātu, kura morālā stāja būs tikpat augsta kā bijušajam Latvijas Baptistu draudžu savienības vadītājam, mācītājam Pēterim Sproģim, kuru partija augstākajam valsts amatam izvirzīja jau Saeimas vēlēšanu laikā, bet kurš, pateicoties žurnālistiem, tika lamāts un gānīts un atteicās kandidēt. Latvijai ir vajadzīgs nevis jurists vai tautsaimnieks, bet persona ar augstu morāli. Ja, tiekoties ar Valsts prezidenta amata kandidātiem, redzēsim, ka Sproģim neviens nelīdzinās, tad mums nebūs ne mazākās intereses par šiem kandidātiem," sacīja Urbanovičs, tādējādi liekot nojaust, ka partija balsojumā nepiedalīsies.

Kaut gan iepriekš bija izskanējis, ka Valsts prezidenta vēlēšanas varētu tikt organizētas 29. maijā, tomēr Saeimas opozīcija iesniegusi priekšlikumu tās rīkot 5. jūnijā. Deputāts Tavars sacīja, ka esot nepieciešams laiks, lai varētu noorganizēt pietiekami kvalitatīvas Valsts prezidenta amata kandidātu debates.

***

Kā ievēl prezidentu

Lai ievēlētu prezidentu, nepieciešama 51 balss. Balsošana Saeimā notiks ar vēlēšanu zīmēm. Ja neviens to neiegūs, būs jārīko jaunas vēlēšanas. Ja tiek izvirzīti vairāki kandidāti, tad pirmajā reizē Saeima balso par visiem kandidātiem. Ja neviens no izvirzītajiem kandidātiem neiegūst nepieciešamo balsu skaitu, kas atbilstoši Satversmei ir 51 balss par attiecīgo kandidātu, tad tiek organizēta vēlēšanu otrā kārta.

Otrajā kārtā balso par tiem pašiem kandidātiem. Ja arī tad neviens no viņiem neiegūst 51 balsi, nākamajās kārtās pa vienam tiks atsijāti kandidāti, kas iegūst vismazāko balsu skaitu. Un tā, līdz paliek tikai viens kandidāts. Ja šis listē ierakstītais viens kandidāts neiegūst 51 balsi, tiek organizētas jaunas vēlēšanas.