Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 02:31
Vārda dienas: Gints, Uvis
Kuģa "Saratov" sagaidīšanai Liepājā – 100
Drīzumā Kara muzejā būs apskatāms iespaidīga izmēra dzintara gabals, kuru Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis pateicībā par britu sniegto palīdzību 1919. gada vasarā uzdāvināja Lielbritānijas militārās misijas 1919. gadā vadītājam majoram Ostinam Kīnenam. Latvijā relikvija nonākusi, pateicoties majora Kīnena mazmeitām Helēnai un Sārai Kjurelām, kuras vakar svinīgā pasākumā Ārlietu ministrijā (ĀM) uz laiku nodeva to glabāšanā Kara muzeja pārstāvjiem.
Latvijas muzeju ļaudis gan arī agrāk zinājuši par vēsturiski vērtīgā dzintara eksistenci, tomēr par neparastās veltes atgriešanos Latvijā jāpateicas Apvienotās Karalistes vēstniekam Kītam Šenonam. Viņš, būdams liels britu līdzdalības Latvijas Neatkarības karā 1919. gadā izpētes entuziasts, gādājis par Kīnena radinieku uzmeklēšanu. Zināms, ka dāvana tikusi pasniegta 1919. gada vasarā, tā sauktā Latvijas neatkarības "Liepājas perioda" noslēgumā. Dzintarā iestrādātais uzraksts zelta burtiem angļu valodā vēsta, ka tas ir veltījums no "Ministru prezidenta K. Ulmaņa" piemiņai no "Liepājas laika". Nav zināms ne tas, kā pats milzu dzintara gabals nonācis pie Ulmaņa, ne arī – kurš mākslinieks izgatavojis tekstu. Jāpieņem, ka abiem ir Liepājas cilme.
"Šim dzintara gabalam ir mītiska un simboliska vērtība, jo tas stāsta par to, kā topošā Latvijas valsts meklēja ārējo atbalstu, lai nostiprinātos un izcīnītu neatkarību no sākuma militāri, pēc tam politiski. Visās uzvarās, kas tika gūtas Neatkarības karā, parasti ļoti liela loma bija citu valstu bruņotajiem spēkiem. Neatkarības kara pirmajā periodā, kas noslēdzās ar Rīgas atbrīvošanu, tie bija Vācijas spēki, vēlāk Igaunijas, tad Polijas spēki, un, protams, bermontiādes laikā ļoti liels atbalsts nāca no Antantes valstu karaflotes. Tieši Antantes flotes atbalsts lielā mērā ļāva Kārļa Ulmaņa valdībai pēc 1919. gada 16. aprīļa vācbaltu puča vasarā atgriezties pie varas, nokāpt no kuģa "Saratov" un atgriezties Rīgā. Bez britu un citu Antantes valstu atbalsta tas nez vai būtu noticis," skaidro vēsturnieks un ĀM speciālo uzdevumu vēstnieks Gints Apals.
Ulmaņa un vairāku viņa ministru gadījumā velte bijusi arī pateicība par britu sniegto personisko drošību – pēc 1919. gada Aprīļa puča vācieši centās Ulmani sagūstīt, taču Kīnens parūpējās, lai viņš patvertos britu militārajā misijā Liepājā, Peldu ielā 26. Vēlāk Kīnens gādāja, lai valdības vadītājs un viņa ministri nonāktu drošībā uz kuģa "Saratov" Liepājas reidā, kur Latvijas valdība angļu karakuģu apsardzībā uzturējās līdz jūnija beigām.
1887. gadā dzimušais Kīnans pirms Pirmā pasaules kara kā linu tirdzniecības firmas pārstāvis nonāca Igaunijā, ātri apguva vācu, krievu un igauņu valodu un iedibināja sakarus ar Baltijā ietekmīgām aprindām. Kara sākumā viņš iestājās flotē, bet valodu zināšanu dēļ tika ieskaitīts izlūkdienestā un nosūtīts uz Baltiju.
Flotes virsnieks Kīnans uz karakuģa klāja Liepājā ieradās 1919. gada 7. martā. Kā vakar pasākumā izteicās vēstnieks Šenons, kurš pētījis britu arhīva materiālus, viņa vārds Londonā saņemtajos ziņojumos par situāciju Latvijā ir "visuresošs". Šenona kungs arhīvā atradis arī Kīnena 1919. gada 17. aprīlī nosūtītu telegrammu savai valdībai. Tajā teikts, ka "Ulmanis ir drošībā". Kīnens turpināja darboties Latvijā 1920. gadā, kad briti palīdzēja risināt robežu jautājumu. 20.–30. gados majors ar ģimeni kā uzņēmējs un vienlaikus britu izlūks dzīvoja Tallinā. Ulmanis turpināja uzturēt ar viņu sakarus.
Jāpiebilst, ka, atzīmējot 100 gadus kopš Latvijas pagaidu valdības nokāpšanas no kuģa "Saratov", šodien, rīt un sestdien Liepājā notiks īpaša svētku programma. Pasākumos kopā ar liepājniekiem piedalīsies arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, valsts amatpersonas un ārvalstu viesi.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003