Latviešu valoda dzimtā – 60,8% iedzīvotāju

2021. gada tautas skaitīšanā valodu sadaļas nebūs

Vairāki "Latvijas Avīzes" lasītāji izbrīnīti par lasīto ziņu, ka nākamajā tautas skaitīšanā 2021. gadā nebūs neviena jautājuma par dzimto valodu vai latviešu un citu valodu prasmi. Demogrāfs Ilmārs Mežs bija viens no pirmajiem, kas vērsa plašākas sabiedrības uzmanību uz to un cēla trauksmi. Cik būtisks ir šis jautājums – latviešu valodas lietojuma pētīšana, par to I. Mežs turpina runāt arī intervijā "Latvijas Avīzē" šāsdienas numurā (sk. 8. lpp.). Bet Centrālā statistikas pārvalde (CSP) piekrīt – jā, tiešām, 2021. gadā atšķirībā no iepriekšējām tautas skaitīšanām CSP pārvalde izmantos tikai administratīvajos datu avotos un CSP aptaujās iegūto informāciju. Tomēr neesot tā, ka par valodas lietošanu statistiķiem nekas vairs nav zināms.

2021. gada tautas skaitīšanas programmā valodu sadaļas nebūs

"Latvijas Avīzes" 1. augusta numura publikācijā "Nebūs jautājumu par dzimto valodu!" lasītājs Edgars Vimba citē demogrāfu Ilmāru Mežu saistībā ar nākamo tautas skaitīšanu 2021. gadā. I. Mežs norāda, ka tajā nebūs neviena jautājuma par dzimto valodu vai latviešu un citu valodu prasmi un tā būs izvilkums no valsts reģistriem. (Interviju ar I. Mežu lasiet 8. lpp. – Red.)

Jā, tiešām, 2021. gadā

atšķirībā no iepriekšējām tautas skaitīšanām Centrālā statistikas pārvalde (CSP) izmantos tikai administratīvajos datu avotos un CSP aptaujās iegūto informāciju, pilnībā atsakoties no iedzīvotāju aptaujas internetā un viņu dzīvesvietās, kā tas bija līdz šim. 2021. gada tautas skaitīšanas programmā iekļauta gan valsts iedzīvotājus, gan viņu mājokļus raksturojoša informācija, un tajā nebūs valodu sadaļas. Tomēr nav tā, ka kopš pēdējās – 2011. gada – tautas skaitīšanas par valodas lietošanu nekas vairs nav zināms. Šos jautājumus CSP iedzīvotājiem uzdeva 2017. gada nogalē, kad tikai noskaidrots, ka 60,8% Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju dzimtā valoda ir latviešu, un tas ir par 2,6 procentpunktiem vairāk nekā 2000. gada tautas skaitīšanā. Krievu valoda ir dzimtā 36% Latvijas iedzīvotāju – par 1,5 procentpunktiem mazāk nekā 2000. gadā. Dati par dzimto valodu ir līdzīgi iedzīvotāju etniskā sastāva rādītājiem – 2018. gada sākumā 62,2% Latvijas iedzīvotāju bija latvieši.

Ne vienmēr iedzīvotāji mājās runā savā dzimtajā valodā. 2017. gada aptaujā iegūtie rezultāti rāda, ka 61,3% iedzīvotāju mājās runāja latviski, savukārt ikdienā krieviski runājošo īpatsvars bija 37,7%. Šis sadalījums nav būtiski mainījies kopš 2011. gada, kad tautas skaitīšanā tika noskaidrota Latvijas iedzīvotāju mājās lietotā valoda. Valodas lietojuma maiņa ģimenē dažkārt ir saistāma ar kopdzīvi ar citas tautības pārstāvi. Oficiālie dati par laulībām rāda, ka 37% laulību Latvijā ir jauktās, kur viens no partneriem nav latvietis.

Salīdzinot ar 2011. gada tautas skaitīšanu, krievu tautības iedzīvotāju vidū par 1,9 procentpunktiem pieaudzis latviešu valodas kā mājās lietotās valodas lietotāju īpatsvars, bet par 2,6 procentpunktiem samazinājies krievu valodas kā mājās lietotās valodas runātāju īpatsvars.

2017. gada nogalē 91,9% latviešu norādīja, ka mājās sazinās latviešu valodā, savukārt 7,5% – krievu valodā. 90,7% krievu atbildēja, ka ikdienā ģimenē sarunājas krievu valodā, savukārt 8,5% – latviešu valodā.

Mājās lietotā valoda dalījumā pa reģioniem ir līdzīga dzimtās valodas lietojumam – lielākais latviski runājošo īpatsvars ir Vidzemē (91,4%), mazākais – Latgalē (38,6%) un Rīgā (42,7%). Kurzemē latviski mājās sarunājas 78,4%, Pierīgā – 75,9%, Zemgalē – 75,8% iedzīvotāju. Lielākās atšķirības starp dzimto valodu un mājās lietoto valodu ir Latgalē – krievu valodā ikdienā runā par 4,8 procentpunktiem vairāk iedzīvotāju, nekā to norādījuši kā dzimto valodu.

Attiecībā uz Latvijas iedzīvotāju tautību CSP tādus datus ik gadu saņem no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, un šie dati arī turpmāk reizi gadā tiks aktualizēti un publicēti. Šā gada sākumā 62,3% Latvijas iedzīvotāju bija latvieši, 24,9% – krievi, 3,2% – baltkrievi, 2,2% – ukraiņi, 2% – poļi, 1,2% – lietuvieši, 0,3% – čigāni (romi), 0,1% – igauņi un vācieši (katra). 3,7% tautību nenorādīja.

CSP šobrīd un arī turpmāk centīsies regulārajās iedzīvotāju aptaujās iekļaut papildjautājumus par aktuāliem un būtiskiem jautājumiem kā šajā gadījumā par valodām.

***

Vidzemē visvairāk latviešu

Latvijas iedzīvotāju dzimtā valoda sadalījumā pa reģioniem 2017. gadā (procentos no iedzīvotāju skaita)

Vidzemē 89,2 9,3 Kurzemē 76,4 19,4 Pierīgā 75,2 22,4 Zemgalē 72,8 23,8 Latgalē 41,4 55,5

Rīgā 43 53,5

Latvijā kopā 60,8 36

Salīdzinot ar 2000. gadu, visos reģionos ir nedaudz pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kuru dzimtā valoda ir latviešu, visvairāk – Pierīgā (par 4,6 procentpunktiem). Visos reģionos ir samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuru dzimtā valoda ir krievu, visbūtiskāk – Rīgā (par 1,6 procentpunktiem) un Pierīgā (par 2,9 procentpunktiem). Latgalē tas ir palicis nemainīgs.

*

Jaunie vairāk runā latviski

Latvijas iedzīvotāji pēc vecuma un mājās lietotās valodas

(procentos no iedzīvotāju skaita attiecīgajā vecuma grupā)

0–4 69,2 30

15–24 68 30,4

25–34 64,3 34,3

35–44 61,2 37,8

45–54 59,3 39,5

55–64 55 44,2

65+ 56,9 42,3