Pēdējā brīža vienošanās

"Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" noskaņotas kopā Rīgas domē nostrādāt līdz vēlēšanām, tomēr attiecības vairs nav agrākās

"Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" koalīcija, kas Rīgā valdījusi desmit gadus, tikai pāris stundas pirms domes ārkārtas sēdes parakstīja koalīcijas līgumu, vienojoties par atbalstu Oļega Burova ("GKR") ievēlēšanai Rīgas mēra amatā. Par sadarbību ar četriem no "Saskaņas"' izslēgtajiem deputātiem, starp kuriem ir arī vicemērs Vadims Baraņņiks, vienojās tikai "Gods kalpot Rīgai". Tas būs papildu apgrūtinājums O. Burova veidotajai koalīcijai, jo tās veidotājiem vairākos jautājumos ir pretrunas. To, ka starp daudziem deputātiem "dažādās kombinācijās" pastāv savstarpējā neuzticība, pirmdien no rīta LNT atzina arī "Saskaņas" līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs, kurš tomēr solīja savas partijas balsis O. Burovam.

O. Burovs par domes lielāko izaicinājumu uzskata nākamā gada pašvaldības budžeta sagatavošanu, "kas nebūs vienkārši", apzinoties arī situāciju pašvaldības uzņēmumā "Rīgas satiksme". Viņš paredz, ka ne tikai pašvaldībai, bet arī valstij nākamais gads finansiāli varētu būt smags. Jāpasaka, ka tagad "Rīgas satiksme" atrodas vicemēra V. Baraņņika pārraudzībā, bet no nākamā gada 1. janvāra pašvaldību kapitālsabiedrību pārraudzību pārņems pašvaldības izpilddirektors, kā nosaka Saeimas pieņemtās izmaiņas likumā. Arī tā būs jauna situācija. Savā īsajā uzrunā domes sēdē pirms iztaujāšanas daudzu stundu garumā O. Burovs solīja nojaukt sienu starp koalīciju un opozīciju, aktualizējot arī ideju par visu frakciju padomi.

Plaisa paliek

Tradicionāli domes ārkārtas sēdes, kurās notiek amatpersonu vēlēšanas, ilgst līdz vēlam vakaram, kas skaidrojams ar opozīcijas lielo ieinteresētību iztaujāt mēra kandidātu un izteikties debatēs. Līdz sēdei viss liecināja, ka O. Burova ievēlēšanai vairākuma atbalsts bija nodrošināts. Taču jūtams, ka abu līdzšinējo sabiedroto – "Saskaņas" un "GKR" – attiecības vairs nav agrākās. Daļēji tas skaidrojams ar N. Ušakova un "GKR" priekšsēdētāja Andra Amerika ievēlēšanu Eiropas Parlamentā. Klātesot abiem līderiem, abas partijas sadarbības līgumu parakstīja tikai pirmdien dienas pirmajā pusē, kā dēļ par vairākām stundām tika pārcelta arī no rīta izsludinātā domes ārkārtas sēde. Palikuši bez sava līdera stingrās rokas, "Saskaņas" frakcijas deputāti vairs nespēj tik viegli vienoties par kopīgu pozīciju. Vairākiem tās domniekiem nebija pieņemama V. Baraņņika atrašanās vicemēra amatā. Savukārt četri no tās izslēgtie deputāti iebilda, ka otra domes priekšsēža vietnieka amatā varētu ievēlēt Sandri Bergmani ("Saskaņa"). Tā dēļ arī viņiem pavasarī nācās šķirties no savas partijas un izveidot vienu no neatkarīgo deputātu frakcijām, kuru vada Valērijs Petrovs. Otrā neatkarīgo frakcijā ir domnieki, kuri atšķēlušies no labējās opozīcijas. Tās priekšsēdis ir Oskars Putniņš, kurš jau drīz pēc vēlēšanām aizgāja no "Latvijas attīstībai" frakcijas un sadarbojās ar valdošo vairākumu.

Divos strīdīgākajos jautājumos panākts zināms kompromiss. V. Baraņņiks jau ir vicemērs, un "Saskaņa" apņēmusies nerosināt viņa atsaukšanu. Līgums paredz, ka "Saskaņai ir divi vietnieka amati – līdzšinējā vicemēra O. Burova vietā plānots ievēlēt "Saskaņas" frakcijas vadītāju Annu Vladovu, bet trešo priekšsēža vietnieka posteni izveidos tikai no 2020. gada 1. janvāra, ko var uzskatīt par taktisku soli, apzinoties, ka četri bijušie saskaņieši nav gatavi tik drīz mainīt savu pozīciju un jau tagad atbalstīt S. Bergmani. Viņa sacītais žurnālistiem liecināja, ka tas nekļūs par šķērsli sadarbībai. Vairākuma veidotāji vienojušies S. Bergmani un O. Burovu izvirzīt uz Rīgas Brīvostas valdi, apstiprināja abu frakciju vadītāji Anna Vladova un Vjačeslavs Stepaņenko ("GKR"). O. Burovs varētu kļūt par Brīvostas valdes priekšsēdi.

Opozīcijai nav vienotas taktikas

Uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu tika izvirzīts arī Viesturs Zeps no "Latvijas attīstībai". Viņš piekrita kandidēt, lai gan atbalstu mēra vēlēšanās viņam solīja tikai Nacionālā apvienība. Jaunā konservatīvā partija un "Vienotība" savu nostāju nebija gatavas pārskatīt, uzskatot, ka situāciju pašvaldībā var mainīt tikai domes ārkārtas vēlēšanas. Partiju vienošanās par atbalstu O. Burovam gan nozīmētu, ka šis mērķis nav sasniegts.

Teorētiski V. Zepam bija iespēja savākt 31 balsi, ja par viņu balsotu visa labējā opozīcija, kā arī septiņi neatkarīgie deputāti, kuri iepriekš vienojās par kopīgu taktiku mēra vēlēšanās. Taču "Vienotības" frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis "Latvijas Avīzei" paskaidroja, ka "Vienotība" ir solījusi šajā sasaukumā nesadarboties ar "Saskaņu" un "Gods kalpot Rīgai". Labējā opozīcija nevar izveidot vairākuma koalīciju, kas nebūtu atkarīga no šo septiņu deputātu balsīm. Mēs nevēlamies sadarboties ar nodevējiem, kas ir pametuši savas frakcijas, domē ir gandrīz desmit deputāti, kuriem ir dažāds statuss kriminālprocesos, teica V. Ķirsis. Viņš uzsvēra: "Ir jēga ņemt varu, ja varam lietas mainīt, bet to nevar izdarīt kopā ar cilvēkiem, kuri desmit gados ir šo sistēmu radījuši."

Domes priekšsēža kandidāta O. Burova iztaujāšana ilga visu dienu, skarot ļoti plašu jautājumu loku, kas varētu interesēt rīdziniekus. Vairāki domnieki vēlējās noskaidrot, vai Rīgas sabiedriskajā transportā tiks atceltas piešķirtās atlaides, jo esot dzirdēts, ka "Rīgas satiksme" gatavojot kādus priekšlikumus. O. Burovs apgalvoja, ka darba kārtībā tāda jautājuma neesot, bet lēmumu pieņem dome. Viņš personīgi tam neesot gatavs.