Sausuma apskādēti, bet garšīgi

Augļu dārzu īpašnieki cer izkonkurēt poļu ābolus

Kopumā šogad augļu un ogu raža Latvijas komercdārzos ir mazāka, nekā gaidīts. Ir saimniecības, kur raža ir lielāka, bet vairāk ir tādu, kur raža ir mazāka, atzīst kooperatīva "Augļu nams" vadītājs Jānis Lepsis. Viņaprāt, šogad neliela ietekme bijusi no tā, ka pērn bija laba raža, līdz ar to koki atpūšas. Tomēr šīs dabiskās svārstības neveiksmīgi sakrita ar maija sākumā piedzīvotajām salnām un krusām bagāto vasaru. Tāpēc apjoms, kas nonāks tirdzniecībā, būs mazāks.

Kopumā šogad augļu un ogu raža Latvijas komercdārzos ir mazāka, nekā gaidīts. Ir saimniecības, kur raža ir lielāka, bet vairāk ir tādu, kur raža ir mazāka, atzīst kooperatīva "Augļu nams" valdes priekšsēdētājs Jānis Lepsis.

Viņaprāt, šogad neliela ietekme bijusi no tā, ka pērn bija laba raža, līdz ar to koki atpūšas. Tomēr šīs dabiskās svārstības neveiksmīgi sakrita ar maija sākumā piedzīvotajām salnām, kurās cieta augļu koku ziedpumpuri. Turklāt šogad bija krusām bagāta vasara, līdz ar to daļa augļu tika mehāniski bojāti. Tāpēc apjoms, kas nonāks tirdzniecībā, būs mazāks.

"Augļu nama" galvenais pārdošanas produkts ir āboli. J. Lepsis stāsta, ka pirmo pusgadu realizācija ir no iepriekšējā gada ražas. "Ziemas mēnešos un pavasarī nevar teikt, ka realizācijā būtu bijušas problēmas, bet, vai cena ir tik augsta, kā gribētu, tas jau ir cits jautājums. Pagājušajā gadā kopā esam pārdevuši 350–400 tonnu. No tām lielākā daļa, kādas 300 tonnas, ir aizgājušas svaigam patēriņam, aptuveni 50 tonnas nonākušas pārstrādē." Āboli tiek arī eksportēti – gan tepat uz Lietuvu un Igauniju. "Iespēju eksportēt nenoraidu, ja kādas sarunas veidosies, to varētu apspriest, bet šobrīd paliekam pie vietējā tirgus. Mūsu mērķis ir strādāt tik labi, lai Latvijā tomēr izkonkurētu poļu ābolus," tā kooperatīva vadītājs.

Jautāts par investīciju plāniem, J. Lepsis stāsta, ka patlaban kooperatīvs, kam ir ražotājorganizācijas statuss, ik gadu ieguldījumiem var atvēlēt ap 10 000 eiro gadā no vairāku valsts un ES atbalsta programmu finansējuma. Pirms dažiem gadiem atklāta jauna noliktava Vilcē, kurā ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda finansējumu ieguldīts pusmiljons eiro. Noliktavā ir īpaša vide ar zemu skābekļa saturu, un tajā ar uzglabāt 500 tonnas ābolu. "Pērn esam ieguldījuši noliktavu aprīkojumā: iegādājāmies gan konteinerus augļu uzglabāšanai, gan iekārtu konteineru izbēršanai, lai brāķētos ābolus varētu ātrāk likvidēt. Ir iegādātas arī iekārtas un aprīkojums dārza kopšanai. Galvenie mērķi ir celt darba ražīgumu un vienlaikus atvieglot smago roku darbu, lai cilvēki var vairāk izdarīt. Un, otrkārt, ieguldīt šķirošanā un fasēšanā. Pašlaik mūsu āboli veikaliem lielākoties tiek piegādāti kartona kastēs, bet jāmeklē iekārta fasēšanai tīkliņos."

Droni arī augļudārzos

Šogad "Augļu nams" sācis kopīgu projektu ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Katra augļu koka augstums tiek nomērīts, izmantojot dronus. Pēc noteikta laika mērījumu atkārto, līdz ar to ļoti precīzi iespējams pateikt, kurā vietā koki ir paaugušies. "Tad var meklēt iemeslu, kāpēc tā notiek. Un pēc tam panākt, lai problemātiskajā daļā raža tomēr būtu dārza vidējās ražas līmenī," stāsta J. Lepsis.

Nediena ar laputīm un kraupi

Savukārt, jautāts, kas ir galvenā nozares problēma, viņš nosauc augļu kvalitāti un augļu aizsardzību. Varot jau novilkt tīklus, kas pasargā no krusas, bet tad jāpēta, vai mūsu īsajās vasarās kokiem pietiks gaismas. Ja turpināsies globālā sasilšana, radīsies vēl vairāk nedienu ar kukaiņiem un slimībām, kas var sabojāt ražu. Un tas diemžēl nāk komplektā ar augu aizsardzības līdzekļu klāsta samazināšanos pēdējo gadu laikā. "Nav labu, piemērotu augu aizsardzības līdzekļu, piemēram, lai apkarotu laputis. Problēmas ir arī ar kraupi. Ja ir tikai kādi trīs līdzekļi, no kā izvēlēties, kraupis ar laiku kļūst izturīgāks. It kā esi dārzā visu darījis, kā vajag, bet rezultāta īsti nav," tā J. Lepsis.

Kooperācija klibo

Kooperatīva vadītājs atzīst, ka augļkopību kā pamatbiznesu tomēr ir vērts attīstīt. "Vēlamais augļkopības saimniecības lielums pamazām pieaug – pirms kāda laika varēja sevi uzturēt ar septiņu astoņu hektāru saimniecību, bet tagad jau nepieciešams virs desmit hektāriem."

Kopš neatkarības atjaunošanas kooperācija veiksmīgi izvērtusies graudkopībā un piensaimniecībā, savukārt augļkopji kooperēties īpaši nevēlas. Kāpēc tā? J. Lepsis to skaidro ar produkcijas realizācijas iespējām. "Augļkopjiem, kuri ir orientējušies uz tirgu un tiešo pārdošanu, vislabākā cena ir tad, ja viņi strādā vieni paši. Lieliem apjomiem vairumtirdzniecībā cena zemāka. Bet, piemēram, ja saimniecībām nav noliktavas, kur produkciju glabāt, ieguvumi atsvērs celtniecības izdevumus. Tā tas bija mūsu kooperatīva gadījumā," teic J. Lepsis.

Viņaprāt, kopumā nozare lēnām sāk saņemties, un rezultātā tirdzniecībā nonāk labākas kvalitātes produkcija. "Tas ir būtiskākais jautājums – kā mums kopt dārzus, lai visu izdarītu pēc iespējas labāk un āboli būtu gardāki, veselīgāki, kvalitatīvāki un "tīrāki" nekā imports. Turklāt, lai kooperatīva biedri varētu nopelnīt, svarīgi, lai pēc iespējas vairāk ābolu tiek pārdoti svaigam patēriņam, nevis pārstrādāti," rezumē kooperatīva vadītājs.