18.191.223.123
06.05.2024. 00:39:13
"Budžeta portfelis ir smags – tie ir desmit miljardi eiro nākamā gada izdevumiem. Vislielākais finansējums atvēlēts sociālajai aizsardzībai, bet politiski svarīgs ir gaidāmais līdzekļu pieaugums demogrāfijai, kas paredzēts kā atbalsts pirmā mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm," saņemot budžeta portfeli no finanšu ministra, norādīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.Saeimā budžetu cer pieņemt līdz novembra vidum
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ("VL"-"TB"/LNNK) vakar preses brīfingā pauda cerību, ka nākamā gada valsts budžetu izdosies pieņemt līdz valsts svētkiem. Budžeta izskatīšanas grafiks plānots "visai raits", pirmajā lasījumā budžetu skatot jau 30. oktobrī, savukārt otrais jeb galīgais lasījums budžetam varētu būt 13. novembrī un 14. novembrī.
"Šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas partijas. Šajā gadsimtā tā vēl nav bijis. Tas nozīmē, ka katrai no politiskajām partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena ļoti spilgta prioritāte," teica Mūrniece, atgādinot, ka 2018. gadā bija "aizsardzības budžets", 2019. gadā – "veselības budžets".
Mūrnieces ieskatā, patlaban varētu teikt, ka lielākā prioritāte budžetā ir sociālā labklājība.
Runājot par politiskajām prioritātēm budžeta kontekstā, Mūrniece izcēla līdzekļu pieaugumu demogrāfijai. "Tie ir septiņi miljoni eiro, kas ir domāts kā atbalsts pirmā mājokļa programmai ģimenēm," skaidroja politiķe.
Viņa uzsvēra arī līdzekļu apjoma palielināšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). "Mēs esam liecinieki, ka korupcijas novēršana ir aktuāla, gandrīz katrā nedēļas nogalē dzirdam par jauniem atklātiem stāstiem," pauda Mūrniece, norādot, ka šādā situācijā KNAB ir jāstiprina.
Finanšu ministrs Jānis Reirs ("JV") skaidroja, ka budžeta izdevumu sadaļa ir aptuveni 10 miljardi eiro. Pamatā lielākais finansējums ir paredzēts sociālajai jomai, pensiju indeksācijai, sociālo jautājumu risināšanai. Nozīmīgi līdzekļi atvēlēti arī atalgojuma paaugstināšanai mediķiem, pedagogiem, kultūras un tieslietu jomas, kā arī iekšlietu sistēmas darbiniekiem.
"Lielākā daļa no budžeta pieauguma, kas ir 610 miljoni eiro, tiek novirzīta vai nu sociālajai jomai, vai algu pieaugumam," teica ministrs. Politiķis pauda, ka valdība gaidīs priekšlikumus budžeta otrajam lasījumam, cenšoties nekavēt ieplānoto "raito budžeta izskatīšanas grafiku".
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars ("AP") pauda cerību, ka 14. novembrī virs Saeimas "būs balti dūmi" un 2020. gada budžets būs pieņemts.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ("VL"-"TB"/LNNK) vakar preses brīfingā pauda cerību, ka nākamā gada valsts budžetu izdosies pieņemt līdz valsts svētkiem. Budžeta izskatīšanas grafiks plānots "visai raits", pirmajā lasījumā budžetu skatot jau 30. oktobrī, savukārt otrais jeb galīgais lasījums budžetam varētu būt 13. novembrī un 14. novembrī.
"Šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas partijas. Šajā gadsimtā tā vēl nav bijis. Tas nozīmē, ka katrai no politiskajām partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena ļoti spilgta prioritāte," teica Mūrniece, atgādinot, ka 2018. gadā bija "aizsardzības budžets", 2019. gadā – "veselības budžets".
Mūrnieces ieskatā, patlaban varētu teikt, ka lielākā prioritāte budžetā ir sociālā labklājība.
Runājot par politiskajām prioritātēm budžeta kontekstā, Mūrniece izcēla līdzekļu pieaugumu demogrāfijai. "Tie ir septiņi miljoni eiro, kas ir domāts kā atbalsts pirmā mājokļa programmai ģimenēm," skaidroja politiķe.
Viņa uzsvēra arī līdzekļu apjoma palielināšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). "Mēs esam liecinieki, ka korupcijas novēršana ir aktuāla, gandrīz katrā nedēļas nogalē dzirdam par jauniem atklātiem stāstiem," pauda Mūrniece, norādot, ka šādā situācijā KNAB ir jāstiprina.
Finanšu ministrs Jānis Reirs ("JV") skaidroja, ka budžeta izdevumu sadaļa ir aptuveni 10 miljardi eiro. Pamatā lielākais finansējums ir paredzēts sociālajai jomai, pensiju indeksācijai, sociālo jautājumu risināšanai. Nozīmīgi līdzekļi atvēlēti arī atalgojuma paaugstināšanai mediķiem, pedagogiem, kultūras un tieslietu jomas, kā arī iekšlietu sistēmas darbiniekiem.
"Lielākā daļa no budžeta pieauguma, kas ir 610 miljoni eiro, tiek novirzīta vai nu sociālajai jomai, vai algu pieaugumam," teica ministrs. Politiķis pauda, ka valdība gaidīs priekšlikumus budžeta otrajam lasījumam, cenšoties nekavēt ieplānoto "raito budžeta izskatīšanas grafiku".
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars ("AP") pauda cerību, ka 14. novembrī virs Saeimas "būs balti dūmi" un 2020. gada budžets būs pieņemts.