Politiķi "par". Bet naudu meklējiet paši!

Ārsts Kārlis Rācenis: "Visu laiku mums tika dotas cerības, ticējām, ka tās piepildīsies."

Veselības ministrijas (VM) stratēģiskās padomes sēdē ceturtdien spriedīs, kā sadalīt no nākamā gada valsts budžetā ieplānotos 42 miljonus eiro mediķu algu palielināšanai. Padomē ir iekļauti veselības nozares biedrību, asociāciju, valsts un pašvaldību institūciju pārstāvji. Veselības ministre Ilze Viņķele līdz šim atzinusi, ka diskusija par godīgu veidu, kā sadalīt atalgojumam pieejamos papildu 42 miljonus eiro, vēl notikšot, tomēr jebkurā gadījumā esot skaidrs, ka atalgojums tiks paaugstināts neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem, stacionāros strādājošajiem, kā arī tiks palielināta kapitācijas nauda ģimenes ārstiem.

Vismazākā skaidrība patlaban ir par slimnīcu mediķiem, jo, kā informēja Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders, precīzas naudas summas algu palielināšanai būšot zināmas tikai tad, kad Nacionālais veselības dienests slēgs līgumu ar ārstniecības iestādēm. Tas notiks mēnesi pēc valsts budžeta likuma izsludināšanas. Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārstniecības personām un operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem darba samaksa (mēnešalga un obligātās piemaksas) pieaugs par 10%, liecina valdības sagatavotais nākamā gada budžeta projekts. Bet ģimenes ārstiem tiks palielināta kapitācijas nauda par katru pacientu par 5,5% (no 1,92 eiro līdz diviem eiro), kā arī darba samaksa par 7,7 procentiem.

Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs sacīja, ka, saņemot algu palielināšanai tikai 42 miljonus eiro prasīto 100 miljonu vietā, nebūs iespējams paaugstināt algu tiem mediķiem, kas nodrošina plānveida medicīnisko aprūpi. Šo pakalpojumu apjoms sarukšot. Kalējs norādīja, ka lielāku algu droši vien saņemšot tie ārsti un medicīnas māsas, kas strādā intensīvāku darbu.

Savukārt Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzskata, ka visiem mediķiem, kuriem ir valdības noteikumos norādītās zemākās algas, tās ir jāpaaugstina, bet ļoti svarīgi ir paaugstināt rezidentu algu, kas patlaban ir 950 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Likumu pieņem, bet nepilda

Vēl Māra Kučinska valdības laikā pieņemtajā konceptuālajā ziņojumā par veselības aprūpes reformu 2018.–2023. gadam ir norādīts, ka finansējums katru gadu tiks paaugstināts, līdz 2023. gadā sasniegs gandrīz 5% no iekšzemes kopprodukta. Bet likumprojekta "Par valsts budžetu 2020. gadam" pievienotajos paskaidrojumos var izlasīt, ka ziņojumā iekļautā apņemšanās netiks pildīta – 2019. gadā medicīna ir saņēmusi 3,7% no IKP, bet nākamgad tie būs 3,5% no IKP.

Netiks izpildīts arī Veselības aprūpes finansēšanas likums, kurš paredz nākamgad mediķu algu palielināt par 20 procentiem, tādējādi turpinot 2018. gadā iesākto, kad ārstniecības personu atalgojumam tika novirzīts 1% jeb 85 miljoni eiro no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Jaunievēlētās 13. Saeimas deputāti pērnruden, kad vēl nebija tapusi Krišjāņa Kariņa valdība, lielā vienprātībā (izņemot dažus deputātus) pieņēma likuma grozījumus, kas ļautu nodrošināt mediķiem konkurētspējīgu atalgojumu, vidēji katru gadu darba samaksu palielinot par 20 procentiem. Tad 2021. gadā ārstu un funkcionālo speciālistu vidējā darba samaksa sasniegtu divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto vidējo samaksu (vidēji 2672 eiro slimnīcās un 1944 eiro ambulatorajās ārstniecības iestādēs). Ārstniecības un pacientu aprūpes personu darba samaksa sasniegtu 60% (vidēji 1603 eiro slimnīcās un 1166 eiro ambulatorajās ārstniecības iestādēs), bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu vidējā darba samaksa būtu 40% (vidēji 1069 eiro slimnīcās un 778 eiro ambulatorajās ārstniecības iestādēs) no ārstu un funkcionālo speciālistu vidējās darba samaksas. Toreiz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride ("Attīstībai/Par") Saeimas plenārsēdē, kur likums tika pieņemts steidzamības kārtā, sacīja, ka, "sadarbojoties Veselības ministrijai un Finanšu ministrijai, likumprojektā paredzētā nepieciešamā finansējuma nodrošināšanai lielā mērā avoti ir atrasti. Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju šo politisko lēmumu būs iespējams izpildīt, pieņemot šos grozījumus".

"Nolaid karogu, iededz sveci!"

Tagad, kad atklājies, ka no solītajiem 100 miljoniem eiro tiks piešķirts mazāk par pusi, mediķi nolēmuši protestēt. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome sākusi gatavot protesta akcijas, piesolot pat parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu. Par konkrētu dažādu akciju formu un laiku tikšot lemts nākamajā padomes sēdē 19. novembrī.

Bet Latvijas Ārstu biedrība šodien preses konferencē informēs par plānoto protesta akciju pie Saeimas un iniciatīvu "Nolaid karogu, iededz sveci!", kas tikšot īstenotas nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas laikā, "paužot nosodījumu Ministru kabineta un Saeimas īstenotajai politikai".

Akcijā plāno piedalīties arī Jauno ārstu asociācija, un tās prezidents Kārlis Rācenis sacīja, ka viņam esot žēl darba grupā izniekotā laika, plānojot rezidenta darba dzīvi tā, kā to paredzēja politiķi – ar 20% algas pielikumu. "Visu laiku mums tika dotas cerības, ticējām, ka tās piepildīsies. Ja mēs laikus būtu zinājuši, ka tiks piešķirta tikai daļa no solītā finansējuma, tad savu dārgo laiku būtu izmantojis daudz lietderīgāk par tukšu plānu kalšanu," sacīja asociācijas vadītājs.

Ministre liek naudu meklēt pašiem?

"Protestēt ir mediķu tiesības, taču tam nebūs jēgas, ja mediķu arodbiedrība nespēs norādīt, kur rast finansējuma avotu. Bez finansējuma avota norādīšanas mediķu prasība – atlaist Saeimu – ir realitātes noliegšana, gaisa tricināšana," šāds veselības ministres I. Viņķeles citāts publicēts Latvijas Radio Ziņu dienesta tviterkontā pēc radio intervijas ar ministri. Vai tas nozīmē, ka nauda jāmeklē sabiedriskajām organizācijām un pašiem mediķiem, nevis politiķiem?

Viņķeles padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Edgars Skvariks teica, ka ministre neesot pareizi saprasta: "Ar nodokļu ieņēmumu apjomu, kas sastāda 30% no iekšzemes kopprodukta, ir gandrīz neiespējami nodrošināt veselības aprūpes nozarei nepieciešamo finansējumu – 6% no IKP. Līdz ar to arodbiedrībām kā būtiskam sociālā dialoga partnerim būtu vēlams ar īpašu vērību sekot līdzi un mudināt valdību, lai tiktu īstenotas nepieciešamās izmaiņas, kas ļautu palielināt nodokļu ieņēmumus. Vienlaikus tas ļaus arī nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansējumu."

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris pauda pārsteigumu, ka ministre gluži nemanot esot pārgājusi no 4% uz 6% no IKP un aicināja atgriezties pie 4% no IKP. Keris uzskata, ja politiķi būtu ņēmuši vērā 2016. gadā Pasaules Veselības organizācijas ekspertu ieteikumus un piešķīruši veselības aprūpei 12% no vispārējiem valdības izdevumiem, tad jau tagad būtu sasniegti un pat pārsniegti 5% no IKP. "Diemžēl politiķus ir pārņēmis politiskās korupcijas vīruss, par ko liecina fakts, ka valsts budžeta likumprojekts vispirms tika apspriests aiz slēgtām durvīm, lai apmierinātu politiskās intereses. Kad tas ir izdarīts, tad tiek secināts, ka, redz, nevar apmierināt sabiedrības intereses un izpildīt tos likumus, ko paši ir pieņēmuši," secināja Keris.