Rīga 21°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 13:22
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Mūžībā devušies akadēmiķis Jānis Stradiņš un diriģents Mariss Jansons
Ziemassvētku pārdomu laikā mūs pametuši divi izcili Latvijas dēli – piektdien, 29. novembrī, 85 gadu vecumā mūžībā devies Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, profesors Jānis Stradiņš, bet sestdien, 30. novembrī, 76 gadu vecumā savās mājās Sanktpēterburgā aizsaulē aizsaukts izcilais latviešu diriģents Mariss Jansons – viena no spožākajām un cienītākajām personībām mūsdienu mūzikas pasaulē, kuram piemita unikāla spēja atklāt komponista un mūzikas dvēseli.
*
Maestro Marisu Jansonu mūžībā pavadot
Vakarrīt uzzinājām, ka 76 gadu vecumā savās mājās Sanktpēterburgā no sirds slimības dēļ aizsaulē aizsaukts izcilais latviešu diriģents Mariss Jansons – viena no spožākajām un cienītākajām personībām mūsdienu mūzikas pasaulē, kuram piemita unikāla spēja atklāt komponista un mūzikas dvēseli.
Vasaras sākumā tika ziņots, ka diriģents krāj spēkus un atpūšas Itālijā, bet oktobrī pēc sešu mēnešu pārtraukuma Mariss Jansons atkal stājās pie diriģenta pults kopā ar Bavārijas Radio simfonisko orķestri. "Vēl pirms pāris nedēļām telefonsarunā Maestro runāja par jauniem koncertplāniem ar Elīnu Garanču, Raimondu Paulu, mūsu Nacionālo simfonisko orķestri. Viņš ļoti pārdzīvoja, ka nevar šobrīd diriģēt. Tas salauza viņa jau tā trauslo sirdi. Bet mūsu atmiņās Mariss Jansons paliks kā dižākais un cilvēciskākais latviešu Maestro," teikusi Latvijas Radio "Klasika" direktore Gunda Vaivode.
"Lieliskais Mariss Jansons bija izcils kolēģis, skolotājs un mentors. Mani ir dziļi šokējusi un skumdinājusi vēsts par viņa aiziešanu. Mūzikas pasaule ir zaudējusi vienu no saviem milžiem. Man viņa ļoti pietrūks," savā "Facebook" kontā raksta viens no Marisa Jansona izcilākajiem skolniekiem, diriģents Andris Nelsons.
"Mariss Jansons aiziet Ziemassvētku pārdomu laikā. Lai Jums gaišs, Maestro, mūžības ceļš, Jūsu talants vienmēr paliks Latvijas un pasaules mūzikas zvaigznājā un mūsu sirdīs," savā "twitter" kontā raksta Valsts prezidents Egils Levits. "Mūžībā devies diriģents Mariss Jansons – pasaules un Latvijas kultūras virsotne. Mūziķis no Dieva – absolūta muzikalitāte un atdeve līdz pēdējam koncertam, silta sirds un cilvēkmīlestība. Viņa klātbūtnē atvērās ik mūziķa un ik klausītāja sirdis. Milzīgs un neaptverams zaudējums… Izsaku visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem, draugiem un talanta cienītājiem," raksta kultūras ministrs Nauris Puntulis ("VL""TB"/LNNK). Arī Latvijas Ārlietu ministrija izteikusi visdziļāko līdzjūtību Marisa Jansona ģimenei un talanta cienītājiem: "Latvijas un pasaules kultūra zaudējusi izcilu mūziķi, talantīgu diriģentu un lielu personību, par kura devumu mūzikā liecina darbs ar labākajiem simfoniskajiem orķestriem Eiropā un visā pasaulē."
Diriģents ilgstoši cieta no sirds slimības un pagājušā gada laikā daudz slimoja. Tiek pieminēts, ka no iedzimtas sirds slimības mira arī Marisa Jansona tēvs, diriģents Arvīds Jansons (1914–1984).
Dzimis Rīgā diriģenta Arvīda Jansona un dziedātājas Iraīdas Jansones ģimenē, viņš 1956. gadā 15 gadu vecumā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Ļeņingradu, kur viņa tēvs strādāja par diriģentu Ļeņingradas Filharmonijā. Ļeņingradas Konservatorijā studējis vijoļspēli, klavierspēli un diriģēšanu, bijis Herberta fon Karajana audzēknis. Kopš 1973. gada vadījis vairākus orķestrus Eiropā un ASV – Oslo Filharmonijas orķestri, Pitsburgas simfonisko orķestri, Bavārijas Radio simfonisko orķestri un Amsterdamas Karalisko "Concertgebouw" orķestri. Kā galvenais viesdiriģents viesojies pie Londonas Filharmoniskā orķestra diriģenta pults, sadarbojies arī ar Londonas Simfonisko orķestri.
Mariss Jansons vienmēr, cik vien spēka, tika ļoti aizstāvējis ideju, ka Rīgai nepieciešama sava akustiskā koncertzāle. Viņa paša pieredzē bija divpadsmit gadus ilgā cīņa par koncertzāli Minhenē, kur būtu mājvieta arī Bavārijas Radio simfoniskajam orķestrim. Tāpat diriģents vienmēr iestājies par labākiem akustikas apstākļiem, lielāku atalgojumu mūziķiem. "Man visur vajadzējis cīnīties. Bet tāda jau mākslinieciskā vadītāja misija. Bez cīņas viņa dzīve nav iedomājama," 2018. gadā pirms viesošanās koncertā Rīgā viņš teica "Latvijas Avīzei". "Rīgā ir brīnišķīga sajūta. Jo vecāki kļūstam, jo vairāk atceramies bērnību un jaunību. Man arī prieks par Latvijas mūzikas kultūru, ko pazīst pasaulē."
Mariss Jansons apbalvots ar II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un Norvēģijas Karaliskā Ordeņa Zvaigzni. 2005. gadā saņēmis prestižo "Grammy" balvu kategorijā "Labākā orķestra uzstāšanās" par Dmitrija Šostakoviča 13. simfonijas ierakstu Bavārijas Radio simfoniskā orķestra un kora izpildījumā. Maestro bija Britu Karaliskās mūzikas akadēmijas goda loceklis (1999) un Vīnes "Gesellschaft der Musikfreunde" goda loceklis (2001).
*
Aizsaulē devies akadēmiķis Jānis Stradiņš
Piektdien, 29. novembrī, 85 gadu vecumā mūžībā devies Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķis, profesors Jānis Stradiņš. Latviešu fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks un sabiedrisks darbinieks.
"Skaudri apzināties, ka miris mūsu laika inteliģences dvēsele – akadēmiķis Jānis Stradiņš, bet varam būt patiesi lepni, ka latviešiem bija, ir un vienmēr paliks piemiņā tāda izcila personība kā viņš," Latvijas Zinātņu akadēmijas vārdā vēsta akadēmiķi Ojārs Spārītis, Ivars Kalviņš, Pēteris Trapencieris.
Jānis Stradiņš dzimis 1933. gada 10. decembrī Rīgā ķirurga Paula Stradiņa ģimenē. Ar izcilību savulaik absolvēja Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultāti un pēc studijām darbu sāka LZA Organiskās sintēzes institūtā,. Kopš 1990. gada darbojās kā pētnieks Latvijas vēstures institūtā, kopš 1992. gada – arī Latvijas Medicīnas akadēmijas Medicīnas vēstures institūtā. Laikā no 1996. līdz 1998. gadam Stradiņš bija LZA viceprezidents, no 1998. līdz 2004. gadam – prezidents. 2004. gadā kļuva par LZA Senāta priekšsēdētāju.
"Akadēmiķa Jāņa Stradiņa personības lielumu un daudzās šķautnes pilnībā atsegs vien laika mērogs. Zaudējuma sāpēs esmu kopā ar J. Stradiņa ģimeni, darba biedriem, viņa domas apbrīnotājiem. Sēlijas dižais prāts būs vienmēr ar mums," raksta Valsts prezidents Egils Levits. "Mūžībā devies izcils zinātnieks un liela personība," līdzjūtību Jāņa Stradiņa dzimtai izteikusi arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
1988. gada 23. martā Latvijas Rakstnieku savienībā izveidoja staļinisma ļaundarību apzināšanas komisiju profesora Stradiņa vadībā. Kā Atmodas kustības dalībnieks 1989. gadā bijis iekļauts padomju varas noteiktajā izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā. Atmodas laikā Stradiņš gādāja par latviešu nacionālās simbolikas un himnas atjaunošanu.
Akadēmiķis J. Stradiņš daudzus gadus ir veltījis Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam, sava tēva piemiņas kopšanai. Viņš uzņēmās iniciatīvu Sēlijas novada vēstures un mūsdienu problēmu aktualizēšanā. Pēc viņa ierosmes Ilūkstē, Aknīstē, Neretā, Jēkabpilī, Sēlpilī, Jaunjelgavā un Viesītē ir notikuši Sēlijas kongresi, novada tematikai veltītas konferences un izstādes.
Stradiņš ir autors vai līdzautors septiņām grāmatām un vairāk nekā 330 zinātniskām publikācijām ķīmijas jomā, kā arī 20 grāmatām un vairāk nekā 270 zinātniskām publikācijām zinātnes vēstures jomā. Vēl tikai pērn viņa redakcijā iznāca divsējumu rakstu krājums "Latvija un latvieši", kuras mērķis gan angļu, gan krievu valodā lasošai auditorijai pastāstīt, ar ko interesanta Latvija, kas ir mūsu vērtības un ko varam visai pasaulei piedāvāt šodien.
1995. gadā Stradiņš atteicās no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības piedāvājuma izvirzīt viņa kandidatūru Valsts prezidenta amatam. Akadēmiķis arī atteicās no Triju Zvaigžņu ordeņa. Stradiņš pats bija noskaidrojis, ka viņa uzvārds ir atrodams Totalitārisma seku dokumentācijas centra kartotēkā, atgādina "LSM.lv". Vēstulē toreizējam Valsts prezidentam Guntim Ulmanim viņš rakstīja, ka nejūtas vainīgs, nav kaitējis Latvijai, tomēr nerod morālus spēkus, lai saņemtu ordeni. Guntis Ulmanis viņam atbildēja, ka Jānis Stradiņš ir un paliek viens no pašiem izcilākajiem, pašaizliedzīgākajiem un dvēselē skaidrākajiem Latvijas dēliem.
"Tieši zinātnes un kultūras integrācija harmoniskā un viengabalainā personībā ir tā, kas profesoru un Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi Jāni Stradiņu padara par Latvijas inteliģences dvēseli. Tādēļ, paturot piemiņā izcilo zinātnieku un mūsu kolēģi, glabāsim vienmēr tīru un gaišu viņa garīgo mantojumu!" atvadoties raksta LZA akadēmiķi.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003