Kazākam arī opozīcijas atbalsts

Pēc 18 gadiem Saeima izraugās jaunu Latvijas Bankas prezidentu

Latvijas Bankai (LB) pēc daudziem gadiem beidzot būs jauns prezidents. Saeima uz nākamajiem pieciem gadiem šajā amatā ceturtdien apstiprināja LB padomes locekli Mārtiņu Kazāku, kas 21. decembrī nomainīs amatā kukuļņemšanā apsūdzēto Ilmāru Rimšēviču. Viņš Latvijas Banku vada kopš 2001. gada 20. decembra, vairākkārt saņemot parlamenta uzticību, bet bankas vadībā strādāja jau laikā, kad tās prezidents bija Einars Repše.

M. Kazāku koalīcija izraudzījās vairāku kandidātu konkurencē, un tās izvēli debatēs atzinīgi novērtēja arī opozīcijas deputāti no "Saskaņas" un Zaļo un zemnieku savienības.

"Tas process bija labs un sabiedrībai aizraujošs, jo pirmo reizi notika diskusija un kandidāti nāca ar idejām, kā jāstrādā Latvijas Bankai," sēdē sacīja bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ir piepildījies Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles (NA) vēlējums izvēlēties tādu kandidātu, par kuru nobalsotu arī kāda no opozīcijas partijām, lai jaunajam LB prezidentam būtu spēcīgāks mandāts. M. Kazāku atbalstīja 76 deputāti no visām frakcijām – arī no ZZS un "Saskaņas". Vjačeslavs Dombrovskis ("Saskaņa") atzina, ka M. Kazāku pazīst jau daudzus gadus "un viņš ir ļoti laba izvēle amatam". "Uzskatu, ka viņš ir viens no tiem retajiem banku ekonomistiem, kas spēj paskatīties uz tautsaimniecības procesiem plašākā nekā tikai fiskālā līmenī," sēdē sacīja Ivars Zariņš ("Saskaņa"). Vienlaikus viņš aicināja nelolot ilūzijas, ka nebūtu noticis politiskais tirgus, "bet tas vienkārši nesanāca un tāpēc rezultāts ir labs". Bijušais premjers Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka visi pretendenti esot bijuši labi, ko minēja vēl vairāki runātāji. Viņam gan esot rūgtums, ka "mums neviens neko pat neprasīja".

M. Kazāka priekšrocība bija, ka viņš jau strādā Latvijas Bankā un viņam nebūšot nepieciešams iestrādāšanās laiks. Politiķiem bija pārliecība, ka viņš cienīgi varētu pārstāvēt Latviju arī Eiropas Centrālajā bankā. Pēc Igora Pimenova ("Saskaņa") domām, pat premjeram neesot tik liela ietekme uz ES finanšu politiku, kāda ir LB prezidentam, kurš piedalās ECB sanāksmēs.

Viens no LB prezidenta izaicinājumiem varētu būt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamā pievienošana Latvijas Bankai. M. Kazāks LB vadību pārņems ne tajā labākajā laikā, kuru raksturoja Arvils Ašeradens ("JV"). Viņš sēdē sacīja: "Šajā sektorā Latvijas reputācija ļoti nopietni ir iedragāta gan ar atsevišķu banku rīcību, gan ar oligarhu situāciju, ko mēs šobrīd redzam, gan arī iepriekšējais bankas prezidents ir gādājis, lai Latvijas Bankas vadības un bankas reputācija būtu nopietni apšaubīta." Tāpēc LB vissvarīgākais ir atjaunot reputāciju, jo tas esot jautājums ne tikai par LB, bet arī par valsts starptautisko konkurētspēju. Debatēs izskanēja vairāki vēlējumi. Deputāti aicināja novērtēt arī LB analītisko resursu, kāda neesot nevienai citai institūcijai. Pēc D. Reiznieces-Ozolas domām, ar šo resursu LB varot būt labs partneris valdībai reformu īstenošanā. M. Kučinskis jaunajam LB prezidentam novēlēja: "Nekad, nekad nedomāt uzkāpt ziloņkaula tronī vai justies Latvijas Bankā kā ziloņkaula tronī, no kurienes var noskatīties un citus pamācīt, bet būt aktīvam līdzdalībniekam visos ekonomiskos un citos procesos, kur Latvijas valstij bankas pienesums ir nepieciešams.