Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 05:41
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Aicina sabiedrību izglītot par drošu atpūtu uz ūdens
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ziņo, ka garajās Jāņu brīvdienās noslīkuši 11 cilvēki, bet kopumā šogad no ūdenstilpēm izcelti jau 58 mirušie. Pērn Latvijā šādi dzīvību zaudējuši 96 cilvēki. Skumjākais ir tas, ka traģiski bojā aizgājuši lielākoties jauni cilvēki spēka gados. Nelaime skar jaunas ģimenes – noslīkst arī trīsgadīgi, piecgadīgi un sešgadīgi bērni, iekrītot piemājas dīķī, apgāžoties laivai vai, atstāti bez vecāku uzmanības, iebrienot ezerā. Eiropas Savienības statistikas pārvaldes "Eurostat" dati liecina, ka Latvijai un Lietuvai ir vislielākais noslīkušo cilvēku skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Pērn publiskotajos datos (tie apkopoti par 2016. gadu, un Latvijā šajā gadā noslīkuši 110 cilvēki) lasāms, ka ES vidējais rādītājs ir 1,1 noslīkušais uz 100 000 iedzīvotāju, bet Lietuvā un Latvijā attiecīgi 6,5 un 6,1. Igaunija bijusi ceturtajā vietā ar 3,1 noslīkušo.
Biedrības "Peldēt droši" pārstāvji uzskata, ka lielais bojāgājušo skaits ūdenstilpēs daļēji skaidrojams ar valsts neiesaistīšanos sabiedrības informēšanā par drošu atpūtu uz ūdens un tā tuvumā. "Valsts tērē miljonus sabiedrības informēšanai par drošību uz ceļiem, Covid-19 prevencijai, un tas vainagojas ar rezultātu. Taču sabiedrības izglītošanai par drošību uz ūdens nav ne kopējas programmas, ne vadlīniju, ne atbildīgās institūcijas," pauž biedrības dibinātāja Zane Gemze. Biedrība atgādina, ka Latvijā puse iedzīvotāju dzīvo ūdens tuvumā, tāpēc ir būtiski mācēt peldēt un būt zinošiem par drošu atrašanos ūdenstilpju tuvumā.
Nelaime. Slīcēju valsts?
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ziņo, ka garajās Jāņu brīvdienās noslīkuši 11 cilvēki. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve LTV atklāja, ka dažos šajos gadījumos pirms peldēšanās lietots alkohols. Nelaimes uz ūdeņiem pagājšnedēļ turpinājās arī pēc svētkiem – tā 27. jūnijā noslīkuši trīs cilvēki – upē Skrundas novadā, upē Ventspils novadā un dīķī Talsu novadā. Kopš gada sākuma Latvijā noslīkuši jau 58 cilvēki.
Eiropas Savienības statistikas pārvaldes "Eurostat" pērn publiskotie dati liecina, ka Latvijai un Lietuvai ir vislielākais noslīkušo cilvēku skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju – attiecīgi 6,1 un 6,5. Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs šo pastāvīgo nelaimi skaidro ne tikai ar cilvēku bezatbildību, dodoties peldēt alkohola reibumā, vai arī vecāku bezatbildību, nepieskatot savus bērnus, bet arī ar to, ka valstij nav programmas, kā panākt, lai cilvēki iemācītos peldēt un saņemtu pietiekamas zināšanas par drošību uz ūdens. Izrādās, ka 64% mūsu valsts iedzīvotāju neprot peldēt, tā liecina pētījumu centra SKDS analīze.
Platonovs norādījis, ka Skandināvijas valstīs slīkoņu skaits samazinājies divas reizes, kad peldēšana kļuvusi par obligātu mācību priekšmetu skolās. Arī Igaunijā un Lietuvā nevis domā, kā nepieļaut cilvēku noslīkšanu, bet jau dara. Lietuvā pirms diviem gadiem sākta valsts īstenota bērnu peldēšanas apmācības kampaņa, bet Igaunijā valsts aizvadītajā gadā piešķīra finansējumu līdzīgam projektam. Šāda programma pastāvot pat Baltkrievijā. Turpretī Latvijā šajā ziņā gandrīz nekas netiekot darīts, vien katru gadu nosaukta dramatiska statistika par noslīkušajiem.
Līdztekus tam ir arī Valsts kontroles aizrādījums, ka pašvaldības būvējot par daudz dārgus un nevajadzīgus peldbaseinus...
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003