Rīga zaudē rūpniecību

Kā pēc administratīvi teritoriālās reformas jaunajos novados pelnīs naudu

Rīga turpina atrauties attīstības tempā no pārējās Latvijas, taču zaudē savu daļu rūpniecībā, savukārt pārējās Latvijas galvenā attīstības cerība ir tieši rūpniecība, liecina bankas "Luminor" ekonomista Pētera Strautiņa jaunākais pētījums par reģionu ekonomiku.

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš jau trešo gadu veic pētījumus par Latvijas reģionu ekonomiku un attīstības tendencēm, nonākot pie secinājumiem, kas mēdz atšķirties no oficiālajiem. Jūnijā publiskotajos pētījuma secinājumos mēģināts aptvert, kāda izskatīsies Latvijas ekonomiskā ģeogrāfija pēc administratīvi teritoriālās reformas. Kādi ir galvenie secinājumi? Latvijā pastāv divas atšķirīgas ekonomikas – puse Latvijas ekonomikas atrodas Rīgā, otra puse – pārējā Latvijā. Krasi atšķiras abu šo ekonomiku struktūra – Rīgā dominē informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un biznesa pakalpojumi, tā arvien vairāk specializējas šajās nozarēs, īpaši biznesa pakalpojumos. Visur citur Latvijā savukārt dominē preču ražošanas nozares – mežu nozare un kokapstrāde, transporta pakalpojumi un loģistika, mašīnbūves un elektronikas nozares.

Kāpēc Rīga attīstās straujāk?

Pētījuma fokusā ir reģionu spēja pašiem pelnīt ar preču un pakalpojumu pārdošanu pārējā Latvijā un pasaulē, nevis saņemt līdzekļus no valsts budžeta. Galvenie dati, kas tikuši analizēti pētījuma gaitā, ir par izmaksāto algu, proti, nomaksāto sociālo nodokli.

Nozares, kas Latvijā attīstās visstraujāk, vērtējot pēc atalgojuma pieauguma tajās, ir biznesa pakalpojumi un programmēšana un informācijas pakalpojumi. Pirmā nozare aptver ārkārtīgi lielu un dažādu pakalpojumu grupu, kas tiek sniegta uzņēmumiem, – skaitļošana un komunikāciju pakalpojumi, loģistika, konsultācijas, reklāma, apdrošināšana un vēl daudz kas cits – kopumā ap 25 dažādām pakalpojumu grupām. Šajā nozarē izmaksāto algu apjoms piecu gadu laikā ir audzis par nedaudz vairāk kā 160%. Ļoti tuvu šim rezultātam ir arī programmēšana un citi IT pakalpojumi, kuru izmaksātās algas šajā periodā augušas par apmēram 157%. Abas šīs nozares galvenokārt koncentrētas Rīgā, un tas nosaka tieši Rīgas relatīvo bagātību.

Par uztraucošu tendenci varētu uzskatīt to, ka, neskatoties uz valsts centieniem nodrošināt vienmērīgāku attīstību (tas, starp citu, ir arī viens no Nacionālā attīstības plāna 2021.–2028. gadam mērķiem), Rīga arvien vairāk atraujas no pārējās Latvijas, jo tajā koncentrētas tās divas nozares, kas attīstās krietni straujāk nekā ekonomika kopumā. Vienlaikus pētījums skaidri parāda, ka Rīga ir praktiski zaudējusi savu daļu Latvijas rūpniecībā – augsto algu, dārgās zemes un citu izmaksu dēļ rūpniecība pārvietojas ārpus galvaspilsētas.

Reģionu cerība – rūpniecība

Visa pārējā Latvija pārstāv otru ekonomiku, kas galvenokārt ražo fiziskās preces, nevis pakalpojumus. Ja runājam par izaugsmi nozarēs, kas attīstās reģionos ārpus galvaspilsētas,, tad līderos ir plastmasas un gumijas izstrādājumu ražošana, kurā izmaksātās algas piecos gados ir dubultojušās, seko papīra izstrādājumu ražošana un poligrāfija, kur algas piecu gadu laikā augušas par 90%, būvmateriālu un stikla šķiedras ražošanā algas pieaugušas par nepilniem 80%. Vairāk nekā par 70% algas pieaugušas medicīnas nozarē, ko gan ietekmējis arī politiskais lēmums paaugstināt algas medicīnas nozarē. Vairāk nekā par 60% – metālu ražošanā un to apstrādē, mašīnbūvē, mežsaimniecībā un kokapstrādē, turpat seko arī farmācijas nozare. Ja nezināt, kur bērniem mācīties, tad varat izmantot šo sarakstu par špikeri – uzņemtais attīstības temps ir samērā stabils jau vairākus gadus un nešķiet, ka minētās nozares varētu viegli bremzēties.

Ja runā par reģionu attīstību 2019. gadā, tad, neskatoties uz ilgstošām problēmām tranzītā, tieši Kurzeme no visiem reģioniem šobrīd attīstās visstraujāk, tai seko Pierīga un Zemgale – šie trīs reģioni pēdējā gadā attīstījušies straujāk nekā Latvija kopumā. Savukārt Latgale un Vidzeme attīstījušās lēnāk nekā Latvija kopumā.

Kurzemes izrāviens attīstībā skaidrojams ar to, ka, neskatoties uz problēmām ar tranzītu, reģiona lielākās pilsētas, pirmkārt jau Liepāja un Ventspils, to aizstājušas ar ļoti veiksmīgu rūpniecības attīstību. Pierīga praktiski ir Rīgas ekonomikas sastāvdaļa, tādēļ par tās attīstību lielu pārsteigumu nav.

Latvijas maizes klēts Zemgale savā attīstībā ir ļoti stabila, tās ekonomika galvenokārt saistīta ar lauksaimniecību, īpaši graudkopību, un šajā nozarē lielas svārstības nav notikušas. Toties svārstības ir vērojamas Vidzemes attīstībā, un tās galvenokārt saistītas ar "Valmieras stikla šķiedras" attīstības grūtībām un ievērojamām svārstībām meža nozarē.

Savukārt Latgales attīstību visvairāk negatīvi ietekmējušas problēmas ar tranzītu, jo tieši Latgalē ir daudz "Latvijas dzelzceļā" strādājošo, turklāt Latgales uzņēmumi bieži ražo preces, kuru noieta tirgus ir Krievija, uz kurieni ar eksportu pēdējos gados ir grūtības. Taču, ja runā tieši par inženierijas nozari, kā vienā vārdā apzīmē metālu ražošanu un apstrādi, mašīnbūvi un elektroniku, tad tieši te meklējamas labās ziņas par Latgali. Lai gan Rīga, Kurzeme un Pierīga pēc inženierijas nozares apmēriem joprojām ir priekšā Latgalei, tomēr periodā no 2014. līdz 2019. gadam visstraujākā šīs nozares attīstība ir notikusi tieši Latgalē, apsteidzot attīstību Rīgā apmēram trīskārtīgi.

Piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums Latvijā bijis Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene.

Lielu algu uzņēmumi

Saskaņā ar pētījuma datiem starp desmit uzņēmumiem, kas pēdējo piecu gadu laikā ir būtiski audzējuši algu izmaksu Rīgā, dominē IT nozare. Līderos ir divi uzņēmumi – "Evolution Latvia", kas sniedz informācijas tehnoloģiju atbalstu azartspēļu biznesam un piecu gadu laikā audzējusi algu izmaksu par 13 miljoniem eiro, un "Accenture", kas šajā pašā periodā audzējusi algu izmaksu par 12,5 miljoniem eiro. Trešajā vietā arī uzņēmums, kas sniedz IT pakalpojumus azartspēļu nozarei, – "Euro Live Technologies", kas piecu gadu laikā audzējis algu fondu par pieciem miljoniem eiro. Rūpniecības uzņēmums ar lielāko algu pieaugumu Rīgā atrodas saraksta piektajā vietā un ir "Orkla Confectionary and Snacks", kurā algas augušas par trijiem miljoniem eiro.

Ārpus Rīgas algu pieauguma jomā dominē rūpniecības uzņēmumi. Starp veiksminiekiem ir izrādījušies "Olainfarm", kurā piecu gadu laikā algas pieaugušas par vairāk nekā trim miljoniem eiro, seko Mālpils kokapstrādes uzņēmums "Kvist", kurā algas augušas par vairāk nekā diviem miljoniem eiro, un betona konstrukciju ražotājs "Skonto Prefab", kas arī audzējis algu izmaksu par vairāk nekā diviem miljoniem eiro. Neko daudz nav atpalicis "Valmiera Glass" – algu pieaugums par diviem miljoniem eiro, par spīti neveiksmīgajām investīcijām ASV.