Rīga 4°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 5m/s
Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis 10:35
Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
Laukšteins: "Kāpēc vecākais Latvijas teātris tiek atstāts ārpusē?"
Šodien Kultūras ministrija (KM) un Finanšu ministrija (FM) ir uzaicinājušas Liepājas pilsētas domes un Liepājas teātra vadību uz tikšanos, lai pārrunātu klātienē situāciju Liepājas teātrī un iespējamos atbalsta mehānismus. Liepājas teātra pārstāvji informējuši – ja teātris nesaņems finansiālu atbalstu Covid–19 krīzes seku novēršanai, jau oktobrī var nākties apturēt tā darbību. Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Daiga Kļaviņa informēja, ka tuvākajā laikā varētu notikt arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā tiks lemts par konkrētiem iespējamiem atbalsta mehānismiem Liepājas teātrim.
Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks kultūras un sporta jautājumos Atis Deksnis norādīja, ka pagaidām Liepājas teātris ir vienīgais teātris Latvijā, kas nav valsts kapitālsabiedrība, un finansiālu atbalstu tāpēc nav saņēmis.
"Bija pamatota cerība, ka atbalsta sniegšana netiks vērtēta pēc teātru piederības valstij vai pašvaldībai, bet pēc nepieciešamības sniegt atbalstu kultūras smagsvariem Latvijā, kas cietuši ārkārtējās situācijas ietekmē," pauda Deksnis, piebilstot, pašlaik ārkārtējā situācija valstī un tās radītās sekas kultūras jomā pēkšņi ir kļuvušas tikai un vienīgi par Liepājas pašvaldības problēmu.
SIA "Liepājas teātris" valdes priekšsēdētājs Herberts Laukšteins iepriekš norādīja, ka teātrī ir darīts viss iespējamais, lai samazinātu izdevumus. 30% no visiem štata darbiniekiem esot kļuvuši par bezdarbniekiem. "Ja nav izrāžu, tad skatuves strādniekiem nav darba. Aktierus vēl cenšamies nodarbināt ar dažādiem projektiem virtuālajā vidē, taču no tiem mēs negūstam ieņēmumus, lai teātris varētu pilnvērtīgi strādāt." Teātris skatītājiem ir parādā vairāk nekā 80 tūkstošus eiro par biļetēm uz nenotikušām izrādēm. Lai atdotu šo parādu, aktieriem katru dienu būtu ilgstoši jāspēlē vairākas izrādes pēc kārtas, kas ir nereāli, atzina H. Laukšteins.
Prasīja pusmiljonu
"Iesniedzu 12. jūnijā Kultūras ministrijai oficiālu vēstuli, kurā lūdzām piešķirt atbalsta summu Liepājas teātrim – 578 956 eiro, tajā iekļautas dīkstāves algas par piecarpus mēnešiem (497 337 eiro), kā arī 80 tūkstoši eiro, ko esam parādā skatītājiem par nenotikušajām izrādēm. Saņēmām atteikumu," intervijā "Latvijas Avīzei" 6. jūlijā stāstīja H. Laukšteins. Kultūras ministrija aicinājusi izmantot Valsts kultūrkapitāla fonda projektu konkursus, kā arī likumā paredzētās atbalsta iespējas pašvaldībām. Teātra vadītājs situāciju uzskata par netaisnīgu.
"2009. gadā, krīzes situācijā, kad izskanēja doma par Liepājas un Daugavpils teātru likvidēšanu, Liepājas teātris tika atdots pašvaldībai, un šajā laikā no pašvaldības saņēmis gadā vidēji vienu miljonu eiro. Pārējos 46 procentus no kopējā budžeta (ap divi miljoni eiro) esam piepelnījuši klāt paši. Toreiz šis modelis izglāba teātri no nogremdēšanas, bet tagad esam situācijas ķīlnieki un palikuši ārpus atbalstāmo loka. Tā ir netaisnība! Ārkārtējā situācija bija valsts noteikts pasākums, un valsts aizliedza Liepājas teātrim strādāt. Eiropa pasniedza palīdzīgu roku, taču Eiropas piešķirtie līdzekļi nav valsts nauda, bet līdzekļi, lai izkļūtu no ārkārtējās situācijas. Tad kāpēc vecākais Latvijas teātris tiek atstāts ārpusē? Ja atbalstu no valsts vai pašvaldības nesaņemsim, teātris apstāsies jau septembrī," teica H. Laukšteins.
Uz jautājumu, vai nebūtu laiks mainīt Liepājas teātra statusu uz valsts teātri, Liepājas teātra vadītājs atbildēja: "Manā skatījumā, loģiski būtu, ka pilsēta uztur infrastruktūru, bet saturu finansē Kultūras ministrija. Šobrīd mans priekšlikums vēl gaida savu kārtu, jo esam aizņemti aktuālajos darbos, "dzēšot ugunsgrēku"."
Sesks: tā ir augstprātība
Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Sesks intervijā Rietumu radio pauda viedokli, ka Kultūras ministrijas lēmums neatbalstīt Liepājas teātri pandēmijas apstākļos, pamatojoties uz tā juridisko statusu, kamēr citi teātri atbalstu saņēma, ir augstprātība. Viņš uzsvēra, ka Liepājas teātris faktiski ir tāds pats kā Daugavpils un Valmieras teātris, taču tie kā valsts kapitālsabiedrības atbalstu saņēma, kamēr Liepājai tas ir atteikts. "Valdībai bija iespējas gan kreditēties, gan saņemt naudu no Eiropas Savienības, kamēr pašvaldība šobrīd vispār nedrīkst kreditēties bez valdības atļaujas. Tādā situācijā tās ir tādas augstprātības izpausmes – vieni ir labi, bet otri ir sliktie," sacīja Sesks.
Viņš arī teica, ka Liepājas pašvaldības rīcībā šobrīd neesot resursu, lai sniegtu papildu finansējumu Liepājas teātrim, jo Covid–19 krīzes dēļ bijušas daudzas vajadzības, kur "likt plāksterus" un palīdzēt dažādām nozarēm. "Gribu uzsvērt, ka Liepājas pašvaldība ir vienīgā visā valstī, kura uztur profesionālu teātri," sacīja U. Sesks.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003