Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 09:29
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Valstī nav pietiekami labvēlīga mājokļu politika jaunajām ģimenēm
"Latvijas Avīze" un žurnāls "Mājas Viesis" turpina publikāciju sēriju, kurā pievēršamies būtiskai problēmai valstī – demogrāfijai. "Latvijas Avīzes" 23. septembra numurā publikācijā "Demogrāfijas politika – bez turētāja, bīdītāja, aizstāvja" rakstījām par to, kāda ir bijusi valsts demogrāfijas politika pēdējo 30 gadu laikā, 28. oktobra numura publikācijā "Būs pabalsts, būs bērni?" – par to, vai un kā pabalsti veicina dzimstību. Šajā rakstā – kā jaunajām ģimenēm tikt pie sava mājokļa.
Lai arī valdība apņēmusies sekmēt ģimeņu sadzīves apstākļu uzlabošanu, praksē joprojām daudz jauno ģimeņu dzīvo īrētos dzīvokļos un mēģina tikt pie sava mājokļa pašu spēkiem. Tiesa, pēdējos gados lielu artavu valsts garantiju veidā dod finanšu institūcija "Altum", taču ne visiem tās ir pieejamas.
Valdības deklarācijā teikts: "Sekmēsim ģimeņu sadzīves apstākļu uzlabošanos, izstrādājot un ieviešot motivējošu un plašu ilgtermiņa valsts mājokļa stratēģiju – jaunu mājvietu būvi, mājokļu paplašināšanu un renovāciju, kā arī mājokļa pieejamību ģimenēm atbilstoši Eiropas valstu labākajai praksei." Vai šāda mājokļu stratēģija top, un kādas ir iespējas jaunajām ģimenēm mājokļa iegādē?
Paši cīnās
Piecu bērnu māmiņa no Aizkraukles Guna Ose iespēju īrēt plašāku mitekli meklē jau gadu, bet pagaidām tas nav izdevies. "Ir piedāvājumi Jelgavā, Ērgļos, bet tas mums neder, jo par tālu. Vīram darbs ir Aizkrauklē, man – Skrīveros, bērni iet dārziņā un skolā Aizkrauklē. Diemžēl nav nekādu piedāvājumu īrei, bet tikai piedāvājumi nopirkt. Jaunības kļūdu dēļ diemžēl atļauties pirkt māju nevaram, jo vēl joprojām maksājam iepriekš ņemtos kredītus," situāciju raksturo daudzbērnu māmiņa. Arī pilsētas sociālais dienests dzīvokli nepiešķir, jo ģimene iepriekšminētā iemesla dēļ nav nedz trūcīga, nedz maznodrošināta. "Mums visa nauda aiziet kredītos, par dzīvokli, bērniem apģērbam un zālēm, pārtikai. Paši cīnāmies, kā varam," uzsver Guna Ose. Viņa uzskata, ka valstī nav pietiekami labvēlīga mājokļu politika jaunajām ģimenēm. Laba iespēja būtu atbalsts mājokļa iegādei, diemžēl Ošu ģimene tam nekvalificējas.
Savs viedoklis par mājokļa iegādi ir arī Brikmaņu ģimenei no Jēkabpils, kurā aug četri bērni. "Mājokļa jautājums noteikti ir svarīga lieta, bet tā mums nebija noteicošais faktors kuplas ģimenes radīšanai," teic Līga Brikmane. "Protams, mums bija savs personiskais īpašums, tomēr šaubos, ka atsacītos no domas par bērniem, ja dzīvokli īrētu. Ar vīru nākam no lielām ģimenēm. Viņš dzīvoja milzīgā mājā un visu mūžu ir vēlējies krietni mazāku mitekli. Es savukārt bērnībā dzīvoju diezgan saspiestos apstākļos, tādēļ tāda pieredze mani nebiedētu. Bet, protams, ir patīkamāk, ja visiem ir savs stūrītis."
Līga uzskata, ka situācija ar mājokļu pieejamību jaunajām ģimenēm Latvijā noteikti varētu būt labāka. Piemēram, Jēkabpilī, kur viņa ar ģimeni pašlaik dzīvo, piedāvājumā ir tikai dzīvokļi, kas būvēti padomju laikos, to renovācija notiekot gliemeža ātrumā. Līdz šim ir renovētas vien pāris mājas. "Pretī vienam gribētājam ir divi negribētāji – pārsvarā pensijas vecuma cilvēki, kuri uzskata, ka viņiem tas nav vajadzīgs. Ja runājam par privātmājām, tad, cik no paziņām ir dzirdēts, bankas īpaši nevēlas dot kredītus privātmāju iegādei ārpus Rīgas/Pierīgas. Beigās sanāk – ja vien šādu māju nesaņem mantojumā vai arī nepelni lielu naudu, tad ģimenei ar bērniem, kas dzīvo tālāk no Rīgas, ir ļoti grūti tikt pie šāda īpašuma."
Sāk ar mazumiņu
Vai līdzšinējā mājokļu politika Latvijā bijusi un ir labvēlīga jaunām ģimenēm? "Diemžēl ne," uzskata Līga Brikmane. Viņa ar dzīvesbiedru sākuši ar mazumiņu, sākotnēji dzīvokli īrējuši, bet vēlāk nolēmuši iegādāties savu. Paši sakrājuši naudu un nopirkuši vienistabas dzīvoklīti. Kad vīrs atgriezies Latvijā no darba ārzemēs un kad pieteicies pirmais bērniņš, sapratuši, ka vajadzīgs vismaz trīsistabu dzīvoklis. Bija izveidots uzkrājums, kas ļāva bez kredīta bankā nopirkt sev mitekli. Savukārt pāris mēnešu pēc tā iegādes veiksmīgi izdevies pārdot iepriekšējo vienistabas dzīvokli. Tagad, kad ģimene sakuplojusi – bērniem ir sešarpus gadi, pieci gadi un dvīņiem deviņi mēneši –, viņi sapņo par lielāku mājokli, proti, privātmāju, taču ir viens liels "bet". "Ar milzīgu entuziasmu lasīju par garantiju bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai ģimenēm ar bērniem, kurām ir pastāvīgi ienākumi, bet nav pietiekamu uzkrājumu pirmās iemaksas veikšanai. Ar šī gada 1. jūliju mainījās nosacījumi un mums kā četru bērnu ģimenei šī garantija būtu 10–30% no aizdevuma pamatsummas, bet ne vairāk kā 30 tūkstoši eiro. Bet mūsu īpašumā jau ir esošais trīsistabu dzīvoklis, tāpēc mēs automātiski atkrītam. Nevienu jau neinteresē, ka sešu cilvēku ģimenei būtu vajadzīga lielāka dzīvojamā platība. Pie tam mūsu gadījums ir tāds nestandarta, jo plānojām trešo bērnu, bet pieteicās divi – trešais un ceturtais. Tagad sanāk tā – esam smagi strādājuši un pašu spēkiem savulaik nopelnījuši naudu trīsistabu dzīvokļa iegādei bez kredīta, bet nu tas ir šķērslis, lai pretendētu uz ko labāku," neslēpj četru bērnu mamma. Viņa saprot valsts cenšanos izvairīties no riska, kad, "nedod Dievs, kādu pataisīs par nekustamo īpašumu oligarhu, tomēr būtu labi, ja šajos noteikumos tiktu iestrādāts kaut kāds pārejas mehānisms, kad, piemēram, ģimene var uzsākt jauna mājokļa iegādi ar "Altum" programmas palīdzību arī tad, ja tās īpašumā ir mājoklis, kurā tā uzturas". Pēc tam noteikta termiņa laikā varētu šo īpašumu pārdot, tādējādi sedzot arī bankas kredīta izmaksas.
Izaicinājums – sameklēt plašāku
To, ka mājoklim ģimenes veidošanā ir ļoti liela nozīme, atzīst vairākas "Latvijas Avīzes" aptaujātās ģimenes. Madaras Briedes ģimenē aug divi bērni – sešgadnieks un trīsgadnieks –, šobrīd viņi dzīvo divistabu dzīvoklī Raganā. "Mūsu gadījumā vīrs mantoja dzīvokli, tāpēc pirmo ģimenes mājokli nevajadzēja meklēt. Taču šobrīd jūtam, ka ar divām istabām ģimenei ar diviem bērniem ir šauri. Kad viņi augs lielāki, vajadzēs katram ērtu mācību platību un arī kādu privāto telpu. Ja ģimenē ienāktu trešais bērns, tad cita – lielāka – mājokļa nepieciešamība būtu pilnīgi neizbēgama," stāsta Madara. Jau kādu laiku jaunā ģimene meklē trīsistabu dzīvokli, taču tuvākajā apkaimē tādu esot ļoti maz. Bet pamest sava novada centru Briežu ģimene nevēlas.
Kā jau daudzviet Latvijā dzīvojamais fonds pārsvarā ir padomju laika mantojums un, lai gan palēnām mājas tiek siltinātas un renovētas, daudzas aizvien ir gana nokalpojušas, turklāt tas, ko redzam, – ne vienmēr renovācija tiek veikta kvalitatīvi un novērš dziļākus bojājumus, novērojusi Madara. Arī tie trīsistabu dzīvokļi, kas retumis parādās pārdošanas sludinājumos, mēdzot būt par nesamērīgi augstām cenām vai arī diezgan bēdīgā stāvoklī, kas nozīmē lielas investīcijas. "Nevēlamies iejūgties arī kredītu važās uz vairākiem gadu desmitiem, tāpēc šobrīd esam tādā kā nogaidošā pozīcijā," piebilst Madara. Viņa uzskata, ja ģimenei nav mantota mājokļa vai atbalsta no tuviniekiem, šobrīd mājokli iegūt var, tikai ņemot kredītu, vismaz Pierīgā noteikti. Tāpēc nereti ģimenes izvēlas dzīvokļus īrēt, kas mēdz būt dārgi un ilgtermiņā neizdevīgi.
Mazpilsētās maz piedāvājumu
Arī druvēniete Lelde Graumane uzsver, ka mājokļa jautājumam ģimenes kuplināšanā noteikti ir būtiska loma: "Ja perspektīvā nebūtu iespējas tikt pie sava mājokļa, tad nez vai mēs plānotu trīs bērnus." Pirms mēneša Leldes un Jāņa diviem dēliem – gandrīz četrus gadus vecajam Gustavam un Teodoram (gads un astoņi mēneši) pievienojās māsiņa Matilde.
Lelde spriež, ka jaunajām ģimenēm nav viegli tikt pie mājokļa. Pat īres dzīvokli atrast grūti. "Pirmkārt, nav daudz piedāvājumu, it īpaši mazpilsētās, kur īres platība būtu atbilstoša daudzbērnu ģimenei. Otrkārt, ne kurš katrs savā īpašumā vēlas laist īrniekus ar maziem bērniem. Bieži vien izīrētājs uz bērniem skatās, ka viņi visu sabojās vai saplēsīs. Tas gan nav mūsu stāsts, jo mums ar īres dzīvokļiem gan Rīgā, gan Madonā ir bijusi tikai tā labākā pieredze, bet dažiem draugiem un radiem šajā ziņā nav gājis tik viegli," stāsta trīs bērnu māmiņa.
Arī nopirkt mājokli nav tik viegli. "Bankās ir problemātiski iegūt aizdevumu īpašumam, kas neatrodas pilsētā vai pilsētai tuvā attālumā. Tāpat tas ir pavisam cits stāsts, ja īpašumā jau ir mājoklis, kurā jāiegulda ļoti daudz līdzekļu. Opcija ir patēriņa kredīts mājoklim, bet procentu likmes salīdzinoši ar hipotekārajiem kredītiem nav tik izdevīgas. Jo lielākā pilsētā dzīvo, jo mājokļi un finansiālais atbalsts to iegādei ir pieejamāks."
Lelde kopā ar vīru Jāni uzskata, ka labākā vide, kur bērniem augt, ir lauki, un pēc otrā dēla piedzimšanas ķērušies pie pamestas lauku mājas atjaunošanas. Pašlaik ģimene īrē dzīvokli Madonā, bet jaunais mājoklis top Druvienas pagastā. Darbs pie mājas atjaunošanas nozīmē tikpat kā celt ēku no jauna, jo tajā pat neesot bijis nekādu komunikāciju – ne elektrības, ne ūdens. Mājoklis tiek remontēts pašu spēkiem, uz atsevišķiem darbiem pieaicinot speciālistus. Lai darbi ātrāk ietu uz priekšu, pirmo lielo pirkumu veikšanai – jumtam un logiem – tika paņemts mazais mājokļa kredīts.
***
Jaunie grib savu māju
Latvijā 32% aptaujāto iedzīvotāju priekšnoteikums ģimenes plānošanai ir savs mājoklis, kas ir lielāks par esošo mājokli, kurā patlaban dzīvo, liecina bankas "Citadele" un "Norstat" šovasar veiktā aptauja.
Puse no aptaujātajām ģimenēm, kurās ir divi bērni, lemtu par trešo atvasi, ja varētu iegūt savā īpašumā lielāku mājokli.
Šajā aptaujā secināts, ka hipotekārā kredīta ņēmēja portrets ir iedzīvotājs vecumā no 28 līdz 45 gadiem, kuram ir viens vai divi bērni. Viņš gribētu mājokli Rīgas vai Pierīgas jaunākajos projektos ar platību vidēji 80 kvadrātmetri un cenā līdz 120 000 eiro.
Trešdaļa jauniešu Latvijā šobrīd dzīvo īrētos mājokļos un vēl trešdaļa – pie vecākiem. Taču nākotnē īrētā mājvietā vēlētos dzīvot tikai 3% jauniešu, tāpēc vairums – 42% aptaujāto jauniešu (20–30 g. v.) – tuvākajos piecos gados plāno iegādāties paši savu mājokli, secināts "Luminor" un SKDS aptaujā šā gada oktobrī.
***
"Altum" izsniegtās garantijas
Gads Skaits Kopsumma (milj. eiro)
2016. 2940 178
2017. 3100 200
2018. 2960 203
2019. 2906 214
2020.* 2442 189
* 10 mēnešos. Avots: "Altum"
***
Trešdaļa mājsaimniecību – pārapdzīvotos mājokļos
Mājokļu pieejamībai vajadzētu būt vienai no Latvijas valdības prioritātēm, jo Latvijā daudz cilvēku dzīvo novecojušos mājokļos un pārapdzīvotībā. Tā šovasar, prezentējot pētījuma rezultātus par mājokļu pieejamību Latvijā, sacījis Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Anhels Gurija.
Daži no OECD secinājumiem
Privatizācijas procesa rezultātā Latvijā, līdzīgi kā citās postpadomju valstīs, vairums mājokļu ir privātīpašumā – septiņām no desmit mājsaimniecībām mājoklis pieder bez kredītsaistībām.
Vidējie mājsaimniecības izdevumi par mājokli ir zem OECD vidējā rādītāja. Zemie izdevumi par mājokli radījuši citu problēmu – sliktu mājokļu kvalitāti.
Vairāk kā trešdaļa mājsaimniecību dzīvo pārapdzīvotos mājokļos, kas ir augstākais rādītājs OECD. Daudzām mājsaimniecībām nav iespējas pārcelties uz kvalitatīvāku mājokli, tā izmaksām netērējot vairāk kā 30% no savā rīcībā esošajiem ienākumiem. Hipotekārais kredīts mājokļa iegādei lielai daļai iedzīvotāju nav pieejams.
Valsts atbalstu – hipotekārā kredīta garantijas ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem – pārsvarā var izmantot mājsaimniecības ar augstākiem ienākumiem Rīgas reģionā. Tādējādi esošais atbalsts mājokļu jomā nav pieejams lielai daļai mājsaimniecību – "neatbalstītais vidusslānis" aptver aptuveni 44% no visām Latvijas mājsaimniecībām, kas ir pārāk turīgas, lai saņemtu sociālo mājokli vai dzīvokļa pabalstu, bet kuru ienākumi nav pietiekoši, lai tās varētu saņemt hipotekāro kredītu.
Dažas no OECD rekomendācijām Latvijai:
investēt kvalitatīvu mājokļu pieejamībā un samazināt būvniecības izmaksas, apsverot ilgtspējīga pašfinansējoša fonda izveidi un jaunu, izmaksu ziņā pieejamu mājokļu būvniecību;
samazināt ar būvniecību saistītās administratīvās izmaksas;
attīstīt pieejamāku un pievilcīgāku komerciālo īres tirgu, nodrošinot vienādus nosacījumus visiem komerciālā īres tirgus dalībniekiem;
samazināt "neatbalstītā vidusslāņa" apmēru, pilnveidojot mājokļu atbalsta apmēra noteikšanu dažādām mājsaimniecībām, [..] nosakot mājokļa atbalsta apmēru vidēju ienākumu mājsaimniecībām, tostarp ģimenēm ar bērniem.
Dati: Ekonomikas ministrija
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003