Rīga -4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Svētdiena, 2023. gada 10. decembris 08:26
Vārda dienas: Guna, Judīte
Prognozējam, ko šogad gaidīt politikā, ekonomikā, kultūrā, veselības aprūpē, izglītībā
2021. Kas vēl bez apnikušā koronavīrusa?
"Latvijas Avīzes" žurnālisti atskatās uz savām pērn veiktajām prognozēm, kā arī paredz, kas šogad gaidāms politikā, ekonomikā, kultūrā, veselības aprūpē un izglītībā
* * *
POLITIKĀ: starp kovidvētrām
Par aizvadīto 2020. gadu bieži dzird sakām: "Nu kurš gan varēja paredzēt…" Tomēr izrādās, ka politikā starp visām kovidvētrām daudzi procesi tomēr rit savu gaitu. Pie tādas pašam negaidītas atziņas nonācu, apskatot savas aizvadītā gada janvārī izteiktās prognozes, kas visas ir piepildījušās. Pirmkārt, par to, ka Rīga pēc ārkārtas vēlēšanām iegūs politiski ļoti raibu domi, tomēr jaunā koalīcija būs politiski un idejiski pilnīgi atšķirīga no iepriekšējās. Otrkārt, par to, ka neizdosies savākt vajadzīgo parakstu skaitu, lai rīkotu referendumu par Saeimas atlaišanu. Šis sparīgi iesāktais "pasākums" norima jau gada pirmajā pusē un tā arī vilkmi neatguva. Treškārt, par to, ka administratīvi teritoriālo reformu tās pretiniekiem neizdosies apturēt, lai gan process būs smags un mokošs, ko apliecināja gan protesti, gan Saeimā iesniegtie vairāk nekā 800 priekšlikumi, gan tas, ka pašlaik šis jautājums nonācis Satversmes tiesā. Bet kas tālāk?
– Vai pašvaldību vēlēšanas mainīs Latvijas politisko ainavu?
Reformas pretinieki nereti apgalvo, ka tās patiesais mērķis esot mazināt Zaļo un zemnieku savienības un daļēji arī Latvijas Reģionu apvienības ietekmi novados un līdz ar to arī politikā kopumā. ZZS pašlaik ir opozīcijā, bet LRA vispār parlamentā nav pārstāvēta, taču bija redzams, ka tieši tās uz reformu skatās ar lielāko niknumu, tāpēc, iespējams, kaut kāds pamats tajā visā ir. Tomēr pašvaldību vēlēšanas (izņemot Rīgu) vienmēr bijušas zīmīgas ar to, ka tajās lielāka nozīme ir nevis saraksta nosaukumam, bet cilvēkiem, kas to veido. Turklāt vietējie līderi partijas izvēlē vienmēr vadījušies ne jau pēc politiskajiem saukļiem, bet saviem aprēķiniem, tāpēc nav problēmu šo lēmumu pārskatīt – šodien pie "zemniekiem", rīt pie "attīstītājiem" vai "nacionāļiem" un otrādi. Jādomā, ka izmaiņas tomēr nebūs tik lielas un līdzšinējā pašvaldību elite daudzviet saglabās savas pozīcijas arī jauno novadu ietvaros.
– Vai politikā galvenais jautājums paliks Covid-19?
Par to nav lielu šaubu. Krīze ar gadumiju nebeigsies, un arī ne ar 11. janvāri, kas iezīmēts kā nākamais atskaites punkts. Arī mūsu valdošie politiķi, tāpat kā citur pasaulē, lielas cerības liek uz jaunajām vakcīnām, tomēr to rezultātus labākajā gadījumā plašāk varēs just gada otrā pusē. Līdz tam vēl jālauž sabiedrības skepse. Pagaidām gan tā nav problēma, jo vakcīnu tāpat nepietiktu pat visiem potēties gribošajiem. Daudz piesauktais otrais vilnis Latvijai izrādījies ļoti sāpīgs, tāpēc iespējamais trešais vilnis droši vien tiks gaidīts ar lielākām bažām, arī pieņemot politiskos lēmumus.
– Vai valdība turpinās strādāt līdzšinējā sastāvā?
Ministru maiņa var notikt gan gaidīti, gan negaidīti. Piemēram, aizvadītajā gadā iepriekš bija grūti paredzēt, ka amatu būs spiests atstāt ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ("KPV LV"), par Juri Pūci ("Attīstībai/Par") nemaz nerunājot. Taču ir ministri, par kuru neatbilstību amatam tiek runāts jau sen. Tāpēc, visticamāk, valdība bez izmaiņām neiztiks.
Māris Antonevičs
* * *
PASAULĒ: ceļojums nezināmajā
Intereses pēc ielūkojos savās pirms gada izteiktajās prognozēs. Kopumā tās ir piepildījušās. Neraugoties uz Demokrātu partijas mēģinājumiem izteikt neuzticību Trampam, ASV prezidentam izdevās noturēties seglos. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko "it kā" tika pārvēlēts savā amatā – un tieši šī "it kā" dēļ nonāca vēl ciešākās Krievijas skavās. Eiropa visu gadu cita starpā noņēmās arī ar breksitu. Un tomēr, no šodienas perspektīvas raugoties, šie pareģojumi izrādījušies vien tādi pirmklasnieka uzdevumi. Jo kārtis pilnībā sajauca Covid-19 vīrusa pandēmija, ko nevarēja paredzēt. Tā iespaidoja visu – no individuālā cilvēka ikdienas dzīves līdz pat globālajai politikai. Tieši nemākulīgā rīcība Covid-19 pandēmijas laikā bija galvenais iemesls, kāpēc Donalds Tramps zaudēja prezidenta vēlēšanās.
– Kā nākamais prezidents Džo Baidens iespaidos ASV politiku?
Tā kļūs prognozējamāka, ar skaidrākiem spēles noteikumiem – gan ASV sabiedrotajiem, gan konkurentiem un pretiniekiem. Un tas jau ir daudz. Diemžēl pati amerikāņu sabiedrība paliks iekšēji sašķelta.
– Kas valdīs Eiropā?
Septembrī uzmanība būs pievērsta Vācijas parlamenta vēlēšanām, kurās uzvarēs kancleres Angelas Merkeles vadītā Kristīgo demokrātu partija. Pati Merkele solījusi pēc vēlēšanām aiziet no politikas. Maz ticams, ka tuvāko deviņu mēnešu laikā Vācijā izaugs cits tikpat ietekmīgs politiķis.
– Kas notiks Krievijā un Baltkrievijā?
Baltkrievijā turpināsies Lukašenko režīma erozijas process. Prezidents Putins vismaz ārēji nostiprinās savas pozīcijas, bet Krievijas opozīcija paliks vāja un sašķelta. Tomēr sabiedrībā lēnām, bet noteikti briedīs vēlme pēc pārmaiņām. Diemžēl vēl nav teikts, ka tās būs Latvijai labvēlīgas.
– Kāda valsts dominēs pasaulē?
Tā būs Ķīna. Teju vai vienīgā valsts, kas ātri un efektīvi uzvarēja Covid-19. Ķīnas ekonomika būs pirmā, kurā atsāksies strauja un stabila izaugsme.
– Kā tehnoloģijas mainīs dzīvi?
Mākslīgais intelekts, blokķēde, digitālās valūtas, 5G internets, 3D printeri, kompānijas "Space X" būvētais kosmosa kuģis "Starship", bezpilota lidaparāti, roboti, atteikšanās no fosilā kurināmā – tas viss mainīs ne tikai cilvēku ikdienu un ekonomiku, bet arī globālo politiku. Zaudētājas būs valstis, kuru varenība balstās uz naftas un gāzes eksportu. Sabiedrībā cirkulēs sazvērestības teorijas, pastiprināsies cilvēku kontrole un izsekošana. Tiks ieviestas īpašas caurlaides, kas apliecinās to īpašnieka vakcinēšanos pret Covid-19. Bez šāda dokumenta būs liegta iespēja lidot. Sveicināti jaunajā un nezināmajā pasaulē!
Juris Lorencs
* * *
VESELĪBAS APRŪPĒ: pavasara cerības un vilšanās
Veselības ministrei Ilzei Viņķelei ("Attīstībai/Par") tomēr ir izdevies saglabāt savu amatu, kaut gan par šādu iespēju biju izteikusi šaubas. Tas noticis, gan pateicoties negaidītajam koronavīrusa uzbrukumam, gan valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa izvairībai konfliktēt koalīcijā. Mainīt zirgus uz pārmijas ārkārtējās situācijas laikā nebūtu īsti prāta darbs, kaut gan valdības vadītājam ne reizi vien ir šķitis, ka dažs labs zirgs būtu nomaināms.
Kā paredzēju, ministrijai ir izdevies nedaudz samazināt kompensējamo zāļu cenu un pacientu līdzmaksājumu apjomu, jo no 2020. gada 1. aprīļa kompensējamo medikamentu receptē vairs neraksta konkrētā ražotāja nosaukumu, bet gan zāļu aktīvo vielu. Diemžēl bezrecepšu zāļu cenas nevis samazinās, bet palielinās, jo, ja vienā pozīcijā zāļu ražotāju un lieltirgotavu ienākumi sarūk, tad, lai neciestu zaudējumus, citā tos palielina.
Mediķi ir saņēmuši algas pielikumu, taču, kā esmu norādījusi, tas ir bijis nevienmērīgs, jo solīti bija 20%, bet saņemts uz pusi mazāk, izņemot rezidentus.
– Vai pret Covid-19 vakcinēsies lielākā sabiedrības daļa?
Noteikti tā nebūs lielākā daļa. Par to liek domāt pagājušā gada decembra sākumā veiktā sabiedrības aptauja valsts pētījumu programmas ietvaros. Atbildes liecināja, ka īpaša aktivitāte potēšanās procesā nav gaidāma.
Atzīmējot atbildi "Es noteikti izmantošu iespēju vakcinēties pret Covid-19", apņēmības pilni to darīt 2020. gada decembra sākumā bija tikai 16 procenti iedzīvotāju. Kopā ar tiem, kuri drīzāk būtu gatavi vakcinēties, nevis nevakcinēties, – 37 procenti. Aptuveni piektā daļa (21,5 procenti) nebija izlēmuši, bet pārējie norādīja, ka pilnīgi noteikti vai visticamāk to nedarīs.
Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens informēja, ka, uzsākot vakcināciju, universitātes slimnīcu mediķi izrādot daudz lielāku atsaucību pret potēšanos nekā ārsti un medicīnas māsas reģionālajās un lokālajās slimnīcās. Sak, paskatīsies, kā kolēģi lielajās Rīgas slimnīcās jūtas pēc vakcinēšanās.
– Kad varētu atjaunoties pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem?
Visticamāk, tas notiks, sākot no pavasara. Daļa mediķu un arī kovida saslimšanas riskam pakļauto iedzīvotāju būs jau saņēmuši vakcīnu, līdz ar to situācija no epidemioloģiskā viedokļa būs kļuvusi drošāka. Ņemot to vērā, valdība varētu atcelt savu lēmumu par to, ka slimnīcām no 3. decembra ir pienākums ierobežot plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek sniegti stacionārā un dienas stacionārā.
– Vai kovida ārstēšanā iesaistītie mediķi saņems valsts apmaksātus rehabilitācijas pakalpojumus?
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības vadība rosina Veselības ministriju izstrādāt rehabilitācijas plānu mediķiem. Tas, ka ārsti un medicīnas māsas ir reāli izdeguši, ārstējot koronavīrusa skartos slimniekus, ir stāstīts un rādīts daudz. Pastāvīgs nogurums un miega trūkums, ko izraisa ilgas darba stundas, pastiprināta emocionālā slodze grauj veselību un tikai ar bezmaksas psihologa konsultācijām, ko piedāvā ministrija, ir par maz. Mediķi būtu gandarīti, ja justu, ka viņu pūles tiek novērtētas, piešķirot vismaz desmit dienu valsts apmaksātu rehabilitāciju kādā no mūsu valsts sanatorijām vai atpūtas centriem. Bet šaubos, vai Veselības ministrija spēs tik tālu aizdomāties.
Māra Libeka
* * *
EKONOMIKĀ: arvien vairāk – attālināti
Kaut gan koronavīrusa radīto krīzi nespēju prognozēt, tomēr pieradums pie labas dzīves un patēriņa dziņas piepildīja pērn virsrakstā paredzēto "droši tērēsim nopelnīto". Tiesa, pavasarī pandēmija aizbaidīja nevajadzīgākos pirkumus, taču attālinātais darbs, valsts atbalsts un algu kāpums rudenī (+5,9%) uzrāva teju 6% kāpumu mazumtirdzniecībā. Degvielas lielāks patēriņš liecina, ka mājās neesam sēdējuši vai arī kurjerpasts biežāk piebrauca pie mājas.
Arī vējš pērn pūtis spēcīgāk nekā citus gadus – rudenī tā vidējais ātrums bija 0,2 m/s virs normas. Tā – neizmantotā enerģija. Kaut Latvija joprojām ir Eiropas atpalicējos, tā cīņā pret OIK gandrīz no vannas izlēja "vēja bērnu". Piepildījās pesimistiskā prognoze, ka nebūs vairāk vēja elektrības, tomēr "Eolus" un "Lafloras" rosīšanās vieš cerības.
Kaut arī Jaunā konservatīvā partija šūpoja valdību, gribēdama ieviest minimālo algu jau 2020. gadā, piepildījās arī otra mana prognoze, ka ekonomiskā loģika uzvarēs pār politiskajām ambīcijām un 500 eiro minimālā alga būs no 2021. gada. Savukārt trešajā prognozē izteiktās bažas, ka diez vai būs ko būvēt, nepiepildījās, jo Covid-19 piespieda valdību sildīt ekonomiku un ceļu būvei papildus atvēlēt 75 miljonus eiro (plānoto mīnus 40 miljonu vietā).
– Attālināto darbu legalizēs?
Attālinātais darbs no 1. jūlija juridiski it kā nostiprināts Darba aizsardzības likumā, bet tas vairāk orientēts uz darba apstākļu nodrošināšanu. Neatrisināts palicis jautājums: kurš par tiem maksās? Šobrīd to var noteikt darba līgumā. Bet, lūk, Spānijā, jau briest likumprojekts darbiniekiem, kuri vismaz 30 procentus sava darbalaika strādā mājās. Likums liks uzņēmumam segt darbinieka izmaksas par aprīkojumu, datoru, internetu, ergonomisko krēslu, kā arī elektrības, interneta un tālruņa sakaru rēķinus. Risinājums varētu būt arī ienākuma nodokļu atlaide par attālinātā darba izdevumiem. Vai 2021. gadā Saeima pieņems Darba likuma grozījumus par attālināto darbu? Dzīve piespiedīs.
– Attālinātā iepirkšanās?
E-komercija noteikti nepaliks kā pandēmijas uzspiesta iepirkšanās forma. Straujais kāpums teju par 10% interneta veikalos pērnruden un apgrozījuma dubultošanās gada nogalē noteikti ir klātienes tirdzniecības aizlieguma rezultāts. Bet vienlaikus tā ir valsts mārketinga kampaņa e-komercijai. Daudzi pierod iepirkties lētāk un slinkāk. Arī uzņēmējus piespiež pārorientēties – kā "Depo". Aritmētika vienkārša: 90% mājsaimniecību ir internets, 63% interneta lietotāju jau veic pirkumus tiešsaistē. Pieņemu, ka 2021. gadā 80% mājsaimniecību iepirksies internetā.
– Attālinātā izklaide?
Attālinātā izklaide – filmu, teātru, koncertu un citu pasākumu patērēšana, neizejot no mājas – arī uzspiesta. Atšķirībā no attālinātā darba šī ir nelāga tendence. Turklāt daudz populārāka, par ko liecina "sastrēgumi" internetā vakaros un brīvdienās. Mobilie operatori nebija gatavi tik straujai biznesa decentralizācijai un mājāssēdētāju lejupielādēm. Šogad būs nepieciešamas pamatīgas investīcijas, kas pirmoreiz mobilo sakaru vēsturē cels tarifus. Iekārojamākam jākļūst LVRTC platjoslas optiskajam tīklam, kura 3813 kilometriem nomnieki ir tikai pusei. Joprojām tikai nelielai daļai laucinieku ir pieejams stabils un ļoti ātrs optiskais internets. Kabeļi zem zemes, bet no centriem attālinātie iedzīvotāji mokās ar darba veikšanu un izklaides baudīšanu. Jānotiek izrāvienam ātrgaitas interneta pieejamībā.
IVARS BUŠMANIS
* * *
IZGLĪTĪBĀ UN ZINĀTNĒ: pandēmija var novirzīt kuģi no kursa
Bezmaz vai jāpiesakās "Ekstrasensu cīņām": tāda bija mana pirmā domā, pārlasot 2020. gada prognozes izglītības nozarei, ko izteicu pagājušā gada sākumā. Jo viss ir piepildījies.
Tomēr varbūt manas pareģošanas spējas nav nemaz tik izcilas, jo norises izglītībā prognozēt ir viegli. Ir vairākas nemainīgas lietas: nozarei arvien trūkst naudas, kļūdas pamana liela sabiedrības daļa, līdz ar to atbildīgais ministrs nav mīlēts. Un reformas izglītībā ir nemainīga lieta – tās allaž buksēs, bet turpināsies.
Jaunā satura ieviešanu skolās neatcēla pat pandēmija. Un, kā teikts pagājušā gada pirmajā prognozē, skolās trūka izpratnes, kā tālāk strādāt, nebija jaunajam saturam atbilstošu mācību materiālu.
Otrā prognoze bija saistīta ar skolu tīklu: spriedu, ka valdība turpinās meklēt veidus, kā piespiest pašvaldības samazināt vidusskolu skaitu. Tā arī bija, izglītības politikas veidotāji nerimās, cenšoties noformulēt kritērijus, kuriem vidusskolām būtu jāatbilst.
Trešā prognoze pauda, ka skolotāji draudēs ar protestiem, tomēr nestreikos. Nedaudz žēl, ka šī prognoze piepildījās: būtu interesanti uzzināt, kāds izskatītos streiks attālināto mācību laikā.
2021. gada prognozes izteikt jau ir grūtāk, jo pat tik stabilu kuģi kā izglītības sistēma pandēmija tomēr var novirzīt no kursa.
– Kā attālinātās mācības ietekmēs skolēnu zināšanas?
Protams, 2021. gadā pilnībā neparādīsies klātienes mācību trūkuma efekts. Tomēr diagnosticējošos darbus un centralizētos eksāmenus vēl neviens nav atcēlis. Ja tie tiešām būs un to saturs nebūs būtiski atvieglināts, zināms priekšstats par to, kādas ir sekas vismaz daļā klašu grupu, radīsies. Jau 2020. gadā centralizēto eksāmenu rezultāti deva brīdinošu signālu – palielinājās eksāmenā caurkritušo skaits. Iespējams gan, ka šāgada pārbaudījumu saturs tiks tomēr atvieglots, lai turpinātu dzīvot ilūzijā, ka nav nemaz tik slikti mācīties mājās.
– Vai izglītības un zinātnes ministre demisionēs?
2020. gada nogalē spriedze izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības attiecībās kulminēja ar to, ka arodbiedrība pieprasīja ministres demisiju. Taču skaidrs, ka valdošā koalīcija nedancos pēc arodbiedrības stabules un ministre vismaz pagaidām savā krēslā var justies gana droši. Var prognozēt, ka arī nākamajā gadā Šuplinska paliks amatā, jo kāda ministra gāšana nozīmētu visas valdības šūpošanu. Turklāt Šuplinska šķiet gana izturīga: kritika viņai bieži vien ir kā pīlei ūdens. Tomēr šo to ar demisijas pieprasījumu izdevās panākt: ministrija atteicās no ieceres jau šogad samazināt finansējumu skolām, kuru absolventi centralizētos eksāmenus kārto zemā līmenī.
– Vai pieaugs zinātnieku ietekme uz politiku un valsts finansējuma sadali?
2020. gada vasarā sāka darboties jauna institūcija – Latvijas Zinātnes padome –, kam vajadzētu koordinēt zinātnes politiku un finansēšanu. Rudenī Zinātņu akadēmijā (ZA) notika vadības maiņa: par jauno priekšsēdētāju tika ievēlēts aktīvais zinātnieks un izgudrotājs Ivars Kalviņš, kurš solīja vairot ZA ietekmi. Zinot Kalviņa darbīgumu, no vienas puses, var prognozēt, ka tas tiešām izdosies. No otras puses, diez vai gada laikā gaidāmas būtiskas pārmaiņas, jo arī Latvijas Zinātnes padome tik īsā laikā savu ietekmi neparādīs. Daudz skaidrāks ir tas, ka zinātnieku vidū arī turpmāk būs dažādu strāvojumu cīņas: nule Ziemassvētku miers tika traucēts ar sašutuma vētru sociālajos tīklos par to, ka Kalviņš kādā intervijā nebija gana jūsmīgs par jauno vakcīnu pret koronavīrusu. Taču cīņas starp jaunajiem un vecajiem zinātnes "gurķiem", liriķiem un fiziķiem atņem zinātniekiem to enerģiju, kas būtu noderīga ietekmes celšanai.
Ilze Kuzmina
* * *
KULTŪRĀ: svētki būs, ja pielāgosies
Gads pārsteidza ar notikumiem, ko nebija iespējams paredzēt, kur nu vēl tiem sagatavoties. Kultūra vairākus mēnešus bija "aizslēgta", taču ir skaidrs, ka tās atslēga nav nolauzta, vien nepieciešams izgudrot jaunu mehānismu tās darbībai.
Pandēmija neļāva piepildīties prognozei par Latvijas uzaicināšanu centrālās viesu valsts statusā vērienīgajā Frankfurtes grāmatu mesē – gadatirgus pirmoreiz tā pastāvēšanas vēsturē norisinājās digitāli. Nenotika arī gaidītā meses vadības vizīte Latvijā, kas citkārt būtu veicinājusi Latvijas virzīšanu viesa statusā, taču cerīgi, ka saņemts solījums vizīti pārcelt uz nākamo gadu.
Nepiepildījās arī paredzējums, ka Viestura Kairiša filma "Pilsēta pie upes" varētu nokļūt "Oskara" balvai izvirzīto ārzemju filmu "īsajā sarakstā" jeb "Top 10", tomēr cerība nav zaudēta pilnībā – balvai pieteiktā Dzintara Dreiberga vēsturiskā drāma "Dvēseļu putenis" joprojām gaida 9. februāri, kad tiks izziņotas desmit labākās ārzemju filmas, kas pretendēs uz Amerikas Kinoakadēmijas balvu.
Vismaz nodomu līmenī ir piepildījusies prognoze par to, ka 2020. gadā varētu uzzināt Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecības vietu – valdība ir lēmusi, ka projektu plāno īstenot uz valsts zemes Rīgā, Elizabetes ielā 2. Lēmums gan sacēlis īstu viedokļu vētru sabiedrībā, un, iespējams, Kultūras ministrija vērsīsies pie valdības, lai trešo reizi divu gadu laikā mainītu koncertzāles novietni.
– Vai kultūra klātienē paliks liegta?
Par pilnīgu ierobežojumu atcelšanu kultūras pasākumos, muzejos, teātros un koncertzālēs diemžēl nevarēsim runāt visu 2021. gadu. Šā brīža epidemioloģiskā situācija liek domāt, ka pulcēšanās ierobežojumi vismaz gada sākumā pat tiks pastiprināti un kultūras iestādes vismaz gada pirmajā ceturksnī lielākoties paliks slēgtas. Lai arī vīruss, ņemot vērā tā sezonālo raksturu, vasarā varētu atkāpties, lielo mūzikas festivālu rīkotāju rīcība liecina par piesardzību, piemēram, festivāls "Positivus" pirmoreiz gada nogalē nav izsludinājis jaunos festivāla datumus.
– Vai vasarā notiks pārceltie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki?
Ļoti gribētos cerēt, ka tomēr vasarā vīruss atkāpsies un Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks, tikai ar lielu jautājuma zīmi – kā? Vērienīgu kopkoncertu Mežaparka estrādē un Daugavas stadionā Rīgā, reizē piedaloties tūkstošiem dalībnieku un skatītāju, visticamāk, nebūs, taču, pieļaujot, ka ierobežojumi būtu līdzīgi tiem, kādi bija pērnvasar, svētku lielkoncerti taps kā atsevišķu novadu distancētu uznācienu televīzijas montāžas versijas, kas gan prasīs pamatīgu darbu no svētku rīkotājiem un kolektīvu vadītājiem. Daļa notikumu norisināsies reģionos, brīvdabā, turklāt svētku koncerti notiks nevis agrāk plānotajā svētku nedēļā, bet būs izstiepti līdz vasaras beigām.
– Vai teātri piedāvās jaunus seriālus?
Latvijas repertuāra teātru kolektīvos ir patiešām daudz talantīgu aktieru un režisoru, un būtu patiešām žēl, ja teātru sezonas slēgšanas dēļ šī milzīgā bagātība paliktu iesaldēta līdz labākiem laikiem. Nedomāju, ka sāktā pirmizrāžu tradīcija aiz slēgtām durvīm ir auglīga. To, ka teātra seriāls var būt veiksmīgs, rudenī pierādīja Jaunā Rīgas teātra seriāls "Aģentūra", kas iepriekšpārdošanā vien iegādāts trīs tūkstošus reižu un raisīja plašu rezonansi kā kultūras notikums. Līdz šim nav realizējies Dailes teātra vadības pavasarī pieteiktais seriāls – melnā komēdija "Smiļģa lāsts" (vēlāk "Dailes vara"), kam vēl vasarā tika vākta informācija un intervēti teātra vecmeistari, tāpēc ir pamats cerēt, ka ideja atgriezīsies darbakārtībā un seriāls būs, uz jaunām formām iedvesmojot arī citus teātrus.
AIJA KAUKULE
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003