"Air Baltic" ir lielākais valsts atbalsta saņēmējs Eiropā
Pandēmija nu jau gandrīz gada laikā izdarījusi spēcīgus sitienus pa vairākām nozarēm, taču reti kura tik smagi "noguldīta uz dēļiem" kā aviācija. Pagājušajā nedēļā "AirFrance-KLM Group" paziņoja savus 2020. gada finanšu rezultātus, kuri rāda, ka pērn kompānija piedzīvojusi 7,1 miljardu eiro lielus zaudējumus. Savukārt lidaparātu ražotājs "Airbus" reģistrējis 1,1 miljardu eiro zaudējumus. Vai aviācijas nozarē kāds vispār krīzei ticis cauri sausām kājām? Kā globālā mērogā izskatās "Air Baltic"? Precīzi 2020. gada finanšu dati būs zināmi aprīlī, taču tendence rāda, ka gadā "Air Baltic" zaudējumi noteikti varētu pārsniegt 300 miljonus.
"Pārtikas pakas" par miljardiem
"2020. gads mūsu kompāniju pārbaudīja ar visnopietnāko krīzi, kādu aviācijas industrija jebkad pieredzējusi," norādīja "AirFrance-KLM" izpilddirektors Bendžamins Smits. Kompānijas grupas uzņēmumi pērn pārvadājuši par 67% mazāk pasažieru nekā gadu iepriekš, bet apgrozīja par 59% mazāk. Uzņēmums gan bija viens no tiem, kas saņēma valdību atbalstu. Smits uzsvēris, ka Francijas un Nīderlandes pabalsts bijis ievērojams atspaids. Kas zina, kāda būtu situācija, ja valstis palīdzību atteiktu.
Lai arī Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) galvenais ekonomists Braiens Pīrss uzsvēris, ka valdību palīdzība noturējusi nozari pie dzīvības, vairāk nekā puse "pārtikas paku" bijušas aizdevumu formā, kopumā lidsabiedrībām aizņemoties 220 miljardus dolāru, kam jāpieskaita 430 miljardi, ko kompānijas jau bija aizņēmušās līdz tam. "Restarta brīdī tas radīs problēmas," norādījis Pīrss. Tomēr atbalsta instrumentus nevar nenovērtēt – kopš pandēmijas sākuma Eiropas lidsabiedrības saņēmušas 42,8 miljardus eiro. ASV lielākās lidsabiedrības vēl pavasarī no valdības saņēma 25 miljardus (darbinieku algām), kā arī joprojām cer iegūt tikpat (citiem izdevumiem).
Lielākais zaudējumu gads
Kopumā IATA prognozē, ka visas pasaules aviosabiedrības 2020. gadu noslēgs ar kopējiem zaudējumiem 118 miljardu dolāru apmērā, kas ir par 34 miljardiem vairāk, nekā asociācija prognozēja vēl jūnijā. Savukārt šo gadu lidsabiedrības noslēgs ar 38 miljardu zaudējumiem. "38 miljardi joprojām ir krietni vairāk nekā nozares uzņēmumi zaudēja iepriekšējās krīzēs – laikā pēc 11. septembra un 2008. gada ekonomiskajā krīzē," norādījis Pīrss. Paredzams, ka nozares uzņēmumi sāks pelnīt šā gada nogalē, taču joprojām apgrozījuma rādītāji sasniegs vien pusi no tā, kas tika pieredzēts pirms pandēmijas. Pirms krīzes rādītājus lidsabiedrības gan sasniegs vien 2024. gadā.
Zaudējumus cietuši lielāki un mazāki uzņēmumi visā pasaulē. Piemēram, ASV milzis "American Airlines" pagājušogad zaudējis 8,9 miljardus dolāru, bet "Delta Air" no pelnošākās ASV lidsabiedrības gada laikā kļuva par zaudējumus visvairāk cietušo, zaudējot 12,9 miljardus.
"Air Baltic" – lielākais valsts atbalsta saņēmējs
Kā uz kopējo sērīgo noskaņojumu izskatās "Air Baltic"? Tikpat slikti. 2020. gada pirmajos deviņos mēnešos uzņēmums apgrozīja 120,345 miljonus eiro, kas ir par 69,4% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2019. gadā. Zaudējumus par šo periodu uzņēmums nav publiskojis, taču pusgada rezultāti rāda 184,77 miljonu eiro zaudējumus. Jāatgādina, ka 2019. gadā uzņēmums zaudēja 7,7 miljonus eiro. Precīzi 2020. gada finanšu dati būs zināmi aprīlī, taču tendence rāda, ka gadā "Air Baltic" zaudējumi noteikti varētu pārsniegt 300 miljonus.
"Air Baltic" vērts salīdzināt ar kādu mums tuvu lidsabiedrību. Piemēram, somu "Finnair". "2020. gads ieies vēsturē kā grūtākais miera laiku gads komerciālās aviācijas vēsturē," uzsvēris uzņēmuma izpilddirektors Topi Manners. Uzņēmuma apgrozījums sarucis no trim miljardiem līdz 829 miljoniem, bet peļņu nomainījuši zaudējumi vairāk nekā pusmiljarda apmērā. Situāciju mazliet glābuši kravu pārvadājumi, kuri uzņēmumam pat pieauguši, tomēr tas bijis vien piliens jūrā, ņemot vērā kopējo situāciju. Gada laikā "Finnair" pārvadāja 3,5 miljonus pasažieru, kas bija par 70% mazāk nekā 2019. gadā.
Interesanta aina paveras, apskatot aviokompānijām piešķirtos atbalstus. Jāsecina, ka tieši "Air Baltic" ir visveiksmīgākajā situācijā, jo piešķirtā naudas injekcija ir vislielākā Eiropā, ja to rēķina no uzņēmuma apgrozījuma.
Turklāt valdība to gatava atbalstīt vēl, februāra vidū intervijā Latvijas Radio atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). "Valdība apzinās, cik nopietns un sistēmisks uzņēmums ir "Air Baltic" un arī aviācija kopumā Latvijas sasniedzamības nodrošināšanai. To mēs piefiksējam katru reizi, kad lemjam par kādiem ierobežojumiem, kas ir saistīti ar pārvietošanos starp valstīm," teica satiksmes ministrs.
Aviopārvadājumos Latvijā situācija ir būtiski sliktāka nekā vidēji Eiropā, tostarp ir zināmas bažas par to, ka Viļņa varētu no Rīgas pārņemt Baltijas centrālā aviācijas savienojuma statusu, intervijā aģentūrai LETA sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs. "Mēs esam to valstu skaitā, kuras šī iemesla dēļ ir cietušas visvairāk. Pasažieru skaita kritums pašlaik veido vairāk nekā 90%. Ir dienas, kad Latvijā ielido tikai 150 pasažieri. Tās ir divas lidmašīnas. Tas tikai liecina, ka mums situācija ir būtiski sliktāka nekā vidēji Eiropā," Gorodcovs netieši apstiprina lielāka valsts atbalsta nepieciešamību.
***
Atbalsta pasākumi Eiropas lidsabiedrībām
Lidsabiedrība Valsts, kas atbalsta Apjoms, eiro 2019. gada apgrozījums, eiro Atbalsta apjoms no apgrozījuma Paskaidrojums
"Lufthansa AG – Lufthansa" Vācija 6,840 miljardi 36,4 miljardi 18,79% Aizdevums/daļēja uzņēmuma pārņemšana
"AirFrance-KLM Group" Francija un Nīderlande 10,4 miljardi 23,2 miljardi 44,83% Tiešais aizdevums no valdības un valsts garantēts bankas aizdevums. Lidsabiedrība cer uz vēl 4 miljardu eiro atbalstu
"IAG – British Airways" Lielbritānija 2,553 miljardi 25,5 miljardi 10,01% Aizdevums
"Easy Jet" Lielbritānija 2,240 miljardi 6,3 miljardi 35,56% Aizdevums
"Lufthansa AG – SWISS/Edelweiss" Šveice 1,420 miljardi 4,8 miljardi 29,58% Aizdevums
"TAP" Portugāle 1,2 miljardi 2,9 miljardi 41,38% Aizdevums
"SAS" Zviedrija, Dānija, Norvēģija 1,130 miljardi 3,1 miljards 36,45% Kredītgarantija
"Finnair" Somija 826 miljoni 3,1 miljards 26,65% Kredītgarantija un rekapitalizācija. Kompānijai ir iespēja saņemt vēl 414 miljonus eiro
"IAG Iberia" Spānija 750 miljoni 5,6 miljardi 13,39% Aizdevums
"Ryanair" Īrija 670 miljoni eiro 8,5 miljardi 7,65% Aizdevums
"LOT" Polija 650 miljoni 1,6 miljardi 40,63% Aizdevums un rekapitalizācija
"Condor" Vācija 550 miljoni 1,7 miljardi 32,35% Aizdevums
"Air Europa" Spānija 475 miljoni 2,1 miljards 22,62% Notiek diskusijas par to, vai atbalstu piešķirt
"Lufthansa AG – Austrian Airlines" Austrija 450 miljoni 2,1 miljards 21,43% Tiešs valsts atbalsts un aizdevums
"Wizzair" Ungārija 344 miljoni 2,7 miljardi 12,74% Aizdevums
Visas mazās Zviedrijas aviokompānijas Zviedrija 318 miljoni Aizdevuma garantija
"Lufthansa AG – Brussels airlines" Beļģija 290 miljoni 1,6 miljardi 18,12% Aizdevums
"Norwegian Airlines" Norvēģija 277 miljoni 4,2 miljardi 6,60% Aizdevuma garantija
"Alitalia" Itālija 273 miljoni 3 miljardi 9,10% Tiešs valsts atbalsts un kompānijas pārņemšana. Itālijas valdība iezīmējusi vēl 3 miljardus uzņēmuma nacionalizācijai
"IAG Vueling" Spānija 260 miljoni 2,5 miljardi 10,40% Aizdevums
"Air Baltic" Latvija 250 miljoni 503 miljoni 49,70% Rekapitalizācija
"Corsair International" Francija 141 miljons Tiešs valsts atbalsts
"SATA Air Azores" Portugāle 133 miljoni 2,3 miljardi 5,78% Aizdevums
"Wideroe" u.c. mazie Norvēģijas pārvadātāji Norvēģija 121 miljons Aizdevuma garantija
"Aegean Airlines" Grieķija 120 miljoni 1,3 miljardi 9,23% Tiešs valsts atbalsts
"Blue Air" Rumānija 62 miljoni 390 miljoni 15,90% Aizdevuma garantija
Mazās Dānijas lidsabiedrības un lidostas Dānija 34,9 miljoni Tiešs valsts atbalsts
"Nordica" Igaunija 30 miljoni 100 miljoni 30,00% Rekapitalizācija
"TAROM" Rumānija 19,3 miljoni 207 miljoni 9,18% Aizdevuma garantija
"Croatia Airlines" Horvātija 11,7 miljoni 230 miljoni 4,78% Tiešs valsts atbalsts
Dati: "Latvijas Avīzes" apkopojums pēc aviokompāniju datiem