"Pati atdevu krāpniekiem naudu!"

Katrs telefons vai dators var kļūt par "tuneli", caur kuru mūs sasniedz zagļi

"Tu neticēsi, ko es nupat izdarīju! Es tak esmu pilnīgi stulba zoss, nupat atdevu krāpniekiem 800 mārciņu!" Tā "Latvijas Avīzes" korespondentei Lielbritānijā Ilzei Kalvei stāsta draudzene Vita, kura strādā par aprūpētāju Anglijā. Tur notiekot īsta krāpšanas pandēmija, blēžiem izceļoties ar izdomu modernajās tehnoloģijās un psiholoģijā, kā arī likumu caurumu pārzināšanā. Teju katrs mobilā telefona lietotājs saņēmis krāpnieku telefona zvanus, un daudzi uzķeras. Pat tie, kuri ir pilnīgi pārliecināti, ka viņus piemānīt nav iespējams. To pašu var teikt par Latviju – Valsts policija nemitīgi ziņo par gadījumiem, kad klients noticējis "bankas darbinieka" zvanam vai it kā kurjera atsūtītam paziņojumam un cilvēkam patukšots bankas konts.

"Latvijas Avīze" plašāk stāsta par divu apkrāptu sieviešu – vienas Anglijā, otras Latvijā – bēdīgo pieredzi, kā arī apkopojusi Valsts policijas ieteikumus.

Apvienotajā Karalistē sākusies īsta krāpšanas pandēmija, blēžiem izceļoties ar izdomu modernajās tehnoloģijās un psiholoģijā, kā arī likumu caurumu pārzināšanā. Teju katrs mobilā telefona lietotājs saņēmis telefona zvanus, brīdinot par nodokļu parādiem vai nenotikušām avārijām, īsziņas par nepiegādātiem sūtījumiem, nemaz nerunājot par steidzamu paroles maiņu e–pastiem. Ik pa brīdim kāds uzķeras, arī mūsu tautieši. Pat tie, kuri ir pilnīgi pārliecināti, ka viņus piemānīt nav iespējams.

"Tu neticēsi, ko es nupat izdarīju! Es tak esmu pilnīgi stulba zoss, nupat atdevu krāpniekiem 800 mārciņu!" draudzene satraukusies elš telefona klausulē. Vita (vārds mainīts) nebūt nav muļķe, bet gan izglītota sieviete pāri 50, strādā par cilvēku aprūpētāju Anglijā, dzīvojot pie klienta mājās. Darbs ir labi apmaksāts. Vita aprūpē ar demenci sirgstošu turīgu angļu kundzi cienījamā vecumā, kuru savējo lokā mīļi dēvē par Tanti.

"Man tik ļoti kauns!" Vita nevar un nevar saņemties sākt stāstīt. Kauns par pašas lētticību, un izmisums, ka 800 mārciņas (930 eiro) no konta pazudušas. Vienīgais, ko tagad var darīt, ir gaidīt, vai izdosies atdabūt vai ne.

Glābjot aprūpējamo, lamatās iekrīt pati

"Pēcpusdienā parasti ir stunda atpūtai. Jau iekārtojos savā istabiņā otrajā stāvā, bet dzirdu, ka Tante apakšstāvā satrauktā balsī runā pa telefonu, un man, protams, jāiet lejā skatīties.

Skatos, Tante jau ar bankas karti rokā kaut ko runā par internetu, nesaprot. Dod man telefonu. Saku klausulē – esmu aprūpētāja, varat runāt ar mani! Šie zvanot no "BT" (britu telekomunikācijas uzņēmums), mājā esot problēmas ar internetu, ir noķerti kaut kādi spami laikam. Un prasa – kad pēdējo reizi esmu veikusi starptautisku pārskaitījumu? Man tajā dienā bija algas diena, kā no rīta pamodos, tā pirmā lieta, ko izdarīju – samaksāju zemes nodokli Latvijā. Viņi uzreiz – tāpēc arī ir šī problēma! Un sāk šausmīgi sliktā angļu valodā runāt kaut ko par transakcijām, kartēm, zagšanām, ka viņi tagad uzliks aizsardzību manai bankas kartei. Sāku satraukties. Tagad jau zinu, ka vajadzēja likt klausuli nost, teikt, ka piezvanīšu uz "BT" telefonu, pārprasīšu, vai ir īstie. Bet tobrīd neiedomājos, un viņi sāka mani apstrādāt. Lika aiziet blakus rūterim, ielādēt mobilajā telefonā "TeamViewer" ("TeamViewer" ir legāla programma, kas dod iespēju datoriem vai telefoniem saslēgties attālināti. Tādējādi, piemēram, IT remonta inženieris var novērst problēmas klienta datorā vai telefonā, klients savas ierīces ekrānā redz visas veiktās darbības, tāpat arī datorspeciālists redz visu, ko klients dara uz sava ekrāna. – I. K.) programmu. Padomāju – nu kas tad tur var būt slikts, tak savā telefonā. Tad lika nosaukt to kodu, kas ir atnācis, to nosaucu. No tā brīža viņi jau bija manā telefonā. Tajā mirklī vedekla atsūtīja, draugs atsūtīja, gribēju apskatīties, un sāku ņemties pa to telefonu. Un tā sieviete uzreiz – ko jūs darāt, neko nedrīkst aiztikt, mēs jums atzvanīsim pēc dažām minūtēm, man jārunā ar menedžeri."

Noraksta no telefona ekrāna

Apvienotajā Karalistē runā 40 dažādos dialektos, tādēļ nereti paši briti viens otru nesaprot. Vēl trakāk iet, ja angliski sarunājas ārzemnieki no dažādām pasaules malām. "Es biju vairākas reizes teikusi, ka nesaprotu, ko man saka. Un atzvanīja sieviete ar daudz labāku angļu valodu, lika nosaukt atkal kaut kādu kodu no telefona un nobrīdināja, ka nedrīkstu telefonu aiztikt. Kaut kas jāpārinstalē, uz mirkli pazudīs internets. Vēl noprasīja, kādas ierīces mājās lietoju. Nu, leptopu, telefonu. No kura esot naudu sūtījusi? Nu, no telefona. Ļoti labi, tad no tā arī vajag! Tikai pirms pārinstalēšanas vajag nodrošināt bankas kartei aizsardzību, tai, no kuras veikts maksājums. Saku, ka nedošu savas kartes datus pa telefonu! Bet tā sieviete – nē, nē, jūs paņemiet karti, telefonā parādīsies jautājumi. Rakstiet to garo numuru, bet nespiediet "enter" un uzreiz nodzēsiet, ja jums ir bailes. Neviens tak neredz, bet mūsu automātiskā sistēma uztvers un uzliks aizsardzību!"

Vitai joprojām nav ne jausmas, kā tobrīd neattapās, ka notiek krāpšana. "Uzrakstīju savu vārdu, uzvārdu, ko uzreiz nodzēsu, uzrakstīju kartes numuru, nodzēsu, arī tos trīs ciparus. Neienāca prātā, ka viņi tajā brīdī redz mana telefona ekrānu un visu jau noraksta! Un tad man liek nolikt telefonu blakus rūterim ar ekrānu uz leju un atiet nost. Prasu – kāpēc? Nu, tāpēc, ka radiācija. Tagad man nāk smiekli par radiāciju, bet tad nenāca, biju uztraukusies. Rokā man joprojām karte, tomēr ir sajūta, ka kaut kas nav īsti riktīgi. Kad telefonā sadzirdu, ka hindu valodā kaut ko runā par eiro, tajā mirklī kā ar bomi pa pieri – tas tak nevar būt Anglijas birojs, kur svešvalodā sarunājas par eiro! Saprotu, ka esmu apčakarēta, grābju telefonu, spiežu uz bankas aplikācijas un redzu – apmēram 800 eiro vairs nav. Bļauju – kur mana nauda? Viņa – kāda nauda? Bļauju atkal, ka man rokās telefons, esmu bankas aplikācijā, nauda pazudusi. Viņa saka, mēs strādājam, nomierinieties, viss tiks atgriezts atpakaļ. Es pretī nolamājos, un uzreiz klausulē – pī–pī–pī. Un 100% skaidrs, esmu apčakarēta."

Jāinformē banka

Krāpšanas gadījumā uzreiz jāzvana savai bankai, lai bloķētu karti un apturētu pārskaitījumus. "Zvanu no parastā telefona bankai, bet no uztraukuma netieku cauri drošības jautājumiem. Rokas trīc, redzot, ka mobilajā telefonā izdzēsta bankas ikona, to krāpnieki jau izdzēsuši. Kad beidzot savieno, bļauju – man zog naudu no konta! To kontu banka uzreiz nobloķēja," stāsta Vita.

Pēc vairākām dienām gandrīz visa Vitas nauda atgriezās atpakaļ kontā. "Bankas darbinieks mani nomierināja, teica, mēs visu izdarīsim, jūs savu naudu nepazaudēsiet. Lika izdzēst to jauno programmu, ko krāpnieki lika uzinstalēt, palaist antivīrusu. Bankas darbinieks vēl ieteica piezvanīt uz "action fraud" (policijas nodaļu, kas specializējas uz šāda tipa krāpšanām). Tur darbiniece man izskaidroja, kā krāpnieki no telefona nolasa visu. Un pieteica izstāstīt pēc iespējas vairāk cilvēkiem, jo šobrīd krāpšanas gadījumu ir ļoti daudz.