Kur virzīsies olimpiskā kustība?

Tokijā šodien tiek atklātas XXXII vasaras olimpiskās spēles, tām Covid–19 apstākļos notiekot ārkārtas situācijā ar visām no tā izrietošajām drošības pasākumu sekām. Šīs spēles būs arī lakmusa papīrs olimpiskās kustības nākotnes vīzijai.

Franču barons Pjērs de Kubertēns, kurš 19. gadsimta beigās nāca klajā ar ideju atjaunot olimpisko spēļu kustību, ar kuru 1896. gadā Atēnās aizsākās moderno olimpisko spēļu vēsture, savā kapā varētu būt gana nemierīgs, redzot, kas ar viņa lolojumu ir noticis pēdējos trīs gadu desmitos. Kopš 1992. gada olimpiskajās spēlēs piedalās profesionāļi, četrgades lielie pasākumi pārtapuši ienesīgā biznesa plānā, Starptautiskajai olimpiskajai komitejai (SOK) pelnot simtiem miljonu no televīzijas translāciju pārdošanas un sponsoriem, kamēr organizatori (valstis) parasti cieš milzu zaudējumus. Piemēram, iepriekšējo vasaras olimpisko spēļu rīkotāji Riodežaneiro palika divu miljardu dolāru mīnusā.

Zaudējumi tiek lēsti arī Tokijai, kur olimpisko spēļu budžets vairākkārt jau tā tika mazināts, bet pandēmijas dēļ šos svētkus visai pasaulei vienalga "uzsauks" Japānas nodokļu maksātāji. Japāņiem gan paliks sporta bāzes, tostarp jauns nacionālais stadions un uzlabotā infrastruktūra. Domājams, ka viņi nebūs tik izšķērdīgi kā brazīļi, jo Riodežaneiro olimpiskais parks jau pāris gadu vēlāk atgādināja postažu kā pēc iespaidīgas dabas katastrofas.

Olimpiskā kustība gan ir gatava mainīties un organizatoriem sagādāt labvēlīgākus apstākļus tik vērienīga pasākuma rīkošanā. Jau šobrīd zināmas nākamo trīs vasaras spēļu norises vietas – 2024. gadā Parīzē, 2028. gadā Losandželosā un 2032. gadā Brisbenā, Austrālijas pilsētai tiesības iegūstot šonedēļ. Vai viņiem finansiālajā ziņā veiksies labāk, to rādīs laiks.

SOK ir sākusi un aktīvi īsteno arī citas nozīmīgas pārmaiņas, kas ir neizbēgamas mūsdienu sabiedrības kontekstā. Tā ir dzimumu līdztiesība. Tas noticis lēnām, bet pārliecinoši, olimpiskajās spēlēs ļaujot sacensties sievietēm sporta veidos, kas vēl pirms gadiem trīdesmit tika uzskatīti par izteikti vīrišķīgiem (olimpiskās medaļas jau labu laiku dala svarcēlājas, bokseres). Nu sperti nākamie soļi, Tokijā pirmo reizi dažos sporta veidos dalot medaļas jauktajās sacensībās, kur kopā startē abu dzimumu pārstāvji. Līdztiesība būs arī atklāšanas ceremonijā, sportistu parādē valstu karogus nesot abu dzimumu pārstāvjiem kopā. Nekā slikta tur nav, jo spēku samēri, ja katrā komandā ir pa diviem vīriešiem un sievietēm, taču nemainās.

Līdztiesība gan var sagādāt sarežģītākus gadījumus. Piemēram, Tokijā svarcelšanā Jaunzēlandas komandā startēs Lorela Ubāra, transgendere, kura savulaik mainījusi dzimumu. SOK norāda, ka, pēc šā brīža noteikumiem, nav iemesla viņu nepielaist sacensībām, jo sportiste ceļazīmi nopelnījusi godīgā cīņā pēc attiecīgās federācijas izstrādātā nolikuma. Nākotnē gan tikšot lemts, kā rīkoties situācijās ar transpersonām, jo šādi gadījumi diezin vai ies mazumā.

Ar līdztiesības jautājumiem, ievērojot veselo saprātu, tikt galā būs vieglāk nekā ar citu olimpiskās saimes izaicinājumu. Kā piesaistīt jaunās paaudzes uzmanību? Nav noslēpums, ka moderno tehnoloģiju uzvaras gājiena laikā olimpisko spēļu un olimpiskās kustības prestižs tā dēvēto mileniāļu vidū ir zems. Prevalē citas izpriecas un emociju gūšanas veidi. SOK jau pāris desmitgades organizē tā dēvēto Olimpisko dienu, kas arī Latvijā ir gana populāra. Tā gan ir viena diena gadā, kad bērniem, lai arī kādā izpildījumā, tiek koncentrēti stāstīts par olimpiskajiem ideāliem. Vai ar to pietiek? Šaubos... Skaidrs, ka sportistu mazāk nekļūs, būs bērni un jaunieši, kuriem nokļūšana olimpiskajās spēlēs būs dzīves lielākais sapnis. Daudz trakāk, ja nebūs līdzcilvēku, kurus tas īsti interesēs, ka četros gados reizi notiek pasaules lielākais sporta forums.

Pagaidām olimpiskās spēles joprojām mēdz vienot. Vai tāpat būs pēc gadiem 30–40? Atkal šaubos. SOK gan cenšas, sacensību programmā iekļaujot vairāk uz jauniešu auditoriju tendētus sporta veidus – skeitbordu, BMX frīstailu, nākotnē arī ielu dejas. Visticamāk, tālu nav laiks, kad olimpiskās medaļas dalīs tā dēvētie e–sporta jeb datorspēļu entuziasti. Kā teicis klasiķis "Pastāvēs, kas pārvērtīsies". Olimpiskās kustības gadījumā tas ir neizbēgams ceļš.