Rīga 12°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 08:33
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Vakar Japānas galvaspilsētā noslēdzās vasaras olimpiskās spēles
Nododot olimpisko karogu 2024. gada olimpisko spēļu mājvietai Parīzei, svētdien Tokijā svinīgā, bet pieticīgā ceremonijā tika noslēgtas 32. vasaras olimpiskās spēles, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika pārceltas no 2020. gada uz šo vasaru. Latvijas karogu noslēguma ceremonijā nesa modernās pieccīņas pārstāvis Pāvels Švecovs. Viņš un jātnieks Kristaps Neretnieks bija vienīgie Latvijas delegācijas sportisti, kuri vakar bija palikuši olimpisko spēļu mājvietā.
Šīs spēles Tokijā Latvijai bija vienas no veiksmīgākajām – ne tikai tādēļ, ka ir zelts un bronza, bet bija arī citu sportistu panākumi un iedvesmas avoti.
No Tokijas mūsējie atgriezās ar diviem medaļu komplektiem – zelta medaļu izcīnīja Latvijas 3x3 basketbola izlase ar Latvijas delegācijas karognesēju atklāšanas ceremonijā Agni Čavaru, Nauri Miezi, Kārli Paulu Lasmani un Edgaru Krūmiņu sastāvā, bet bronzas medaļu svarcelšanā svara kategorijā līdz 109 kilogramiem izcīnīja Artūrs Plēsnieks.
Latviju Tokijā pārstāvēja 32 sportisti 13 sporta veidos: 3x3 basketbolā, cīņā, jāšanas sportā, karatē, modernajā pieccīņā, peldēšanā, pludmales volejbolā, riteņbraukšanā (šoseja un BMX), smaiļošanā, svarcelšanā, šaušanā, tenisā un vieglatlētikā.
Pēc olimpiskajām spēlēm turpat Tokijā no 24. augusta līdz 5. septembrim norisināsies paralimpiskās spēles.
Olimpiskās spēles Tokijā Latvijai bija vienas no veiksmīgākajām – ne tikai tādēļ, ka ir zelts 3x3 basketbolā un bronza svarcelšanā, bet arī citu sportistu panākumi un iedvesmas avoti. Vērtējot izcīnītās medaļas pret iedzīvotāju skaitu – Latvija ir otrajā desmitniekā.
Pirmais desmitnieks
Latviju Tokijā pārstāvēja 32 sportisti. Dalīts mazākais skaits pēc neatkarības atgūšanas, bet 13 sporta veidi – dalīts lielākais. Izcili startēja 3x3 basketbolisti Kārlis Lasmanis, Nauris Miezis, Edgars Krūmiņš un Agnis Čavars, kļūstot par pirmajiem šīs disciplīnas čempioniem. Svarcēlājs Artūrs Plēsnieks pēc vairākiem traumu pilniem gadiem pacēla bronzu.
Pludmales volejbolā Latvija bija vienīgā valsts, kas iekļuva pusfinālā gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē – Mārtiņš Pļaviņš un Edgars Točs, Tīna Graudiņa un Anastasija Kravčenoka uzlēca krietni augstāk par savu vietu pasaules rangā. Anastasija Grigorjeva savās trešajās olimpiskajās spēlēs neaizsniedzās līdz kārotajai medaļai, bet piektā vieta ir viņas labākais rezultāts. Un zelts gaida mājās – divus gadus vecais dēls Alans. Sestā vieta olimpiskajā debijā 22 gadu vecumā Ritvaram Suharevam ir labs pamats, lai uz Parīzi raudzītos ar vēl lielākām ambīcijām. Ja blakus ir tāds treneris kā Eduards Andruškevičs, nekas nav neiespējams. Karatists Kalvis Kalniņš Latvijas sportistu rangā ir nākamais – septītā vieta. Jā, tikai ar desmit konkurentiem, bet jānoņem cepure par nokļūšanu Tokijā, turklāt – apvienotās divās svara kategorijās.
Roberts Akmens noslēdza fināla astoņnieku smaiļošanā, arī spēcīga motivācija nākamajam olimpiskajam ciklam.
Pirmajā desmitniekā vietas ieņēmuši astoņi Latvijas sportisti/komandas. Kopskaitā tā ir teju puse no delegācijas. Pirmajā trešdaļā no dalībnieku skaita iekļuva arī šosejas riteņbraucēji Toms Skujiņš un Krists Neilands grupas braucienā (attiecīgi 22. un 33. vieta no 128), Kristaps Neretnieks jāšanas sportā (23. no 73), turpat vien arī Pāvels Švecovs (14. no 36), kurš modernajā pieccīņā pirms pēdējās sacensību disciplīnas bija piektais. Uzsitiens pa plecu arī Madarai Palameikai, kura šķēpa mešanā, lai gan bija tālu no personiskā rekorda, sasniedza sezonas labāko rezultātu un vienīgā no mūsu vieglatlētiem iekļuva finālā (11. no 30). Tātad vairāk nekā puse no delegācijas paveikusi ļoti labu darbu.
Sanmarīno brīnums
Medaļas Tokijas olimpiskajās spēlēs izcīnīja 93 valstu vai teritoriju pārstāvji, vismaz viens zelts bija 65. Latvija dala 59. pozīciju, tāda pati bilance arī Igaunijai, Fidži un Taizemei. Lietuvai vienīgo medaļu sudraba vērtē atnesa Laura Asadauskaite modernajā pieccīņā.
Ļoti interesanta cīņa par uzvaru kopvērtējumā ritēja starp ASV un Ķīnu, amerikāņiem pēdējā dienā izraujot pirmo vietu par viena zelta tiesu. Trešajā vietā Japāna, un tas nepārsteidz – spēļu organizētāji parasti mājās ir zirgā. Japāņi pirmo reizi kopš 1968. gada valstu vērtējumā ielauzušies trijniekā, iepriekšējās divās spēlēs viņiem sestā un 11. vieta. KOK jeb Krievijai šīs ir veiksmīgākās spēles kopš 2004. gada un otrās labākās kopš PSRS izjukšanas.
Interesanti ir ielūkoties tabulā, kas uzrāda veiksmīgākās valstis attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Te paveras pavisam cita aina – pārliecinoši pirmā ar trim medaļām ir Sanmarīno, seko Bermudas un Grenāda (pa 1), Jaunzēlande (19), Bahamas (1), Jamaika (7), Fidži (2), Horvātija (8), Slovēnija (4) un desmitnieku noslēdz Gruzija (7). Igaunija ir 14., Latvija – 18. vietā.
Sanmarīno vēsturē Tokijas spēles tiks ierakstītas ar zelta burtiem – pundurvalstiņa, kurā šobrīd mīt 33 tūkstoši iedzīvotāju, olimpiādēs piedalās kopš 1960. gada un līdz šim nebija izcīnījusi nevienu medaļu, bet nu mājup ved uzreiz trīs – stenda šaušanā Alesandra Perili izcīnīja bronzu, kopā ar Džianu Berti jauktajās sacensībās – sudrabu, bet amerikāņu izcelsmes brīvā stila cīkstonis Mails Amine ieguva bronzu. Šo valsti kopumā Tokijā pārstāvēja pieci sportisti, un trīs no tiem izcīnīja godalgas!
Sudrabs un divas bronzas arī Argentīnai – pasaules astoto lielāko valsti ar 45 miljoniem iedzīvotāju Tokijā pārstāvēja 175 sportisti, medaļas izcīnot tikai komandu sporta veidos (kopā abos dzimumos bija septiņas) – sieviešu lauka hokejistēm otrā vieta, vīriešiem volejbolā un regbijā 7 – trešā.
Komandu spēlēs lieliska bija Francija – vīriešiem zelts volejbolā un handbolā, sudrabs basketbolā. Sievietēm zelts handbolā, sudrabs regbijā 7, bronza basketbolā.
***
Medaļu līderi Tokijā
1. ASV 39-41-33 113
2. Ķīna 38-32-18 88
3. Japāna 27-14-17 58
4. Lielbritānija 22-21-22 65
5. KOK 20-28-23 71
6. Austrālija 17-7-22 46
7. Nīderlande 10-12-14 36
59. Latvija 1-0-1 2
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003