Eiropā kļūs arvien karstāk

Zinātnieki brīdina, ka ekstremāli laikapstākļi turpinās apdraudēt planētu

Daudzviet pasaulē katastrofāliem plūdiem mijoties ar sausumu un mežu ugunsgrēkiem, iespēja ierobežot klimata pārmaiņas, lai gan ļoti niecīga, tomēr joprojām pastāv, ja nekavējoties tiks veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu oglekļa dioksīda un metāna emisijas pēc iespējas ātrāk, secināts ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumā. Klimata pētnieki brīdina, ka karstuma viļņi un plūdi turpinās apdraudēt planētu, tostarp Eiropu, arī tad, ja tuvākajos gadu desmitos izdosies noturēt globālās temperatūras kāpumu zem 1,5 grādiem. Eiropiešiem būs jāpierod pie ekstremāliem laikapstākļiem, kas agrāk saistījās ar citiem kontinentiem, jo temperatūra Eiropā varētu pieaugt straujāk nekā uz Zemes vidēji.

Daudzviet pasaulē katastrofāliem plūdiem mijoties ar sausumu un mežu ugunsgrēkiem, iespēja ierobežot klimata pārmaiņas, lai gan ļoti niecīga, tomēr joprojām pastāv, ja nekavējoties tiks veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu oglekļa dioksīda un metāna emisijas un sasniegtu klimatneitralitāti pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2050. gadā, secināts ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumā.

Cilvēkiem jāatbild par savu rīcību

Viens no ziņojuma galvenajiem secinājumiem – iespējas nepārsniegt pusotra grāda robežu, kas ir Parīzes klimata nolīguma mērķis, strauji samazinās. Pēdējo desmit gadu laikā sauszemes un okeānu oglekļa krātuves ir absorbējušas attiecīgi 31% un 23% no cilvēces izraisītajām oglekļa emisijām. Taču zinātnieki brīdina, ka turpmāk, palielinoties oglekļa koncentrācijai atmosfērā, šīs dabiskās oglekļa krātuves kļūs arvien mazāk efektīvas, tāpēc ir būtiski aktīvāk aizsargāt bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas. Eksperti atzīmē, ka par planētas plaušām devētais Amazones tropu mežs jau ir tiktāl izcirsts un noplicināts, ka vairs nespēj pildīt skābekļa atražotāja uzdevumu. Situācija pasliktinās līdz ar katru nākamo pārsniegto temperatūras iedaļu. Pārsniedzot pusotra grāda robežu, sākas klimata pārmaiņas ar neatgriezeniskām, katastrofālām sekām, kas turpmāk pašas sevi tikai pastiprinās un veicinās, brīdina eksperti. Zinātnē vairs nepastāv debates par to, kāpēc un kas izraisījis mūsdienu klimata pārmaiņas, jo tās ir cilvēku aktivitāšu sekas, bet gan par to, cik lielā mērā tās ietekmēs cilvēku dzīvi visos pasaules reģionos.

Ekstremāli laikapstākļi turpinās apdraudēt planētu

Klimata pētnieki brīdina, ka karstuma viļņi un plūdi turpinās apdraudēt planētu, tostarp Eiropu, arī tad, ja tuvākajos gadu desmitos izdosies noturēt globālās temperatūras kāpumu zem 1,5 grādiem. Eiropiešiem būs jāpierod pie ekstremāliem laikapstākļiem, kas agrāk saistījās ar citiem kontinentiem, jo temperatūra Eiropā varētu pieaugt straujāk nekā uz Zemes vidēji. Katastrofālie plūdi un meža ugunsgrēki, kas šogad piemeklēja Ziemeļeiropu un Dienvideiropu, varētu kļūt arvien biežāki, atzīmē izdevums "Politico". Karstuma uzplūdi radīs smagus dzīves apstākļus pilsētniekiem, palielinoties tā dēvēto tropisko nakšu skaitam. "ANO ekspertu ziņojums liecina, ka mēs vairs nevaram izvairīties no klimata izmaiņu sekām," atzīst Vācijas vides ministre Svenja Šulce, norādot uz šī gada plūdiem un arī sausumu daudzviet Eiropā.

Dienvidjūru salinieki ceļ trauksmi

Klusā okeāna salu valstu iedzīvotāji jau gadu desmitiem pauduši brīdinājuma signālus par ūdens līmeņa celšanos un viņu mitekļu applūšanu. Dienvidjūru saliniekiem tas ir izdzīvošanas, nevis dzīves komforta jautājums. "Klimata izmaiņām intensificējoties, mēs atrodamies frontes priekšējā līnijā," paziņojis Maldīvu salu prezidents Mohamerds Našīds. Eksperti atzīmē, ka ūdens līmenis kāps daudzās pasaules jūrās, iespējams, izņemot tikai Baltijas jūru. Zinātnieki uzskata, ka pasaules okeāna līmenis turpinās kāpt neatkarīgi no tā, vai cilvēcei nākotnē izdosies pazemināt oglekļa dioksīda izplūdi līdz nullei, jo pagātnes emisiju enerģija turpinās izdalīties, veicinot ledāju kušanu. Dati liecina, ka temperatūra Arktikas reģionā pēdējos 50 gados ir augusi divreiz straujāk nekā pasaulē vidēji, tāpēc šīs reģions vismaz reizi vasaras vidū varētu būt praktiski brīvs no ledus vēl pirms šī gadsimta vidus. Zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga paziņojusi, ka ANO ekspertu ziņojumā nav pārsteigumu: "Tajā apstiprināts fakts, ko mēs jau zinām no tūkstošiem agrāko pētījumu – ka mēs atrodamies ārkārtas apstākļos."

39 salu valstu apvienība paziņojusi, ka ANO ziņojums par klimata izmaiņām ir "nopietns trauksmes signāls pasaulei", aicinot ietekmīgākās un turīgākās valstis darīt visu, kas ir viņu spēkos, lai nepieļautu globālās temperatūras celšanos vairāk nekā par 1,5 grādiem un glābtu cilvēkus un viņu dzīves vidi.