Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 21:06
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Svētki Aglonā notika epidemioloģiskās drošības apstākļos, tāpēc apmeklētāju nebija tik daudz kā citus gadus.
Vakar Aglonas Dievmātes starptautiskajā svētvietā noslēdzās Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svinības. Svētku mises kopā ar citiem ticīgajiem klausījās arī daudzi politiķi un augstākās amatpersonas – Valsts prezidents Egils Levits un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš Rīgas arhibīskapam metropolītam Zbigņevam Stankevičam un Romas Katoļu baznīcas Rēzeknes–Aglonas diecēzes bīskapam Jānim Bulim nosūtījis vēstuli par godu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svinībām un aicināja kopīgā lūgšanā stiprināt Covid–19 upuru ģimenes un sniegt svētību tiem, kuri pašlaik cīnās par savu dzīvību. Premjers vēstulē norāda, ka sirdī un dvēselē esot kopā ar minētajiem garīdzniekiem, lai godinātu Vissvētāko Jaunavu Mariju un aizlūgtu par Latviju, tās tautu, iedzīvotāju veselību un labklājību.
"Dot gudrību šajā izaicinājumiem pilnajā laikā sadzirdēt vienam otru, atšķirt patiesību no izdomājumiem un visus vienot mīlestībā pret mūsu valsti," raksta premjers.
Sestdienas vakarā ticīgos Svētās Mises laikā Aglonā un arī tos, kas attālināti piedalījās svētkos, izmantojot dažādas mediju piedāvātās iespējas, uzrunāja Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Viņš vērsa uzmanību uz šaubām, kuras ir pārņēmušas sabiedrību, tāpēc viņš mudināja uz dialogu, atvērtību un vēlmi iepazīt otru un viņa šaubas, lai kopīgi tās pārvarētu un rastu izaugsmes iespēju.
Arhibīskaps teica, ka apšaubīšana šobrīd izpaužas visdažādākajās plāksnēs, uzdodot tādus jautājumus kā, piemēram: "Vai ir Dievs? Vai baznīcai var uzticēties? Vai objektīva patiesība vispār pastāv? Vai ikviena cilvēka dzīve ir svēta un neaizskarama no ieņemšanas brīža līdz dabīgai nāvei? Vai pastāv kaut kas tāds, kā cilvēka dabas neatkārtojamā identitāte, kura izpaužas vīrieša vai sievietes veidolā. Vai ģimene patiešām ir balstīta tikai vīrieša un sievietes visa mūža savienībā? Vai tiešām kopīgais kristiešu ceļš ir iespējams?"
Viņaprāt, jau ilgāku laiku kāda sabiedrības daļa arī apšauba, vai pastāv Covid–19 pandēmija, pēc tam izplatījās šaubas par vakcīnu efektivitāti. Un patlaban tiek apšaubīti "visi iespējamie valdības spertie soļi pandēmijas ierobežošanai un pārvarēšanai".
Pēc arhibīskapa domām, šaubas, ja tās masveidā pārņem sabiedrību, bet netiek kliedētas un pārvarētas, kļūst destruktīvas un ved pie pagrimuma. "Ir svarīgi apzināties šo problēmu un to risināt. Šaubas pārī ar plaši izplatīto individuālismu var novest pie slavenā četru musketieru saukļa "Viens par visiem, visi par vienu!" ļoti bīstamas transformācijas mūsu sabiedrībā: "Viens pret visiem, visi pret vienu!" Neatrisinātas, nepārvarētas šaubas ved pie aizdomīguma atmosfēras, tās traucē normālu sabiedrības un valsts attīstību," sacīja Stankevičs.
Uzrunas noslēguma daļā arhibīskaps atzina, ka mūsdienu sabiedrībā valda liela polarizācija, kurā ir "kreisie–labējie, vakcinētie–nevakcinētie, liberālie–konservatīvie, tie, kas ir par dabīgu ģimeni, iestājas pret tiem, kas grib paplašināt ģimenes jēdzienu utt. Viens otru apstrīd, apšauba un skatās ar aizdomām."
Viņš atgādināja, ka pāvests Francisks vēstulē "Fratelli tutti" aicina apzināties, ka "visi cilvēki ir mūsu brāļi, kaut arī mēs nepiekrītam visām viņu idejām. Mums visiem ir vienāda cieņa, visi esam aicināti iet kopīgu ceļu, un visi dalāmies vienā cilvēcībā un kopā rūpējamies par mūsu kopīgajām mājām – zemi, kurā dzīvojam". Tas nozīmē, ka ir nepieciešams nevis noslēgties mazās grupās un vērsties pret citādi domājošajiem, bet gan meklēt saskarsmes punktus un līdzās pastāvēšanas iespējas.
Stankevičs norādīja, ka sākums tam ir dialogs. "Būt dialogā nozīmē redzēt, kā es kopā ar citiem varu rūpēties par kopējo labumu, priecāties par mūsu cilvēcību, atklāt, ka atšķirības mūs bagātina, kaut tas nebūt nav viegli. Tas attiecas uz visiem: citām konfesijām, reliģijām, neatkarīgi no partijas, orientācijas, filozofiskiem, ekonomiskiem vai kādiem citiem uzskatiem," skaidroja arhibīskaps. Viņaprāt, tādā veidā tiks pārvarēta aizdomīguma atmosfēra, un sākotnējās šaubas kļūs par izaugsmes un attīstības iespēju.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
