Rīga 2°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 20. aprīlis 06:13
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte
Valsts kontrole ceļ trauksmi par "strausa politiku" pret pašvaldību tiltiem
Pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem – pašvaldībām, tāpēc Valsts kontrolei nav pārliecības par vismaz 98 pašvaldības tiltu drošību. Latvijā kopumā ir aptuveni 3000 tiltu, no kuriem vairāk nekā trešdaļa ir pašvaldību īpašumā. Lielākā daļa tiltu ir celti pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados un pašvaldību pārziņā un aprūpē ir nonākuši līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.
Valsts kontrole veica revīziju 11 pašvaldībās – Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī un Jelgavā, kā arī Daugavpils, Madonas, Rucavas, Nīcas, Limbažu un Smiltenes novadā. Revīzijā secināts, ka pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem – pašvaldībām. Rezultātā no šo pašvaldību īpašumā esošajiem 332 tiltiem par vismaz 98 tiltu drošību pārliecības nav.
Pašvaldību īpašumā esošo tiltu stāvokli Valsts kontrole saskata kā nopietnu problēmu, kas nonāks valdības darba kārtībā jau tuvākajos desmit gados. Revidenti akcentē, ka patlaban to vairs nevar uzskatīt tikai par pašvaldību problēmu, jo pirms 60–70 gadiem celto un kopumā slikti uzturēto tiltu pilnvērtīgas izmantošanas laiks tuvojas beigām un būs nepieciešami lieli ieguldījumi. Novados vien būs nepieciešami gandrīz 85 miljoni eiro esošo tiltu atjaunošanai un jaunu būvniecībai.
Valsts kontroles ieskatā, satraucoša tendence ir arī atsevišķās pašvaldībās novērotā "strausa politika", kad par jau zināmiem nedrošiem tiltiem sabiedrība netiek informēta, uzstādot pie tiltiem masas ierobežojuma zīmes.
Rīga lūdz palīdzību valdībai
Rīgā laikus neremontējot deviņus tiltus, to remontdarbu izmaksas pieaugušas par pusmiljonu eiro, konstatējusi Valsts kontrole. Lai gan atšķirībā no citām pašvaldībām, kurās tika veikta revīzija, Rīgas pašvaldība veic gan tiltu galvenās, gan vispārīgās inspekcijas, tomēr konstatēts, ka tiltu uzturēšanas un remonta darbi nenotiek savlaicīgi.
VK arī konstatējusi, ka Rīgas pašvaldība neizpilda eksperta sniegtos norādījumus noteiktajā termiņā vai apjomā 90% gadījumu jeb deviņos gadījumos no desmit. Tomēr, nenovērstajiem bojājumiem attīstoties, tie var radīt būtiskākus bojājumus. To apliecinot arī Brasas tilta inspekcijās konstatētais. Rīgas pašvaldībai jau 2013. gadā sniegti norādījumi novērst deformācijas šuvju un hidroizolācijas bojājumus. Tomēr tie nav izpildīti un 2019. gada atzinumā jau konstatēts, ka nenovērsto bojājumu dēļ ir attīstījušies siju bojājumi, tostarp stiegrojuma korozija, kuras dēļ siju nestspēja ir samazinājusies.
Rīgā kopumā ir 139 tilti, no kuriem lielākā daļa paredzēti autosatiksmei. VK uzsver, ka sastrēgumiem ir negatīva ietekme ne tikai uz ekonomiku, bet arī vidi un pat garīgo veselību.
Brasas un Deglava tiltu slēgšana autosatiksmei radīja nepieciešamību atslogot pārblīvētās ielas, lai mazinātu radušos sastrēgumus galvaspilsētā, kā arī pārplānot sabiedriskā transporta kustību. Pagaidu pārbrauktuves zem Brasas pārvada izbūve un uzturēšana Rīgas pilsētas pašvaldībai līdz šim ir izmaksājusi vismaz 819 000 eiro. VK ieskatā šī pieredze ir jāatceras, lemjot par to, vai un kad piešķirt līdzekļus tiltu remontiem.
Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis vakar intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes", lūgts komentēt revīzijā secināto, nenoliedza, ka arī galvaspilsētā vairāki tilti un pārvadi ilgstoši ir bijuši bēdīgā stāvoklī, tomēr viņš tajā vainoja iepriekšējo domes administrāciju, kuras izšķiršanās esot bijusi "būvēt dārgus objektus, bet nerūpēties par tiltiem". Tādēļ Rīgas dome tagad ir lūgusi valdības palīdzību tikt pie aizdevuma, lai vismaz piecus Rīgas lielākos tiltus un pārvadus sakārtotu, un tas jau notiek, sacīja Staķis.
Cer uz jaunajiem novadiem
Uzraudzība pār to, kā pašvaldības rūpējas par autoceļu tiltu uzturēšanu, ir uzticēta Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajai kapitālsabiedrībai "Latvijas valsts ceļi". Tomēr, kā konstatēts revīzijā, arī šīs kontroles aktivitātes nav spējušas panākt, ka pašvaldības par tiltu uzturēšanu rūpētos labāk. Revīzijas noslēgumā Valsts kontrole ir sniegusi ieteikumus Satiksmes ministrijai uzlabot VSIA "Latvijas valsts ceļi" veikto pārbaužu efektivitāti.
Valsts kontroles ieskatā nepietiekamais finansējums nav pietiekams iemesls bezgalīgi atlikt problēmu risināšanu. Kā ar praktiski visām inženierbūvēm – pat ar nepilnvērtīgu uzturēšanu tās nesabruks ne rīt, ne parīt, taču, jo ilgāk tiek atlikti tiltu uzturēšanas un atjaunošanas darbi, jo lielākas izmaksas sagaida nākotnē, uzsvēra Valsts kontrolē.
Pašvaldību tiltu uzraudzība, uzturēšana un finansēšanas kārtība ir jāpilnveido, piekrīt Satiksmes ministrija. Ministrija sagaida, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldību kapacitāte attiecībā uz savā īpašumā esošas infrastruktūras uzraudzību būs palielinājusies, tādā veidā nodrošinot arī efektīvāku tiltu uzraudzību un uzturēšanu.
Papildus tam 1. novembrī spēkā stāsies Ekonomikas ministrijas izstrādāts normatīvais regulējums attiecībā uz dažādu būvju, tostarp arī tiltu, tehnisko apsekošanu, kurā noteikts arī pienākums veikt tiltu tehniskās apsekošanas (galvenās inspekcijas) ne retāk kā vienu reizi piecos gados. Tādējādi tiks uzsvērts pašvaldību pienākums veikt to īpašumā esošo tiltu stāvokļa uzraudzību. Vienlaikus regulējumā noteikta tehnisko apsekošanu veikšanas izpildes kārtība un to saturs.
Ministrija arī piebilst, ka tilti, tostarp valsts un pašvaldību īpašumā esošie, ir sliktā tehniskā stāvoklī nepietiekamā finansējuma dēļ. Saskaņā ar 2020. gada aprēķiniem, lai atjaunotu 399 sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošus valsts tiltus (41% no kopējo valsts tiltu skaita), espt nepieciešams 166 miljonu eiro finansējums.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003