Rīga 9°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 05. maijs 04:29
Vārda dienas: Ģederts, Ģirts
Tas esot pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta
Valsts operatīvā medicīniskā komisija ceturtdien nolēmusi Latvijas medicīnas nozarē izsludināt ārkārtas situāciju. Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid–19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām. Veselības ministrija vēstījusi, ka ārkārtas situācija medicīnā uztverama kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid–19 izplatības ierobežošanu.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts vakar preses konferencē paziņoja, ka Covid–19 slimnieku ārstēšanā plānots iesaistīt visas slimnīcas. Vakar Latvijas slimnīcās Covid–19 stacionēto pacientu skaits bija pārsniedzis 700, un jau tuvākajā laikā tas sasniegs 800, tad medicīnas iestādēs būšot jāiedarbina krīzes režīms. Skaidrojot, ko praktiski nozīmē ārkārtas situācija medicīnas nozarē, Pavļuts teica, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid–19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.
Slimnīcas Covid–19 pacientu ārstēšanā varēs iesaistīt tos medicīnas darbiniekus, kas nav strādājuši infekciju nodaļā, tās varēs citādi plānot darba grafiku, atsaukt no atvaļinājuma mediķus. Ministrs uzsvēra, ka visiem tiem pacientiem, kuri tuvākajā laikā gaidīja plānveida pakalpojumus, slimnīcas administrācija katram piezvanīs, pārplānos pakalpojuma saņemšanas laiku un cilvēki nezaudēs savu rindu. Neskatoties uz pakalpojumu ierobežojumiem, pacientiem tikšot nodrošināta ķīmijterapija, bioloģisko medikamentu terapija, orgānu aizstājējterapija, staru terapija, veselības aprūpes pakalpojumi hematoloģijā, metadona un buprenorfīna aizvietojošā terapija.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) informācija liecina, ka Latvijas ārstniecības iestādēs 6. oktobrī ievietoti 104 Covid–19 pacienti, un vakar, 7. oktobrī, kopumā stacionāros ārstējās 703 Covid–19 pacienti.
D. Pavļuts vakar intervijā LTV teica, ka visvairāk bažu medicīnā strādājošajiem radot situācija, kas gaidāma pēc divām nedēļām, kad slimnīcās nonāks tie cilvēki, kas inficējušies tagad un no kuriem desmito daļu pēc divām nedēļām nāksies hospitalizēt. Pavļuts sacīja, ka Veselības ministrija rēķinās, ka Latvijai būs jālūdz starptautiskā palīdzība, lai spētu palīdzēt Covid–19 slimniekiem. Pašlaik ir skaidrs, ka kaimiņvalstis Latvijai palīdzēt nevarēs, jo tajās pašās ir ļoti slikta situācija, bet, iespējams, to varētu darīt Zviedrija vai Vācija, lai arī neviena valsts uzrunāta par šo jautājumu vēl nav. Tāpat tiek piedāvāts veidot lielu lauka hospitāli, kas iecerēts kā vieta, kurp sūtīt tos Covid–19 slimniekus, kuri būs apārstēti, bet kuriem vēl nepieciešama mediķu uzraudzība. Šajā hospitālī būtu mazāks medicīnas speciālistu skaits, jo slimnieki nebūtu kritiskā stāvoklī.
Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs vakar preses konferencē noraidīja pieļāvumu, ka saslimstības pieaugums saistāms ar vairāk veikto testu skaitu, tieši pretēji – testu pēdējā laikā esot mazāk, vēsta "lsm.lv". Perevoščikovs arī pauda, ka vīrusa izplatības piebremzēšanai vajadzētu par 40%, bet labākajā gadījumā 60% apmērā samazināt savstarpējo kontaktu skaitu, tomēr arī tas nedos tūlītēju efektu, jo patlaban ir gana daudz ar Covid–19 slimo, kuri ir "jau ceļā uz slimnīcu". Perevoščikovs, runājot par Covid–19 izplatību Eiropā kopumā pēdējo septiņu dienu laikā, vērsa uzmanību, ka sarežģītākā situācija ir Baltijā, kā arī Rumānijā un Bulgārijā, turklāt Latvija jau ir panākusi Igauniju un saslimstības ziņā ir otrajā vietā Eiropā aiz Lietuvas. Savukārt pārējās Eiropas valstīs situācija normalizējas, un pacēlums, kas bija vērojams vasaras brīvdienu dēļ, lielākajā Eiropas daļā ir pārvarēts. To viņš saistīja ar vakcinācijas aptveri, kas Baltijā un abās Austrumeiropas valstīs ir zemāka.
Vakar pēcpusdienā tika sasaukta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadītās Krīzes vadības padomes sēde, kurā līdz vēlam vakaram sprieda par turpmākiem risinājumiem Covid–19 izplatības mazināšanai.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003