Rīga 13°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 19:40
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
"Latvijas Avīze" prognozē, ko šogad gaidīt politikā, ekonomikā, kultūrā, veselības aprūpē, izglītībā
"Latvijas Avīzes" žurnālisti atskatās uz savām pērn veiktajām prognozēm, kā arī paredz, kas šogad gaidāms politikā, ekonomikā, kultūrā, veselības aprūpē un izglītībā
*
PASAULĒ: Rietumiem problēmu pietiek
Juris Lorencs
Manas pirms gada izteiktās prognozes piepildījušās tikai pa daļai. ASV ārpolitika kļuvusi prognozējamāka, bet ne spēcīgāka. Lai gan Vācijas parlamenta vēlēšanās kristīgie demokrāti ieguva otro labāko rezultātu, tie tomēr tika izslēgti no valdības koalīcijas. Vienīgais, ko izdevās pareģot ar 100% precizitāti, bija šis: "Pastiprināsies cilvēku kontrole un izsekošana. Tiks ieviestas īpašas caurlaides, kas apliecinās to īpašnieka vakcinēšanos pret Covid–19. Bez šāda dokumenta būs liegta iespēja lidot."
? Kā beigsies Lietuvas un Ķīnas diplomātiskais karš, kas izcēlies Taivānas pārstāvniecības dēļ?
Ar Lietuvas piekāpšanos. Ja Ķīna patiešām ieviesīs nopietnas ekonomiskās sankcijas pret Lietuvu, sekas būs nepatīkamas, turklāt ar politiskām konsekvencēm. Lietuva būs spiesta atzīt, ka izdarījusi kļūdu, pazemināt Taivānas pārstāvniecības statusu, nosaukt to par "Taipejas biroju" vai pat pilnībā slēgt. Cerības, ka šajā strīdā Lietuvai palīdzēs ES un ASV, ir niecīgas. Rietumiem jau tagad pietiek problēmu: Neviens nevēlas pievienot šai buķetei arī attiecību bojāšanu ar Ķīnu. Savukārt Ķīnai tā būs iespēja parādīt, kurš šodien ir patiesais saimnieks pasaulē.
? Kas notiks ar Eiropas Zaļo kursu?
Tas kļūs lēnāks. Bargā ziema, augstās un neprognozējamās gāzes un elektrības cenas piespiedīs Eiropas valdības nolaisties uz zemes. Par noturīgu tendenci kļūs atgriešanās pie atomenerģijas, tā pat tiks pasludināta par daļu no zaļās ekonomikas.
? Vai Krievija iebruks Ukrainā?
Tiešā veidā ne. Iespējamas bruņotas provokācijas, hibrīdkarš, bet ne tradicionālā kara pieteikums. Arī tāpēc, ka 2022. gada Ukraina vairs nav tā pati valsts, kurai 2014. gadā varēja atņemt Krimu. Ukrainas bruņotie spēki ieguvuši kauju pieredzi, nostiprinājusies pilsoniskā sabiedrība. Izaugusi jauna paaudze, kas gatava aizstāvēt savas valsts neatkarību. Tie, kuri šodien pieņem lēmumus Krievijā, to labi zina.
? Vai Eiropa varēs paļauties uz pilnīgu ASV atbalstu?
Tikai daļēji. ASV turpinās kristies prezidenta Džozefa Baidena popularitāte. Par iemeslu tam būs gan iekšpolitiskās problēmas, gan nu jau pavisam acīmredzamais fakts, ka pašreizējais ASV prezidents sava vecuma un slimību dēļ nespēj pietiekami pārliecinoši pildīt viņam uzticēto amatu. Tāpat nav izslēgts, ka nākamgad paredzētajās ASV Senāta un Kongresa vēlēšanās Demokrātu partija zaudēs kontroli vismaz vienā no palātām, kas vēl vairāk sarežģīs lēmumu pieņemšanu Vašingtonā. Kopumā visu nākamo gadu mūs darīs bažīgus ne tik daudz Krievijas spēks un Baltkrievijas diktatora izlēcieni, cik Rietumu nespēja reaģēt uz jaunajiem izaicinājumiem.
*
Politika: vēlēšanas tuvojas!
Māris Antonevičs
Viena no gada sākumā izteiktajām prognozēm par to, ka noteikti piedzīvosim kādas izmaiņas valdības sastāvā, piepildījās jau dažas dienas pēc tās publicēšanas. Un simboliski, ka amatu zaudēja tieši veselības ministre, iezīmējot to, ka Covid–19 tēma ir un paliks galvenā Latvijas politikā. Diezgan tuvs patiesībai izrādījies arī paredzējums, ka pašvaldību vēlēšanas būtiski neizmainīs partiju pozīcijas reģionos, neskatoties uz izmaiņām, ko nesusi reģionālā reforma. Amatus saglabājuši daudzi līdzšinējie pašvaldību vadītāji (Ogrē, Rēzeknē, Jūrmalā, Valmierā, Siguldā, Līvānos u. c.), un pārsteigumu nav daudz. 2022. gads, protams, būs 14. Saeimas vēlēšanu zīmē – tās paredzētas 1. oktobrī.
? Vai Krišjānis Kariņš paliks valdības vadītājs līdz pat vēlēšanām?
Nevarētu teikt, ka premjera pozīcijas būtu nesatricināmas. Aizkulisēs jau izskanējis pat iespējamais nākamā valdības vadītāja vārds – Artis Pabriks no "Attīstībai/Par. "Tomēr premjera nomaiņa neilgi pirms vēlēšanām būtu kā duncis mugurā, kas apgrūtinātu ne vien jaunas koalīcijas veidošanu, bet arī sadarbību nākamajā Saeimā. Tāpēc jādomā, ka Kariņš amatu saglabās, taču politiskie dzēlieni pirms vēlēšanām kļūs asāki un koalīcijas partneri vēl aktīvāk meklēs "vainīgos" arī savā vidū.
? Vai Covid–19 būs galvenā pirmsvēlēšanu tēma?
Ir izskanējušas versijas, ka ap vasaru Covid–19 un vakcinācijas tēma nebūs vairs tik aktuāla. Vismaz ne tā, lai ar to emocionāli iekustinātu plašas masas. Tāpēc arī politiski tā vairs netiks izmantota tik plaši kā pērn. Vietā varētu nākt tādi sāpīgi jautājumi kā energoresursu cenu straujais pieaugums, inflācija, nevienlīdzības palielināšanās. Neapšaubāmi arī tie būs pirmsvēlēšanu diskusiju krustugunīs – koalīcija stāstīs, cik daudz tā darījusi, opozīcija uzstās, ka ar to ir par maz, tomēr arī Covid–19 tēmu nevajadzētu norakstīt kā mazāk nozīmīgu sabiedrības noskaņojuma veidošanā. Galvenais iemesls neapmierinātībai varētu būt īsā vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņa noteikšana un atziņa, ka potēties turpmāk var nākties reizi pusgadā vai pat biežāk, kā arī pagaidām neskaidrā pozīcija, cik brīvprātīga paliks bērnu vakcinācija, kas, visticamāk, aktualizēsies pirms jaunā mācību gada sākuma – tātad arī tieši pirms vēlēšanām.
? Vai pēc vēlēšanām pie varas paliks tās pašas partijas?
Neapmierinātība ir liela, tomēr nav teikts, ka tas tiešām būtiski atspoguļosies vēlēšanu rezultātos. Jāņem vērā daži faktori. Pirmkārt, daudzi neapmierinātie var neaiziet uz vēlēšanām. Visi par to, protams, izrādīs ārēju satraukumu, taču daļai politisko spēku tieši šāds scenārijs būtu ieguvums. Otrkārt, alternatīvu trūkums. Ja atmet Kremļa interesēm tuvās partijas un atklātus populistus, no opozīcijas paliek vēl Zaļo un zemnieku savienība un Latvijas Reģionu apvienība. Savukārt no koalīcijas partijām sāpīgāks pēcvēlēšanu rīts var izrādīties Jaunajai konservatīvajai partijai, kas iepriekš tomēr savāca daļu no protesta elektorāta. Lielāks vai mazāks kritums var piemeklēt arī "Attīstībai/Par", jo šajā flangā citur pasaulē notiek straujāka slīdēšana kreisajā grāvī un arī Latvijā attiecīgā publika taču gribēs sekot pasaules modei. Savukārt "Jaunajai Vienotībai" un Nacionālajai apvienībai, šķiet, pat varētu kaut kas nākt klāt – protams, atšķirīgu iemeslu dēļ. Kopsavilkums – koalīcijas sarunas būs starp tiem pašiem spēlētājiem (plus ZZS un varbūt arī LRA), bet jau no citām starta pozīcijām nekā 13. Saeimas laikā.
*
VESELĪBAS APRŪPĒ: optimistiskā prognoze var nepiepildīties
MĀRA LIBEKA
Janvārī apritēs gads, kopš veselības ministra amatā ir Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par"), taču viņa aktivitātes nav palīdzējušas pārliecināt vakcinēties nozīmīgu sabiedrības daļu, kā to prognozēju iepriekš. Senioru vakcinācijas aptveres ziņā Latvija joprojām ierindojas Eiropas Savienības beigu galā. Sabiedrības uzticība politiķiem ir zema, tāpēc Pavļuta un citu politiķu aicinājumi pat izraisa pretreakciju. Paredzēju, ka no šā gada pavasara varētu atjaunoties ārkārtas situācijas laikā pārtrauktā pieejamība daļai veselības aprūpes plānveida pakalpojumu. No 20. aprīļa tie tika daļēji atjaunoti, bet no 3. jūnija – jau pilnībā bija pieejama plānveida medicīniskā palīdzība. Taču rindā pēc tiem bija jāgaida mēnesi ilgāk nekā tad, ja plānveida ārstēšana nebūtu ierobežota.
? Vai omikrona uzliesmojuma laikā arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju steigsies saņemt balstvakcīnu?
Valdības izskatītajā informatīvajā ziņojumā 2021. gada nogalē plānots, ka 2022. gadā vakcināciju pret Covid–19 būs noslēguši 75–90% iedzīvotāju, bet balstvakcinācijas aptvere būšot 80%. Tomēr var gadīties, ka pārliecināt cilvēkus saņemt balstvakcīnu būs vēl grūtāk, nekā iedrošināt doties pēc pirmajām divām potēm, un veselības ministra optimistiskās prognozes kārtējo reizi nepiepildīsies. Cilvēki lasa un klausās, ka vakcīnu ražotāji strādā pie vakcīnas, kas varētu būt efektīva tieši pret omikrona mutāciju un varētu būt gatava lietošanai jau pavasarī. Tātad varbūt nesteigties un pagaidīt to? Tieši šāds jautājums varētu rasties tiem cilvēkiem, kas šaubās par balstvakcinācijas lietderību. Nav zuduši arī citi aizspriedumi. Tāpēc VM būs ļoti grūts uzdevums pārliecināt cilvēkus saņemt trešo poti. Palīdzēt varēs vienīgi digitālā Covid–19 sertifikāta termiņa ieviešana visā Eiropas Savienībā. Eiropas Komisija uzskata, ka tam jābūt deviņiem mēnešiem un tad jāveic balstvakcinācija. Savukārt valdības vadītājs Krišjānis Kariņš licis saprast, ka Latvijā šis termiņš varētu būt vēl mazāks.
? Vai bijušais Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors
Svens Henkuzens uzvarēs tiesā un tiks atjaunots amatā?
Par to, ka Latvija 2020. gada sākumā rezervēja mazāk vakcīnu nekā varēja, Ministru kabinets nolēma uz trim gadiem amatā pazemināt ZVA direktoru Svenu Henkuzenu. Viņš aizrotēts uz Veselības inspekciju par vadītājas vietnieku ārstniecības jautājumos. Henkuzens jaunajā amatā nav stājies, jo pārmetumiem nepiekrīt un disciplinārsodu ir pārsūdzējis tiesā. Visticamāk, tiesa varētu lemt par labu Henkuzenam, jo viņa darba pienākumu aprakstā nebija punkta, kas norādītu, ka viņam jāveic vakcīnu iepirkumi. Šāda pienākuma nebija arī viņa vadītajai darba grupai.
? Vai Daniels Pavļuts būs veselības ministrs arī pēc Saeimas vēlēšanām?
Ja paskatāmies pagātnē, cik veselības ministri ir palikuši amatā jaunajā valdībā, kas izveidota pēc Saeimas vēlēšanām, tad jāteic, ka tikai viens, un tas bija Gundars Bērziņš, kurš pārstāvēja Tautas partiju. Viņš gan pēc neilga laika atkāpās veselības problēmu dēļ. Šķiet, ka Pavļuts nebūs nekāds izņēmums un amatu nesaglabās, vēl jo vairāk tādēļ, ka pandēmijas ministra un arī visas valdības reitings ir visai zems.
*
EKONOMIKĀ: atveseļosies agrāk nekā mēs
Ivars Bušmanis
Kā iepriekš paredzēju, attālinātais darbs tik tiešām tika legalizēts un Darba likuma grozījums, kas paredz izdevumu atlīdzināšanu darbiniekam, stājās spēkā aizvadītā gada 1. augustā. Attālinātā darba izdevumus 30 eiro mēnesī darbiniekam neapliek ar ienākuma nodokli, bet… par attālināto darbu vispirms jāvienojas ar darba devēju. Kā prognozēts, turpinājās arī e–komercijas uzvaras gājiens, tomēr biju pārmēru optimistisks par iepirkšanās paradumu maiņu – domāju, ka 80% iepirksies internetā, bet CSP dati rāda, ka vēl "tikai" 66,9%. Cerēju arī uz izrāvienu platjoslas interneta pieejamībā, tomēr gada laikā to mājsaimniecību īpatsvars, kurās pieejams platjoslas internets, pieaudzis tikai par 1,9 procentpunktiem un sasniedzis 89,5%. Taču ir arī labā ziņa: mobilie operatori daudz ieguldījuši ātruma palielināšanā.
Prognozes pieņemamas liekas tad, kad tās apstiprina mūsu pašu iedomas, kas izriet no pagātnes statistikas vai vismaz no personīgās pieredzes. Piemēram, pirms pasaules hokeja čempionāta prognoze, ka Latvija uzvarēs Kanādas izlasi, kas nekad nebija izdevies, bija mazticama. Tāpat kā nebija paredzama tik krasa pandēmijas izraisītā veselības un ekonomikas krīze. Bet nu arī pandēmija ir kļuvusi prognozējama. Tāpat kā nākamgad prognozējama ir uzņēmēju nerēķināšanās ar pandēmiju.
? Cik ātri augs ekonomika?
Pieņemu, ka nākamgad būs vakcinējušies 80% iedzīvotāju, tomēr omikrons vai vēl kāds Covid–19 paveids liks aizmirst pilnas brīvības apsolījumu. Ierobežojumus atcels pakāpeniski. Par pusgadu aizkavējusies un tāpēc jo vairāk gaidītā Ekonomikas atveseļošanas fonda nauda dos iespēju ražot pašmāju patēriņam un apmierināt citur radušos pieprasījumu. Ekonomika pieaugs par 5%.
Uzņēmēji nākamgad rīkosies tā, it kā "pūļa imunitāte" jau būtu sasniegta (un daudzos uzņēmumos tā faktiski jau ir), jo pārāk daudz divos gados upurēts un pārāk daudz piekāpšanās nevakcinēto uzspiestajiem ierobežojumiem. Strādāsim kā pirmskrīzes apstākļos, nerēķinoties ar saslimušo skaitu.
? Kāda būs inflācija?
Aizvadītajā gadā dzīves dārdzība sasniegusi jau kopš finanšu krīzes gadiem aizmirstus augstumus. Kaut gan valdība uz valsts parāda rēķina mazliet samazina mājsaimniecību elektrības rēķinu, to nevar nosegt pilnībā, it īpaši precēm un produktiem, kas ražoti, izmantojot dārgāku elektroenerģiju. Nākamā gadā inflācija noteikti nebūs tik augsta kā šobrīd (bankas 2022. gadā prognozē ap 6%, bet Finanšu ministrija budžetā ielikusi prognozi 2%), ko nemanīs strādājošie, kuru atalgojums pieaugs vēl straujāk. Taču tā sāpīgi ietekmēs lielu daļu nestrādājošo vai mazstrādājošo patērētāju. Pensiju indeksācija to segs daļēji, turklāt – ar kavēšanos.
? Vai taras nodošanā izdosies sasniegt uzstādītos mērķus?
No 1. februāra Latvijā sāksies taromātu ēra, tomēr šogad nevar cerēt uz mērķa – 90% taras atgriešanas pārstrādei – sasniegšanu. Vispirms tāpēc, ka iedzīvotāju ieradumi mainās lēni. Otrkārt, tāpēc ka līdz 1. augustam veikalos būs par 10 centiem lētāki dzērieni, kuru tara nebūs nododama. Treškārt, taromātos nevarēs nodot citās valstīs iegādātu iepakojumu. Labi ja puse pudeļu "reinkarnēsies".
*
IZGLĪTĪBĀ: pārmaiņas skolu finansēšanā
Ilze Kuzmina
Iepriekš, ik gadu prognozējot nākamo gadu izglītībā un zinātnē, gada beigās varēju secināt, ka manas prognozes piepildījušās par 90%. Taču 2021. gads izrādījās pārāk ciets rieksts – prognozēs bijušas kļūdas.
Viens no jautājumiem bija: vai izglītības un zinātnes ministre demisionēs? Tobrīd šajā amatā vēl bija Ilga Šuplinska. Kaut viņas attiecības ar nozari bija saspīlētas, rakstīju, ka Šuplinska paliks amatā, jo kāda ministra gāšana nozīmētu visas valdības šūpošanu. Nenāca ne prātā, ka pati Jaunā konservatīvā partija varētu gāzt savu ministri.
Otra prognoze bija, ka attālinātās mācības gan ietekmēs skolēnu zināšanas, taču eksāmenu rezultāti to vēl skaidri neparādīs, jo pārbaudījumu saturs būs atvieglināts. Te gan lielā mērā man bijusi taisnība. Kaut skolu direktori aptaujā atzina, ka skolēni vidēji nav apguvuši līdz pat 30% mācību satura, centralizēto eksāmenu rezultāti šur tur gan kritās, taču obligātajos mācību priekšmetos pat pieauga. Valsts izglītības satura centrs neslēpj, ka uzdevumu apjoms samazināts.
Trešā prognoze bija, ka, neraugoties uz to, ka izveidota jauna Latvijas Zinātnes padome, lielu pārmaiņu šajā jomā nebūs. Tā arī bija: padome nepaguva iestrādāties, turklāt gada laikā tai jau ir otrais vadītājs. Tiesa, iespējams, lielākas aktivitātes bijušas aizkulisēs, jo 2022. gadam būtiski pieaudzis zinātnes finansējums.
? Vai stāsies spēkā jauns skolu finansēšanas modelis?
Izglītības un zinātnes ministre šķiet apņēmības pilna mainīt to jau no šā gada 1. septembra. Nauda skolēnam vairs nesekos uz skolu, bet uz pašvaldību. Domāju, ka jaunais skolu finansēšanas modelis stāsies spēkā līdz ar jauno mācību gadu, jo šīs pārmaiņas izglītības jomā atšķirībā no daudzām citām nekavēs pašvaldības: tām izdevīgas šīs pārmaiņas, jo brīvāk varēs rīkoties ar skolotāju algām atvēlēto naudu. Jaunais modelis, visticamāk, tiks ieviests steigā, nepilnīgi sagatavots. Pedagogiem atkal būs pamats sašutumam, jo būs kļūdas un neizdarības. Turklāt visu šo gadu paredzamas asas debates par modeļa detaļām, piemēram, par to, vai tiešām Rīgai par katru skolēnu jāsaņem mazāk naudas nekā Pierīgas pašvaldībām. Vēl asāki strīdi noteikti būs par skolotāju slodzes aprēķināšanu. Iespējams, pat jauni noteikumi skolotāju slodzes aprēķināšanai septembrī vēl tomēr spēkā nestāsies.
? Kā tiks kārtots skolu tīkls?
Skolu skaits 2022. gadā būtiski nesamazināsies. Jaunizveidotajām pašvaldībām vispirms jāsaprot, kuras no skolām ir tās dzīvotspējīgākās un bez kurām varētu iztikt. Lēmumu pieņemšana nebūs viegla. Turklāt pirmkārt pašvaldības būs gatavas reorganizēt vidusskolas, nevis slēgt skolas. Skolas, kurās ir maz skolēnu 10. līdz 12. klasē, varētu tikt pārveidotas par pamatskolām vai sākumskolām. Tomēr arī tas nākamajā gadā vēl nebūs masveidīgs process. Skolu tīkla kārtošanu var veicināt iespēja tikt pie Eiropas struktūrfondu naudas skolu infrastruktūras uzlabošanai. Taču attiecīgais ES finansētais projekts tiks sākts tikai šogad, un vēl paies laiks, līdz tiks pieņemti noteikumi naudas piešķiršanai un pašvaldības izlems, ko varētu darīt, lai tiem atbilstu.
? Vai pēc Saeimas vēlēšanām mainīsies izglītības un zinātnes ministrs?
Nekad nav bijis tā, ka, mainoties valdībām, izglītības un zinātnes ministrs saglabā savu krēslu. Šogad tomēr var notikt tā, ka pēc jaunās valdības izveidošanas Anita Muižniece paliek amatā. Tam ir vairāki iemesli: amatā uz vēlēšanu brīdi viņa būs bijusi tikai gadu un dažus mēnešus; līdz ar to būs iestrādājusies, bet nebūs izsīkusi. Pat pieņemt nepatīkamus lēmumus un tos izskaidrot vai atzīt kļūdas ministrei izdodas gana šarmanti, līdz ar to nozare viņu, neteiksim, ka mīl, bet piecieš vairāk nekā priekšgājējus. Vienīgais iemesls, kas var kavēt Muižnieces palikšanu amatā pēc vēlēšanām, ir JKP zemie reitingi, kas liek šaubīties, vai šī partija nākamajā Saeimā un līdz ar to arī valdībā vispār iekļūs. Taču, ja tā būs valdošajā koalīcijā un iegūs IZM, ministre, visticamāk, nemainīsies.
*
KULTŪRĀ: lauzt Eirovīzijas neveiksmes lāstu
Aija Kaukule
Aizvadītā gada prognozes kultūrā piepildījušās gandrīz pilnībā. Galvenais paredzējums, ka "svētki būs, ja pielāgosies", ir apstiprinājies, it īpaši, ja par svētkiem var uzskatīt kultūras procesu turpināšanos – gan klātienē, gan neklātienē.
Diemžēl piepildījās bažas, ka pilnīga apmeklējuma ierobežojumu atcelšana kultūras pasākumos koncertzālēs, teātros, kino un muzejos līdz 2021. gada beigām tā arī nenotiks. Lai arī vasarā piedzīvojām ierobežojumu daļēju atkusni, tomēr rudenī vīrusa trešais uzliesmojums lika pieņemt visstingrākos lēmumus, uz mēnesi visu slēdzot, bet gada nogalē kultūras pasākumi klātienē pieejami tikai zaļajā režīmā.
Piepildījās arī otrais paredzējums – pārceltie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki vasarā notika, kaut tādā veidā, kāds prognozes paušanas mirklī nenāca ne prātā, proti, bez deju dižkoncerta Daugavas stadionā un koru sadziedāšanās atjaunotajā Mežaparka estrādē. Diemžēl nepiepildījās cerība, ka attālinātās kultūras laikā sagaidīsim Dailes teātra solīto seriālu "Smiļģa lāsts". Varbūt labi, ka teātra ļaudis dara to, ko prot vislabāk, – spēlē teātri.
? Vai Latvija iekļūs Eirovīzijas konkursa finālā?
Eirovīzijas konkurss no tautu draudzības festivāla pēdējos gados pāraudzis itin globāla mēroga starta tramplīnā perspektīviem solistiem un grupām. Par to liecina kaut vai itāliešu grupas "Måneskin" neticamais globālais izrāviens pēc uzvaras Eirovīzijā. Diemžēl Latvijai pēdējos gados gadās arvien blāvāki priekšnesumi un graujoši zaudējumi (Samanta Tīna – pēdējā vietā), taču būtu laiks padomāt, vai šī platforma nevarētu kļūt par Latvijas vārda saulītē celšanas laukumu. Šogad varētu būt cerība lauzt šo zaudējumu lāstu, jo "Supernovas" konkursa rīkotāji atgriezušies pie agrāko gadu metodes, kad dziesmas iesūta dažādi autori, nevis tās tiek mākslīgi radītas mūzikas laboratorijā kā pērn. Ceram, ka uzvarēs spēcīgs pretendents, jo labu (un jaunu) mākslinieku mums netrūkst, un šogad Latvija iekļūs Eirovīzijas finālā Turīnā.
? Vai tiks ieviests saimnieciskās darbības konts radošajiem?
2021. gada nodokļu reforma iedzina stūrī ne vienu vien radošo, kurš jau tāpat kāra zobus vadzī pandēmijas vārdzinātās kultūras nozares krīzē. No 1. jūlija liela daļa radošo ļaužu, autoratlīdzību saņēmēju, kļuva par tā saucamajiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem nu uzlikts par pienākumu pašiem skaitīt finanšu ceturkšņus, izrakstīt rēķinus, skaitīt izdevumus un nodokļus, kā arī rakstīt atskaites Valsts ieņēmumu dienestam. Kā palīgs sarežģītajā nodokļu rēķinu sfērā jau no šā gada sākuma tika solīts tā dēvētais saimnieciskas darbības ieņēmumu (SDI) konts, kad par nodokļu nomaksu un atskaitēm rūpējas banka. Solījuma izpildes termiņš, tā īsti nepaskaidrojot iemeslus, pagarināts par gadu. Ņemot vērā, ka uz šo ieceri kā uz nerentablu skeptiski raugās banku pārstāvji un finansisti, prognozējams, ka, par spīti solītajam, gaidītais SDI konts nākamgad ieviests netiks.
? Vai pieredzēsim jaunu kultūras lokdaunu?
Ja kaut ko iemācījis sāpīgais pandēmijas trešais vilnis rudenī, tad tā ir apziņa, ka ir jāņem vērā epidemiologu prognozes un vīrusa saasinājumam jāgatavojas laikus. Diemžēl pašreizējās prognozes liek domāt, ka omikrons varētu plosīties Latvijā janvārī un februārī, ievērojami palielinot inficēto skaitu, bet pašreizējie vakcinācijas un balstvakcinācijas saguruma tempi, kā arī savdabīgais valdības lāča pakalpojums, atļaujot rīkot publiskas Vecgada svinības, liecina, ka nekādas mācības vērā netiek ņemtas un varam gaidīt jaunu kultūrvietu slēgšanu ziemā, kā tas šobrīd jau noticis Eiropas valstīs. Cerams, ne ilgi un sāpīgi.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003