Rekordcenu ēnā

Pārtika pasaulē pērn sadārdzinājusies par 28%. Latvija seko

Pārtikas produktu cenas pasaulē pērn vidēji pieaugušas par 28% un sasniegušas augstāko līmeni pēdējos desmit gados, ziņo ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO). FAO norāda, ka tās apkopotais pārtikas produktu cenu indekss 2021. gadā sasniedzis 125,7 punktus. Organizācijā skaidro, ka cenas pērn pieaugušas visās pārtikas produktu kategorijās, ņemot vērā spēcīgo pieprasījumu. Spriežot pēc statistikas datiem, arī Latvijā joprojām turpinās straujais pārtikas cenu kāpums, kas sākās pagājušā gada otrajā pusē.

Pasaulē visbūtiskāk kāpa augu eļļu cenas – pagājušajā gadā vidēji tās palielinājās par 66%, sasniedzot visu laiku augstāko līmeni, bet graudu cenas kāpušas par 27%, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2012. gada. Tikmēr gaļas cenas pieauga vidēji par 12,7%, bet piena produktu cenas – par 16,9%.

Kādi ir iemesli šādam kāpumam? Viennozīmīgi tas ir vairāku apstākļu kopums. Viens no galvenajiem iemesliem – ražošanas izmaksu kāpums, ko veicināja elektroenerģijas un gāzes cenu pieaugums. Tāpat sadārdzinājās loģistikas pakalpojumi un iepakojums un bija vērojami piegāžu ķēžu pārrāvumi.

"Augstsprieguma tīkls" nule kā publiskojis datus par elektroenerģijas cenām, un fakti ir neapstrīdami. Latvijas elektroenerģijas tirdzniecības apgabalā 2021. gadā vidējā elektroenerģijas cena bija 88,78 eiro par megavatstundu (Mwh), kas ir 2,6 reizes lielāka nekā 2020. gada vidējā cena. Tikai decembrī vien Latvijā vidējā elektroenerģijas cena sasniedza 207,4 eiro par Mwh, kas par 65,4% pārsniedz iepriekšējā mēneša rekordu un ir piecas reizes augstāka nekā decembrī gadu iepriekš. Skaidrs, ka tas atstāj ietekmi gan uz mājsaimniecību rēķiniem, gan rūpnieciskajiem patērētājiem, to skaitā, pārtikas ražotājiem.

Joprojām turpinās

Kas notiek Latvijā ar pārtikas cenām? Spriežot pēc statistikas datiem, pērn gada otrajā pusē sācies straujais cenu kāpums turpinās joprojām. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda – Latvijā novembrī inflācija bijusi augstāka nekā vidēji ES – attiecīgi 7,4% pret 5,2%.

Visstraujāk patēriņa cenas gada griezumā augušas kartupeļiem – par 50,2%, augu eļļām – par 33,3%, jogurtam – par 22,1%, svaigiem dārzeņiem – par 11,1%, makaroniem – par 8,7%, olām – par 6,9%. Savukārt samazinājums bija vērojams cūkgaļai – par 5,7%, sulām – par 5,3%. Šie ir tikai novembra dati, bet skaidrs, ka inflācija turpina kāpt.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe atzīst, ka salīdzinājumā ar pasaules cenām Latvijā pārtika sadārdzinās lēnāk. "Cenu kāpums nav tik liels kā pasaulē, taču paredzams, ka tas turpināsies. Galvenie iemesli – resursu sadārdzinājums, loģistikas izmaksas un iepakojuma cenu kāpums. Eļļai, graudiem un cukuram jau bija liels cenu kāpums pagājušā gada sākumā. Šīs izejvielas izmanto gaļas, olu, piena un citu produktu ražošanā, un tas cenas pavelk uz augšu," skaidro Gulbe.

Tiesa, cūkgaļai cena ir neadekvāti zema jau veselu gadu, jo tirgū valda pārprodukcija, un tirgus līdzsvars izjaukts. Zemnieku zaudējumi mērāmi vairākos desmitos eiro uz vienu cūku, līdz ar to ir tikai likumsakarīgi, ka nozare lūdz valsts atbalstu. Paredzams, ka turpmāk cūkgaļas cenai vajadzētu iet augšā, jo palielinājusies ražošanas pašizmaksa. Vai tas notiks, laiks rādīs.

Daļai maizes ražotāju gāzes cena novembrī pret iepriekšējā gada novembri pieaugusi par 301%, savukārt elektrības izmaksas – pusotru reizi. Maiznieki brīdinājuši, ka izmaksu kāpuma dēļ spiesti celt gatavās produkcijas cenas, bet ne vienmēr tas iespējams. Arī piensaimnieki pērn palielinājuši cenas savai produkcijai – vidēji par 10%, bet resursu cenas augušas straujāk, līdz ar to, visticamāk, arī šogad turpināsies cenu kāpums.

Jāpārskata izmaksas

Ko darīt šajā situācijā, kad mājsaimniecību tēriņi aug nevis pa mēnešiem, bet dienām? Viens variants būtu iesaldēt elektroenerģijas cenas – šādu priekšlikumu nule kā Saeimā iesniegusi Zaļo un zemnieku savienība. Tas nozīmē izstrādāt mehānismu, paredzot, ka, elektroenerģijas vairumtirdzniecības vidējai mēneša cenai pārsniedzot 80 eiro par megavatstundu, ikviens elektroenerģijas patērētājs – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi – saņemtu kompensāciju.

Der atgādināt, ka valdības koalīcija decembra vidū jau nespēja vienoties par samazinātās PVN likmes piemērošanu elektrībai un gāzei, tomēr tika panākta vienošanās samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu. Lai arī šis tarifs samazināsies par 50%, tas pārtikas rūpniekiem dos 5–7% rēķina samazinājumu, taču pieaugums esot mērāms simtos tūkstošos, jau brīdinājusi nozare. Turklāt izmaksas esot augušas arī pārējās pozīcijās – izejvielu, darbaspēka, loģistikas un degvielas.

Lai risinātu elektrības sadārdzinājumu, par 57% jau samazināts obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājums elektrības rēķinos, ieviests 20 eiro pabalsts ziemas mēnešos vakcinētajiem senioriem, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu, kā arī palielināts finansiālais atbalsts aizsargāto lietotāju kategorijā iekļautajām iedzīvotāju grupām. Taču tas būs neliels atbalsts uz strauji augošo izmaksu fona.

LTVC vadītāja uzskata, ka būtu jāsamazina PVN likme pārtikai, lai nodrošinātu tās pieejamību patērētājiem. Pašlaik tikai augļiem un dārzeņiem ir samazinātā 5% PVN likme, kamēr lielākajai daļai pārtikas joprojām tiek piemērota 21% likme. "Tāpat nav cita varianta, kā attīstīt un veicināt uzņēmējdarbību, nevis to sagraut. Mazos uzņēmējus būtiski ietekmē nodokļu reforma, ko noteikti vajadzētu pārskatīt," uzskata Gulbe. Tāpat būtu jāvētī lielo valsts monopoluzņēmumu administrāciju izmaksas, kas bieži vien esot neadekvāti augstas.

Cenu kāpums ir tikai viens no pārtikas nozares izaicinājumiem. Tuvāko gadu laikā lauksaimniekiem būs jāievieš dažādas jaunas tehnoloģijas, lai varētu īstenot Zaļo kursu, un jau šobrīd skaidrs, ka būs jādomā, kā strādāt efektīvi un vidi saudzējoši. Turklāt jārēķinās, ka Zaļā kursa nosacījumu ieviešanas gadījumā cenas neies mazumā, bet drīzāk varētu notikt pretējais process. "Viegli nebūs. Nozari gaida daudzi jauni izaicinājumi. Arī tendenču maiņa, to skaitā izvairīšanās no dzīvnieku izcelsmes produktiem, vegānisms un veģetārisms ietekmēs uzņēmumu produktu portfeli," piebilst nozares eksperte.