Rīgas kultūras telpa kļūs nabadzīgāka un pliekanāka?

"Situācija ir ļoti dramatiska. Pilnīga neziņa, būs vai nebūs finansējums," saka Baltijas Baleta festivāla vadītāja Lita Beiris. Starptautiskais Baltijas baleta festivāls tiek rīkots kopš 1996. gada. Tagad rīkotāji gaida Rīgas domes finansējuma konkursu. Attēlā: Baltijas Baleta festivāla atklāšanas koncerts Rīgas Starptautiskajā dzelzceļa stacijā 2019. gada martā.

Bažījas par skaidras kultūras stratēģijas trūkumu galvaspilsētā

Kamēr atsevišķiem iespējamu peļņu nesošiem kultūras notikumiem Rīgā piešķir dāsnu pašvaldības līdzfinansējumu, ikgadējie profesionālās kultūras projekti un festivāli ir neziņā par to nākotni. Šogad starp Rīgas domes budžeta prioritātēm kultūras nav. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu krietni samazināti kultūrai atvēlētie Rīgas domes budžeta izdevumi – pērn tie bija 39,3 miljoni eiro, šogad no 1,15 miljardiem eiro kopējā budžeta kultūras izdevumiem plānots atvēlēt vairs tikai 32 miljonus.

Rīgas domē paredz, ka kultūras finansējuma konkursus šogad varētu izsludināt stipri novēloti, tikai marta sākumā vai vidū. Tas liek bažīties par skaidras kultūras stratēģijas trūkumu galvaspilsētā.

Šogad starp Rīgas domes budžeta prioritātēm kultūras nav. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu krietni samazināti kultūrai atvēlētie Rīgas domes budžeta izdevumi – pērn tie bija 39,3 miljoni eiro, šogad no 1,15 miljardiem eiro kopējā budžeta kultūras izdevumiem plānots atvēlēt vairs tikai 32 miljonus. Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis šā gada budžetu nodēvējis par "drošības un noturības" budžetu, tā galvenās prioritātes ir iedzīvotāju drošība – sociālais atbalsts un satiksmes infrastruktūras uzlabošana, arī atalgojuma palielinājums policistiem, mediķiem, sociālajiem darbiniekiem un pašvaldības departamentu darbiniekiem.

Kavējas finansējums kultūras projektiem

Kopējo kultūras norišu atbalsta budžets kopumā ir nedaudz palielināts (2022. gadā kultūras projektu finansējums 2 651 314 eiro), taču tas nenotiek nodokļu reformas un inflācijas vispārēja sadārdzinājuma dēļ, bet tāpēc, ka plānots akreditēt jaunu finansēšanas programmu privāto muzeju atbalstam (sk. uzziņā). "Papildu rezerves fondā ir rezervēts līdzekļu apjoms, kas tiks novirzīts kultūrai gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija vasarā un rudenī būs krietni labāka un varētu potenciāli veidot arī kādus lielāka apjoma pasākumus," "Kultūrzīmēm" ("KZ") pauda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka.

Tikmēr daudzinātā uz drošību un noturību vērstā retorika uz kultūru diemžēl neattiecas. Kultūras pasākumu, festivālu norišu rīkotāji, kas ik gadu veido Rīgas profesionālās kultūras dzīvi līdzās pašvaldības un valsts kultūras iestāžu piedāvājumam, arvien ir neziņā, kad un pēc kādiem kritērijiem tiks sadalīts Rīgas domes finansējums kultūras projektu konkursiem šogad. Konkursu izziņošana ir iekavējusies, jo Rīgas domē tiek spriests par jauniem kritērijiem tam, kurš vispār varēs pretendēt uz profesionālas kultūras procesiem tik nepieciešamo finansējumu.

Trauksmes signālus par situāciju atklātā vēstulē Rīgas pašvaldības un valsts amatpersonām jau raidījuši Rīgas kultūras dzīves veidotāji un radošo norišu veicinātāji, publiski bažījoties, vai šogad Rīgā būs kultūra. "Jau šobrīd skaidrs – pat ja Rīgas dome šogad vispār izsludinās konkursus profesionālās kultūras atbalstam, vairāki kultūras pasākumi šogad finansējumu nesaņems, tajā skaitā ikgadējie un Rīgas kultūras dzīvē nozīmīgie. Tas apdraud ne tikai to realizāciju šajā sezonā, bet arī to turpmāku pastāvēšanu. Šo notikumu pazušana no kultūras procesu ainavas Rīgas kultūras telpu ilgtermiņā padarīs nabadzīgāku un pliekanāku," pausts vēstulē, ko parakstījusi Latvijas Laikmetīgās mākslas festivālu asociācijas pārstāve Inga Brūvere, Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas valdes priekšsēdētāja Solvita Krese.

Kultūras pasākumi uz pulvera mucas

"Situācija ir ļoti dramatiska. Pilnīga un totāla neziņa, būs vai nebūs finansējums. Faktiski tu sēdi kā uz pulvera mucas," "KZ" teic Baltijas Baleta festivāla vadītāja Lita Beiris. Viņa atklāj – baleta festivāls šobrīd pārcelts uz maiju, un pauž bažas, ka arī līdz tam ir palikuši tikai daži mēneši, kuru laikā normāla plānošana neesot iespējama. "Tā ir spēle ar cilvēkiem. Zūd pamatīgums, pastāvīgums un pēctecība lēmumos. Pasaulē jebkurā starptautiskā festivālā, kur esmu piedalījusies, ir līdzfinansējums – pašvaldības, kāda mērķprogramma. Diemžēl arī Valsts kultūrkapitāla fonda milzīgajā pandēmijas laika konkursā festivālam trīs gadu finansējumu atteica, lai gan esam festivāls ar 26 gadu pieredzi. Tāpēc ļoti gaidu izsludināto Rīgas domes finansējuma konkursu, taču skaidras informācijas par to nav. Tā vietā ir izveidots sarežģīts, smags aparāts, par ko tiek lemts komitejās un komisijās. Ja nebūs šī finansējuma, tad gribētu jautāt Rīgas pilsētai – vai tā atsakās no mākslas vērtībām? Varbūt profesionālā deja vairs nav ievērības cienīgs mākslas veids?" vaicā L. Beiris.

Starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls "Survival Kit" notiek rudenī, taču programmu vēlas izziņot jau aprīlī. "Tas jādara, lai uz Rīgu dabūtu starptautisku publiku, lai festivāls izskanētu starptautiski, bet esam iestrēguši stagnācijas stāvoklī, nezinot – aicināt vai neaicināt starptautiski slavenus māksliniekus; ko īsti plānot. Festivāls tomēr nav mazas izstādītes, kuras var tādā "pop–up" variantā īstenot," pauž festivāla kuratore Solvita Krese.

Rīgas Operas festivāls līdz šim saņēmis līdzfinansējumu no Rīgas festivālu finansēšanas programmas – vidēji 6500–9000 eiro katru gadu. "No kopējā Rīgas Operas festivāla izmaksu viedokļa tā nav liela daļa (veido 3–5% no kopējām izmaksām), tomēr tas ir būtisks pienesums, jo no šī piesaistītā līdzfinansējuma līdz šim daļēji tika segti ārvalstu viesmākslinieku izdevumi," norāda Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis Sandis Voldins.

"Šāda situācija festivāla 22 gadu pastāvēšanas laikā vēl nav bijusi, un šis gads ir lielā mērā zaudēts," "KZ" pauž starptautisku atpazīstamību un novērtējumu guvušā festivāla "Rīgas ritmi" un konkursa "Riga Jazz Stage" rīkotājs, mūziķis Māris Briežkalns. "Konkurss "Riga Jazz Stage" aprīlī notiks, tuvākajā laikā izsludināsim arī festivālu "Rīgas ritmi", bet jautājums, cik kvalitatīvi tie varēs norisināties neziņā par finansējumu. Varbūt tās būs četras dienas, bet varbūt – tikai viena?" viņš jautā. Mūziķis norāda, ka notiekošo uztverot kā attieksmi pret nevalstiskajiem kultūras pasākumu rīkotājiem un vadītājiem: "Nekad Rīgas domi neesam uztvēruši kā sponsoru – "Rīgas ritmi" ir tapuši, pateicoties Rīgas domes aicinājumam, ka Rīgai ir vajadzīgs festivāls. Šobrīd šī sadarbības sajūta ir pazudusi."

Pandēmijas dīkstāve – īstais laiks papīru kārtošanai?

Ir cerība, ka kultūras finansējuma konkursus 2022. gadam Rīgas dome izsludinās martā, tā "KZ" pauda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Iveta Ratinīka. Oficiālais aizkavēšanās iemesls – jaunu kultūras finansēšanas konkursu saistošo noteikumu izstrāde. "Atbilstoši līdzšinējai kārtībai pašvaldības iestāde (Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, RDIKSD) lēmumu par finansējuma piešķiršanu trešajām pusēm pieņēma, pamatojoties uz iekšējās kārtības noteikumiem. Ņemot vērā [rudenī veiktā] auditā secināto, ka jāievieš skaidrāki kritēriji finansējuma piešķiršanai un ka tam jābūt pamatotam ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem, Rīgas valstspilsētas pašvaldībā top noteikumi, kas nosaka šī finansējuma piešķiršanas principus, kritērijus, vērtēšanu u. tml. Tas tiek darīts, lai esošo kārtību tuvinātu labas pārvaldības principiem," "KZ" skaidro RDIKSD direktors Māris Krastiņš.

"Mēs strādājam ar saistošajiem noteikumiem, kas precizēs un padarīs saprotamākus, zināmā mērā arī objektīvākus kritērijus, ar kādiem izvērtēsim šos konkursus. Citādi iepriekš klejoja mīti, ka vairāki pilsētas lielie pasākumi notiek ar dīvainu motivāciju. Otrkārt, pienākumu veidot šādus saistošos noteikumus uzlika arī (rudenī veiktais. – A. K.) veiktais audits, jo pirms tam naudas sadale notika pēc Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta iekšējiem noteikumiem. Tas pilnīgi noteikti bija jālabo," "KZ" skaidro I. Ratinīka.

Šobrīd Rīgas domē tiek izskatīti dokumenti gan kultūras, gan sporta, gan jaunatnes atbalsta jomā – kopā 16 programmas, taču jau tagad ir skaidrs, ka laikā, kad kultūras notikumu veidotājiem akūti nepieciešama skaidrība (un līdzekļi), jaunie noteikumi nesteidzīgi iesprūduši birokrātijas gaņģos. "Optimistiskais plāns – ceturtdien (17. februārī) izskatām un pieņemam saistošos noteikumus komitejā. Pēc nedēļas, 23. februārī, ceram tos apstiprināt domē un uzreiz sūtīt šos saistošos noteikumus saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Zināmā mērā procesu ietekmē sporta jomas dokumentu rūpīga saskaņošana konsultatīvā fāzē ar Finanšu ministriju, jo daudzām programmām ir saistošas Eiropas regulas, kas šobrīd jāievēro. Jāapzinās, ka epidemioloģisko apstākļu dēļ šobrīd tāpat nevar notikt masu pasākumi un šāda situācija diezgan droši turpināsies arī pavasarī, tāpēc šis brīdis ir visai piemērots arī tam, lai sakārtotu šo konkursu sistēmu. Reizē kultūras process nav apstājies. Rīgas domes kultūras iestādes, tostarp kultūras centri, joprojām aktīvi darbojas – līdzekļus viņi saņem citā ceļā, nevis konkursa kārtībā," "KZ" pauž I. Ratinīka.

Kas tieši būs mainīts jaunajos finansējuma saistošajos noteikumos? "Būtībā mainās konkursa vērtētāju atlases kritēriji. Tāpat mainās principi, kam ir pieejama dalība šajos konkursos. Būtībā tiek precizēts tas, kas tiek vērtēts tad, kad tiek piešķirti līdzekļi." Vaicāta, vai noteikumi kļūs stingrāki un vairāk ierobežos pieejamību finansējumam, I. Ratinīka nepiekrīt: "Vismaz sportā tie kļūs iekļaujošāki – krietni lielākai grupai būs iespēja piedalīties. Arī atsevišķos kultūras konkursos varētu būt plašāks pretendentu loks."

Desmitā daļa "Positivus" – par rīdzinieku naudu

Tikmēr nav noslēpums, ka birokrātiska noteikumu sakārtošana nav bijusi šķērslis vairāku galvaspilsētas liela mēroga pasākumu ļoti savlaicīgai izsludināšanai. Starp galvaspilsētas lielajiem pasākumiem gan vairs nebūs, piemēram, agrāk pilsētas finansētās tradicionālās uguņošanas un lielkoncerta Daugavas krastmalā, taču izziņota, piemēram, vērienīgā starptautiskā mākslas biennāle "RIBOCA", izsludināts no Salacgrīvas pārceļojušais mūzikas festivāls "Positivus" Lucavsalā.

Jau tagad zināms, ka kopējās "Positivus" festivāla izmaksas ir aptuveni divi miljoni eiro, no kuriem Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums varētu būt aptuveni desmitā daļa jeb līdz 200 tūkstošiem eiro, "KZ" informē Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Raimonds Grants. Līdzekļi tomēr netiek piešķirti no kultūras projektu līdzfinansējuma budžeta, bet gan no programmas "Pilsētas konkurētspējas un ekonomisko izaugsmi sekmējoši pasākumi". Līdzfinansējumu festivālam "Positivus" plānots atvēlēt, ņemot vērā, ka "šī ir investīcija, kas galvaspilsētai atmaksāsies. Baltijā lielākais mūzikas un mākslas festivāls "Positivus" 2022. gada 15. un 16. jūlijā un turpmāk (vēl tiek plānots arī 2023. un 2024. gadā) notiks Rīgā, kurai ir nepieciešami lieli pasākumi, kas piesaista ārvalstu viesus, dod ieņēmumus uzņēmējiem, īpaši šajā Covid–19 laikā, kad izmitināšanas un restorānu nozare bijusi novājināta. Tāpat "Positivus" sniegs papildu iespēju popularizēt Rīgu pasaulē, tādējādi stiprinot galvaspilsētas tēlu un atpazīstamību aiz Latvijas robežām," "KZ" skaidro R. Grants.

"Kad pagājušā gada nogalē bijām aicināti piedalīties vairākās [Rīgas domes] Kultūras komitejas sēdēs, mums par lielu pārsteigumu sadzirdējām īpatnēju noti retorikā no deputātu, pārsteidzoši – gan no pozīcijas, gan opozīcijas puses, tostarp gan no Rīgas mēra Mārtiņa Staķa, gan Oļega Burova, ka šobrīd uzsvars Rīgā būtu jāliek uz lielajiem festivāliem, kas var nest peļņu. Piekrītu, tie ir brīnišķīgi festivāli, atpazīstami starptautiskā arēnā, taču tie nāk ar savu finansējumu – miljoniem eiro, un Rīgas domes atbalsts te ir vairāk labas gribas žests, kamēr profesionālajai kultūrai šādi līdzekļi var būt izdzīvošanas jautājums," spriež S. Krese. Viņa norāda: "Iespējams, virzība uz peļņu nesošu kultūru ir manevrs, lai tuvotos jaunai kultūras stratēģijai, taču man vairāk liekas, ka reizē redzu vienkāršu ierēdņu nolaidību, nespējot saskaņot saistošos noteikumus kultūras projektu finansējumam jau no novembra un neredzot, cik dramatiski tas var ietekmēt veselu nozari. Tā vienkārši ir nedomāšana par to, ka brīdī, kad tu varbūt neaiznesi kādu papīru no viena galda uz otru, aiz tā stāv dzīvi cilvēki, festivāli, vesela nozare. Rīgas dome pauž – vajadzīgāki ir lieli pasākumi, kas nes peļņu un ir ar lielu atpazīstamību, bet paši dara tieši pretējo, lai traucētu attīstīt normālu stratēģiju gan projekta īstenošanas, gan publicitātes un komunikācijas ziņā tiem festivāliem, kas šeit attīstījušies un ieguvuši starptautisku atpazīstamību."

S. Krese uzsver, ka, viņasprāt, Rīgas domē pietrūkst kultūrpolitikas vīzijas. "Nav skaidrs, kas īsti ir prioritātes. Vai tiešām paliek tikai atbalsts pašdarbībai un lokālai kultūrai, vai tomēr virzāmies uz profesionālas kultūras atbalstu? Ir jādomā par mērķiem, ko mēs kā Rīga, galvaspilsēta, gribam sasniegt. Gribu cerēt, ka vēlamies, lai Rīga ir pasaules kultūras kartē, jo tāds sauklis tiek lietots oficiālajos stratēģijas dokumentos, taču Rīgas domes rīcība pašlaik par to neliecina."

***

UZZIŅA

Rīgas domes finansējums kultūras projektu konkursiem 2022. gadā

Finansējums kopā 2 651 314

Atbalsts privātpersonu organizēto Rīgas kultūras pasākumu kalendāra pasākumiem 900 000

Atbalsts privātpersonu organizētajiem kultūras un mākslas nozaru pasākumiem 330 000

Atbalsts privātpersonu organizēto festivālu īstenošanai 350 000

Atbalsts privātpersonu dibināto amatiermākslas kolektīvu darbības atbalstam 861 314

Atbalsts Radošo kvartālu un teritoriju atbalstam 70 000

Atbalsts privātajiem muzejiem 140 000