Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 22:26
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Tūkstošiem cilvēku Ukrainas pilsētā Odesā svētdien devās gājienā, lai izrādītu protestu pret iespējamo Krievijas iebrukumu.Rietumvalstis visiem līdzekļiem cenšas novērst draudošo karu Eiropā, par kura izcelšanos bažas pieaugušas saistībā ar Krievijas karaspēka koncentrēšanu Ukrainas robežas tuvumā. ASV prezidents Džo Baidens un Krievijas prezidents Vladimirs Putins principā piekrituši piedalīties samitā, kas notiktu, ja Maskava neiebruks Ukrainā, vakar apstiprināja Baltais nams. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paudis cerību, ka tikšanās rezultāts varētu būt Krievijas karaspēka atvilkšana no Ukrainas robežas. "Mēs uzskatām, ka ir jāizmēģina visas iespējas rast diplomātisku risinājumu," Kuleba sacīja pirms tikšanās ar Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministriem Briselē. Tikmēr Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis paziņojis – lai gan Krievijas karaspēks vēl nav iegājis Ukrainā, faktiski uzbrukums jau ir sācies, tāpēc Eiropas Savienībai jāsāk apspriest sankciju noteikšanu Maskavai.
Francijas ierosinājums par ASV un Krievijas prezidentu samitu ir apsveicams, paziņojis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, paužot cerību, ka tādas tikšanās rezultāts varētu būt Krievijas karaspēka atvilkšana no Ukrainas robežas. "Mēs uzskatām, ka ir jāizmēģina visas iespējas rast diplomātisku risinājumu," Kuleba sacīja pirms tikšanās ar Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministriem Briselē.
Kremļa ieskatā samits esot pāragrs
ASV prezidents Džo Baidens un Krievijas prezidents Vladimirs Putins principā piekrituši piedalīties samitā, kas notiktu, ja Maskava neiebruks Ukrainā, vakar Baltais nams apstiprināja iepriekš Francijas prezidenta kancelejas paziņoto. Rietumvalstis visiem līdzekļiem cenšas novērst draudošo karu Eiropā, par kura izcelšanos bažas pieaugušas saistībā ar Krievijas karaspēka koncentrēšanu Ukrainas robežas tuvumā.
Kā pauda Francijas puse, par iespējamā Baidena un Putina samitā apspriežamajiem jautājumiem ceturtdien runās ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Konkrētu plānu Putina un Baidena samitam pagaidām nav, paziņojis Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs. Pēc viņa teiktā, tāds samits esot pāragrs, bet nepieciešamības gadījumā abi prezidenti var sazvanīties vai sazināties citā formātā. Pagaidām tiekot gatavotas Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena sarunas, kas paredzētas 24. februārī Eiropā, teica Kremļa preses sekretārs. "Tāpat neizslēdzam Krievijas un Francijas ministru kontaktus," piebilda Peskovs. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņojis, ka prezidents Džo Baidens ir gatavs jebkurā laikā un jebkādā formātā ar Putinu runāt par Ukrainas jautājumu, "ja tas palīdzes novērst karu". Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki apstiprināja, ka ASV prezidents principiāli piekritis sarunām ar Putinu, "kamēr nebūs noticis iebrukums Ukrainā”.
Uzbrukums Ukrainai jau ir sācies
Lai gan Krievijas karaspēks vēl nav iegājis Ukrainā, faktiski uzbrukums jau ir sācies, tāpēc Eiropas Savienībai jāsāk apspriest sankciju noteikšanu Maskavai, paziņojis Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
"Ukrainai jau ir uzbrukts, tāpēc mums tagad būtu jāsāk runāt par sankcijām, negaidot militāro uzbrukumu," Landsberģis sacīja pirms ES ārlietu ministru sanāksmes Briselē. Viņaprāt, savelkot tūkstošiem karavīru pie Ukrainas robežām, Maskava izdara ekonomisku un militāru spiedienu uz Kijevu. Tāpēc Eiropai nebūtu jāgaida Krievijas karaspēka uzbrukums, bet par reakciju jāvienojas un tā jāīsteno jau tagad, uzsvēra Lietuvas ārlietu ministrs. "Krievijas prezidents Vladimirs Putins nenovelk sarkanās līnijas attiecībā uz savu uzbrukumu, tāpēc mums nebūtu jānovelk sarkanās līnijas attiecībā uz mūsu sankcijām," sacīja Landsberģis, atbildot uz jautājumu par iespējamajām sankcijām enerģētikas jomā. "Mana valdība ir devusi mandātu sarunām par to, ka visiem iespējamajiem sankciju variantiem jāpaliek uz sarunu galda," viņš piebilda. "Vieta diplomātijai būs vienmēr, tomēr agresoram jādemonstrē nolūks atvilkt spēkus." Pievēršoties situācijai Baltkrievijā, Landsberģis teica, ka tā "dramatiski mainās". "Baltkrievija atļauj izmantot savu teritoriju Krievijas spēku izvietošanai un militārajām darbībām, tāpēc mums būtu arī jārunā par sankcijām Baltkrievijas režīmam," viņš uzsvēra. Landsberģis norādīja, ka tas maina drošības situāciju ne tikai Ukrainai, bet arī Baltijas valstīm un Polijai. "Jāatzīst, ka tas, ko mēs redzam, ir lēna Baltkrievijas teritorijas un valsts okupācija," sacīja Lietuvas ārlietu ministrs.
Krievija izvieto papildspēkus Ukrainas pierobežā
Satelītattēli liecina, ka Ukrainas robežas tuvumā izvietoti papildu Krievijas karavīri un militārais aprīkojums, paziņojusi ASV satelītu izpētes kompānija "Maxar". Attēli liecina, ka Krievija atstāj esošos militāros objektus mežos un laukos 15–30 kilometrus no Krievijas robežas ar Ukrainu. Satelīta attēlu analīze norāda uz karavīru un aprīkojuma pārvietošanu vairāku apdzīvoto vietu tuvumā Krievijas dienvidrietumos, vēstīja firma "Maxar", kuras mītne ir Kolorādo štatā ASV. "Maxar" informēja, ka daļa kaujas vienību un atbalsta aprīkojuma ir izvesta, bet daļa pārvietota. ASV firma norādīja, ka vairākas jaunas bruņojuma izvietošanas vietas redzamas laukos uz ziemeļrietumiem no Belgorodas, kas ir aptuveni 30 kilometru attālumā no Ukrainas robežas. Šeit lielākā daļa bruņojuma un karavīru izvietoti mežos vai tuvu mežiem, bet citas rotas lieluma vienības izvietotas fermu un/vai rūpnīcu teritorijās.
ASV amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, pavēstīja, ka aptuveni puse Ukrainas robežas tuvumā izvietoto Krievijas karavīru ir ieņēmuši taktiskās pozīcijas uzbrukumam. Krievija pie Ukrainas robežām sakoncentrējusi vairāk nekā 150 000 karavīru. ASV prezidents Džo Baidens pirms dažām dienām, atsaucoties uz izlūkošanas informāciju, pauda pārliecību, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir pieņēmis lēmumu iebrukt Ukrainā, tostarp uzbrukt galvaspilsētai Kijevai. Krievija tādus plānus noliedz, lai gan Kremļa kontrolētie ziņu kanāli ļoti aktīvi gatavo Krievijas auditoriju karam, izplatot izdomājumus par ukraiņu genocīdu pret krieviem.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
