Medicīnas investīcijas plūdīs uz Rīgu

Veselības ministrija atzīst, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji pieraduši veselības aprūpes pakalpojumus saņemt Rīgā, ko nosaka cilvēku paradumi. Universitātes slimnīcas ir arī lielākie ambulatoro pakalpojumu sniedzēji.

Reģionos bažījas, ka ārpus galvaspilsētas veselības aprūpe attīstīsies pēc pārpalikuma principa

Latvijas veselības aprūpes infrastruktūras attīstībai līdz 2027. gadam būs pieejami gandrīz 300 miljoni eiro Eiropas Savienības fondu naudas kopā ar nacionālo līdzfinansējumu.

Veselības ministrija (VM) līdz aprīļa beigām bija nodevusi sabiedrības apspriešanai savu informatīvo ziņojumu, kā šo naudu plānots tērēt. Lielāko daļu no šā finansējuma ir paredzēts koncentrēt Rīgā.

Ministru kabinets jau akceptējis, ka P. Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai B korpusa celtniecībai tiks piešķirts 151 miljons eiro, bet Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS) jaunā korpusa aprīkošanai ar medicīnas iekārtām ieplānoti 28 miljoni eiro. RAKUS jaunajā korpusā atradīsies infektoloģijas, kā arī tuberkulozes un plaušu slimību centrs, ambulatoro pakalpojumu centrs. Jāņem vērā, ka RAKUS no ES Veselības aprūpes atjaunošanas un noturības plāna saņems vēl 99 miljonus eiro tieši celtniecībai.

Ministrija norāda, ka ilgstošā valsts budžeta finansējuma trūkuma dēļ veselības aprūpes infrastruktūra daudzviet esot mūsdienu prasībām neatbilstoša un novecojusi un ka vēsturiski investīcijas infrastruktūrā primāri ir tikušas finansētas no ES fondu investīcijām.

Vai iedzīvotāju labā?

Taču ne visiem šie plāni ir saprotami un pa prātam. Veselības aprūpes darba devēju asociācijas vadītāja Ināra Pētersone sacīja, ka ziņojuma tekstā tā arī nav atrodams, kādus medicīnas pakalpojumus pacients saņems tuvāk vai attālāk dzīvesvietai, kāds tiek plānots šo pakalpojumu ģeogrāfiskais izvietojums un teritoriālais pārklājums valstī, kā tas sabalansēts ar sabiedriskā transporta pieejamību un iedzīvotāju mobilitāti.

Ziņojumā rakstīts, ka to nosaka Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumi "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība". "Mūsuprāt, tas to precīzi un saprotami nerisina, jo šie noteikumi ir sadrumstaloti, atrauti no citiem attīstības dokumentiem, piemēram, no reģionālās reformas, kā arī iedzīvotājam nav saprotami," secina Pētersones vadītā asociācija.

Ģimenes ārstiem – 1%

Savus iebildumus pret šo investīciju plānu ministrijai izteikusi arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, jo ģimenes ārstiem no visām investīcijām līdz 2027. gadam ir paredzēts tikai viens procents. Asociācijas prezidente Līga Kozlovska pauda uzskatu, ka lauku cilvēkiem ir jādod lielāka iespēja veikt izmeklējumus iespējami tuvāk dzīvesvietai, tāpēc nauda ir nepieciešama, lai varētu iegādāties medicīnisko aparatūru primārajai diagnostikai, arī remontdarbiem, kas nepieciešami, lai paplašinātu ģimenes ārstu praksi ar iekārtotu darba vietu papildu māsai, ārsta palīgam vai aprūpes koordinatoram, kā arī medicīnisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – liftiem, uzbrauktuvēm, tualešu telpām.

Vai risinās gultu problēmu?

Hroniski slimo pacientu, kā arī paliatīvās aprūpes pacientu gultu palielināšanai līdz 2027. gadam ir plānoti 17 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar kopējo pieejamo struktūrfondu finansējumu, ir nepietiekami. Netiek ņemts vērā, ka hroniski slimo pacientu ārstēšanai nepieciešamo gultu trūkums ir gadiem neatrisināta problēma, lai atslogotu augstākā līmeņa slimnīcas no salīdzinoši vienkāršu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas. VM ir norādījusi, ka visdramatiskākā situācija ar šo pacientu gultu nodrošinājumu ir tieši Rīgā un Pierīgā, kur trūkstot vidēji 372 gultas. Tas esot skaidrojams ar to, ka Rīgas un Pierīgas ārstniecības iestādes apkalpo 47% no visiem valstī hospitalizētajiem pacientiem. Tas, ka lielākā daļa finansējuma tiks atvēlēta augstākā līmeņa slimnīcām, diezin vai arī turpmāk atrisinās pieminēto problēmu.

Pretrunā ar reformu

VM ziņojumā ir norādīts, ka "42% ambulatoro apmeklējumu 2019. gadā bijuši ambulatorajās iestādēs un pārējie 58% slimnīcu ambulatorajās nodaļās". Veselības aprūpes darba devēju asociācijas vadītāja I. Pētersone atgādināja, ka šāds sadalījums ir tieši saistīts ar vēsturisku valsts apmaksāto kvotu sadalījumu starp ārstniecības iestādēm, nevis tikai pacientu vēlmes izvēlēties pakalpojuma sniedzēju.

Lai saņemtu ES finansējumu, ministrija kā jaunumu ir noteikusi, ka stacionāriem vismaz 30% no investīcijām ir jāiegulda ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu infrastruktūras nodrošināšanai. Veselības aprūpes nozares pārstāvji uzskata, ka līdz ar to ambulatorie pakalpojumi tiks virzīti uz universitātes un reģionālajām slimnīcām un šāda pieeja esot pretrunā ar administratīvi teritoriālās reformas mērķiem par līdzsvarotu visas valsts attīstību un publisko pakalpojumu pieejamību. Ambulatorie pakalpojumi neattīstīsies tuvāk pacienta dzīvesvietai, bet koncentrēsies lielajos reģionu centros, valsts nozīmes pilsētās, kas ar esošo ceļu un sabiedriskā transporta kartējumu iedzīvotājam arvien grūtāk būs sasniedzami.

Lauku feldšeru punkti bešā

Neviens eiro no miljoniem lielajām investīcijām nav paredzēts lauku feldšeru punktiem. Teritorijās, kur ir nepietiekams ģimenes ārstu pakalpojumu nodrošinājums un apgrūtināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, Nacionālais veselības dienests (NVD) slēdz līgumu ar pašvaldību par primārās veselības aprūpes nodrošināšanu feldšerpunktos. Tur strādā ārsta palīgs jeb feldšeris, bet vismaz reizi vai divas reizes nedēļā ierodas arī ģimenes ārsts. NVD ir norādījis, ka pēdējos gados iezīmējoties tendence, ka laukos trūkstot ne tikai ģimenes ārstu, bet arī ārstu palīgu.

Pēc NVD 2020. gada datiem, valstī ir 111 feldšerpunkti – visvairāk Vidzemē (48) un Latgalē (37). Arī tur ir nepieciešams remontēt telpas, iegādāties viselementārāko aparatūru, taču VM plāns to neparedz.

Rīgā vairāk mediķu...

Kāpēc lielākās naudas summas tiks ieguldītas abu Rīgā esošo universitāšu slimnīcu infrastruktūrā? "Daudzi mūsu valsts iedzīvotāji ir pieraduši veselības aprūpes pakalpojumus saņemt Rīgā, to nosaka cilvēku paradumi. Universitātes slimnīcas ir arī lielākie ambulatoro pakalpojumu sniedzēji. Jāņem vērā arī tas, ka investīcijas infrastruktūras attīstībai mēs virzām tur, kur ir pietiekami daudz mediķu," skaidroja VM Investīciju un ES fondu uzraudzības departamenta direktore Agnese Tomsone. Viņa norādīja, ka pirmo reizi investīcijas infrastruktūrai tikšot piešķirtas arī privātajām ārstniecības iestādēm, kurām ir līgums ar valsti par medicīnas pakalpojumu sniegšanu.

Naudu hroniski slimo pacientu, kā arī paliatīvo slimnieku ārstniecībai nepieciešamās infrastruktūras attīstībai dalīšot Veselības departaments kopā ar attiecīgās veselības aprūpes profila speciālistiem. "Lai tiktu līdz naudai, vēl jāizdara ļoti daudz mājas darbu," sacīja departamenta direktore Tomsone.

VM ar infrastruktūras attīstībai paredzētā finansējuma sadali būs jāiepazīstina arī Eiropas Komisija.

***

Reģionos – pēc pārpalikuma principa?

Kārlis Smilga, Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes priekšsēdētājs: "Lielākās naudas summas tiks ieguldītas abu universitāšu slimnīcu infrastruktūras attīstībā, bet pārējiem tiks tas, kas paliks pāri. Arī mums ir mērķis uzbūvēt jaunu slimnīcas korpusu, kurā atbilstoši veselības pamatnostādnēm varētu izvietot infekcijas nodaļu kopā ar hronisko pacientu aprūpes nodaļu. Esam sākuši projektēšanas darbus. Kovida laikā mēs bijām spiesti aizvērt bērnu nodaļu, daļu no ķirurģijas un terapijas nodaļām, tādēļ pacientiem bija apgrūtināta pieejamība medicīnas pakalpojumiem, jo mūsu slimnīcā nav infekcijas nodaļas. Kad tiks uzcelts jaunais korpuss, tad ekstremālos gadījumos neradīsies šāda situācija, jo mēs nepieciešamības gadījumā varēsim mainīt šo nodaļu profilu un būs iespējams uzlabot pieejamību veselības aprūpei reģionā. Tas, protams, nebūs lēti. Diemžēl ministrijas piedāvātajā ziņojumā ir uzrakstītas tikai tēzes, no kurām nevar izsecināt, kādi būs pāri palikušā finansējuma sadales kritēriji. Pašreizējās valdības pieeja ir tāda, ka viss tiek koncentrēts Rīgā, bet reģionos veselības aprūpe attīstīsies pēc pārpalikuma principa."

***

Latvijas veselības aprūpes nozarei plānotais ES fondu finansējums (2021.–2027. g.)

Kopā 296 777 880 eiro; no tā:

-universitāšu slimnīcām 179 185 240 eiro;

-reģionālajām slimnīcām 60 938 240 eiro;

-sekundārie ambulatorie pakalpojumi visā valstī 10 285 000 eiro*;

-ģimenes ārstu praksēm 8 700 000 eiro*;

-Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam 13 154 400 eiro*;

-psihiatrijai 17 400 000 eiro* u. c.

* Kopā ar veselības aprūpes atjaunošanas un noturības plānā paredzēto ES finansējumu.

AVOTS: Veselības ministrija