Rīga 1°C, apmācies, bez nokrišņiem, D vējš 2m/s
Trešdiena, 2025. gada 22. janvāris 02:51
Vārda dienas: Austris
Pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska videouzrunas Saeimas deputāti aplaudēja, pieceļoties kājās."Eiropā ir nepieciešama vienotība un spēks, lai liktu Krievijai samaksāt pilnu cenu par karu Ukrainā," vakar videouzrunā Latvijas Saeimas deputātiem teica Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš pateicās par Latvijas un tās iedzīvotāju palīdzību Ukrainai, atzīmējot, ka Latvija ir pieņēmusi Ukrainas cīņu par brīvību kā savu personisko cīņu, jo Ukrainā tiek lemts par visu eiropiešu likteņiem. Šīs cīņas Ukrainas teritorijā noteiks, kādi spēki dominēs Eiropā nākamo gadu desmitu laikā.
Jautājums ir par to, vai uzvarēs taisnīgums vai Krievija daudzās tautās atkal atgriezīs tādus vārdus kā okupācija, represijas un deportācijas, sacīja Zelenskis.
"Mani priecē Latvijas nostāja, ar kuru jūs esat nostājušies taisnīguma pusē. 23. februārī Ukraina no jums saņēma pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas "Stinger". Tie jau pirmajās kara dienās palīdzēja mums pretoties pret Krievijas agresiju. Raķešu sistēmas glāba mūsu cilvēku dzīvības," sacīja Zelenskis.
Ukrainas prezidents uzsvēra, ka tajā laikā, kad citas valstis meklēja atrunas, kāpēc nevar palīdzēt Ukrainai, Latvija bija to valstu starpā, kas rīkojās. Latvija ir palīdzējusi gan drošības jomā, gan ar humāno palīdzību. Tāpat Latvijā pagaidu patvērumu ir guvuši Ukrainas kara bēgļi. Zelenskis norādīja, ka Ukraina vienmēr atcerēsies Latvijas palīdzību.
Viņš retoriski jautāja, kāpēc ir tā, ka valstis, kas stingri nolēma rīkoties un palīdzēt, nav bagātāko valstu vidū, tomēr tās parādīja savu drosmi. Bet turīgākās valstis palika nostāk un neatrada iespēju palīdzēt. Tādas valstis tiek kritizētas par liekulību, gļēvulību un dubultstandartu ievērošanu. Tādām valstīm šādi vārdi ir ciešami, jo šķiet, ka tās atbalsta Krievijas agresiju un par spīti visam grib saglabāt attiecības ar Krieviju.
Ukrainas prezidents arī retoriski jautāja, kas notiks tad, kad uzbruks valstīm, kurām ir mazāks aizsardzības potenciāls nekā Ukrainai. Vai pasaule tādām valstīm palīdzēs vai vienkārši tās atdos pat bez strīdēšanās. Ukrainas prezidents teica, ka tās nav tikai domas vien, bet realitāte, jo Krievija atklāti runā, ka ar Ukrainu tā neapstāsies. Tai ir nepieciešamas arī citas valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un citas Eiropas valstis. Tieši tāpēc pasaulē ir jāatjauno cieņa pret pamatvērtībām.
"Mums stingri un visos līmeņos ir jācīnās par principiem, ka katrai valstij un tautai ir nozīme. Nevienas valsts intereses nedrīkst ignorēt. Nevienu valsti nevar pakļaut. Ja šis princips tiks ievērots visā pilnībā, tikai tad Eiropā būs vienotība un Krievijai nebūs nekādas izredzes nedz uzvarēt karā pret Ukrainu, nedz arī pret kādu citu valsti," sacīja Ukrainas prezidents. Viņš uzsvēra, ka Eiropā ir nepieciešams spēks un vienotība, lai Krievija samaksātu par šo karu pilnu cenu, piemērojot gan sankcijas, gan konfiscējot aktīvus.
"Dāmas un kungi, dārgā Latvijas tauta, mūsu vecāki cerēja, ka karš mūsu paaudzi neskars, ka mēs nepiedzīvosim to, ko piedzīvoja viņi – okupāciju, represijas, deportācijas. Mūsu rokās ir viss, lai likvidētu šos apdraudējumus. Esmu pārliecināts, ka mēs to izdarīsim kopā, ņemot vērā vērtības, par kurām iestājamies. Slava Ukrainai!" uzrunas nobeigumā sacīja Zelenskis.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
© Lursoft IT 1993-2025 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
