Simboliskas 52 vēstules no Sibīrijas

Šodien – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

No izsūtījuma Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss piedzīvojušas trešo papildinājumu. Šīs vēstules rakstījuši un zīmējuši padomju komunistiskā režīma represētie no darba nometnēm un nometinājuma vietām no 1941. līdz 1965. gadam. Vēstules iekļautas UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" nacionālajā reģistrā. 2018. gadā tika izdota grāmata, kurā apkopotas 45 vēstules un apraksti ar fotogrāfijām par to autoriem. Pa šo laiku nākušas klāt vēl septiņas vēstules.

Uz bērza tāss rakstīto 52 vēstuļu oriģināli glabājas 11 Latvijas muzejos, bet informāciju par tām apkopo un ceļojošo ekspozīciju uz planšetēm veido Tukuma muzeja speciālisti. Uz katras planšetes ir īsts stāsts par vēstules autoru, fotogrāfijas no pirmsizsūtījuma laika un izsūtījuma, vēstules uz bērza tāss un fotogrāfijas no pēcizsūtījuma laika. Tie ir cilvēku dzīvesstāsti, kurus skārusi padomju varas iestāžu īstenotā nacionālās identitātes iznīcināšanas politika.

Kā atzīmē izstādes veidotāji, Sibīrijā rakstīto vēstuļu uz bērza tāss autori ir Latvijas inteliģences un zemniecības pārstāvji, kas savas sabiedriskās darbības, pilsoniskās pozīcijas vai izrādītās pretestības dēļ nokļuvuši padomju varai nevēlamas personas statusā, apcietināti un sodīti pēc Otrā pasaules kara vai izsūtīti uz Sibīriju 1941. gada 14. jūnijā vai 1949. gada 25. martā.

Uz bērza tāsīm cilvēki rakstīja tāpēc, ka Otrā pasaules kara un pēckara gados papīrs bija deficīts. Šīm no Sibīrijas rakstītajām vēstulēm ir simboliska nozīme Latvijas vēsturē, jo tās ir padomju laikmeta liecības, kas raksturo Latvijas 20. gadsimta vēsturē traģiskākos mirkļus: arestus un deportācijas, kas kvalificējami kā noziegumi pret cilvēci. Līdz šim izstāde eksponēta 11 valstīs – ASV, Austrālijā, Beļģijā, Čehijā, Īrijā, Kanādā, Krievijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Somijā.

Jūlijā papildināto izstādi atklās Likteņdārzā Koknesē līdz ar jauno Saieta namu. Izstāde būs ceļojoša: jau ieplānots, ka to eksponēs arī Nacionālajā bibliotēkā Strasbūrā un Rivesaltes memoriālā Perpiņānā. Plānots arī no jauna izdot grāmatu ar jaunieguvumiem. Piemēram, jaunieguvums ir 1949. gadā annenieka Ērika Apaļā sūtītā vēstule no Omskas apgabala studentei Annai, kas pēc izsūtījuma kļuva par viņa sievu. Ērikam Apaļajam pirms kara Anneniekos bijis ķieģeļu ceplis, viņš dienējis Vācijas armijā, ķieģeļu cepli izveidojis arī Sibīrijā. Pēc tam padomju laikā Latvijā strādājis Brocēnu cementa un šīfera kombinātā, bijis iecirkņa vadītājs un apbalvots ar medaļu "Darba veterāns". Savukārt rīdzinieku Zalmanu Gutinu kopā ar ģimeni uz Sibīriju izsūtīja kā sociāli bīstamu elementu, jo viņam piederēja koktirdzniecības uzņēmums. Ģimeni izšķīra. Ekspozīcijā nonākusi vēstule, ko Gutins rakstījis ģimenei.