Ukrainai ceļš uz ES

Francija, Vācija, Itālija un Rumānija atbalsta tūlītēju Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, ceturtdien Kijivā paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons. "Mēs visi četri atbalstām uzņemšanas kandidāta statusa tūlītēju piešķiršanu," kopīgajā preses konferencē ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, Itālijas premjerministru Mario Dragi un Rumānijas prezidentu Klausu Johannisu pavēstīja Makrons, ziņo LETA/AFP. Vakar četru minēto valstu līderi ar vilcienu ieradās Ukrainā, lai paustu tai atbalstu cīņā pret Krieviju.

Vācijas, Francijas un Itālijas līderi apmeklē slaktiņa vietas Irpiņā

Krievijas izraisītajam karam pret Ukrainu ilgstot jau ceturto mēnesi, vakar simboliskā atbalsta vizītē Kijivā ieradās Vācijas kanclers Olafs Šolcs, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Itālijas premjerministrs Mario Dragi.

Makrons cildina ukraiņu varonību

Trīs līderi Kijivā ieradās ar nakts vilcienu no Polijas. Trijotnei Kijivā pievienojās Rumānijas prezidents Klauss Johannis, kurš devās uz Ukrainu pa citu ceļu. Kopš Krievijas iebrukuma sākuma daudzi Eiropas politiķi apmeklējuši Kijivu, lai paustu solidaritāti valstij, pret kuru Krievija izvērsusi pilna mēroga karu. Eiropas līderu brauciens tika plānots vairākas dienas, taču drošības apsvērumu dēļ tika oficiāli apstiprināts tikai īsi pirms viņu ierašanās Ukrainas galvaspilsētā. "Šis ir Eiropas vienotības vēstījums, kas adresēts Ukrainas vīriešiem un sievietēm," pavēstīja Makrons, izkāpjot no vilciena Kijivā. Viņš sacīja, ka "ieradies runāt gan par tagadni, gan par nākotni, jo mēs zinām, ka tuvākās nedēļas būs ļoti grūtas". Makrons sacīja, ka viņi tiksies ar prezidentu Volodimiru Zelenski un apmeklēs "kara vietu, kur pastrādāti slaktiņi".

Francijas prezidents Emanuels Makrons cildināja ukraiņu varonību cīņā pret Krievijas iebrucējiem, vakar apmeklējot Kijivas apgabala Irpiņu. "Tas ir šeit citu vietu vidū, kur ukraiņi apturēja Krievijas armijas uzbrukumu Kijivai," sacīja Francijas prezidents. "Tā reprezentē Ukrainas armijas varonību, bet arī visu Ukrainas iedzīvotāju varonību. Un līdzās tam jums ir barbarisma atstātās pēdas." Izejot no viesnīcas Kijivas centrā, Francijas prezidents, uzlicis roku uz sirds, teica: "Es gribu apliecināt savu apbrīnu ukraiņu tautai." Makrons sacīja, ka Kijivas piepilsētā Irpiņā ir kara noziegumu pazīmes pēc Krievijas spēku veiktajiem slaktiņiem. Kopā ar Vācijas, Itālijas un Rumānijas līderiem viņš nosodīja barbariskos uzbrukumus civilajiem objektiem un uzslavēja Irpiņas un citu Ukrainas pilsētu aizstāvju drosmi, neļaujot Krievijas spēkiem iebrukt galvaspilsētā.

Atbildot uz jautājumu par agrākajiem izteikumiem, ka Krieviju nevajadzētu pazemot, Makrons sacīja: "Francija kopš pirmās dienas ir bijusi kopā ar Ukrainu." "Mēs nepārprotami esam kopā ar Ukrainu. Ukrainai ir jāpretojas un jāuzvar," Makrons sacīja žurnālistiem. "Kopš paša sākuma Francija un Eiropa bijusi līdzās Ukrainai un tās iedzīvotājiem, sniedzot militāro palīdzību un tehniku – aizsardzības, bet tad arī uzbrukuma," apgalvoja Makrons. Viņš konkrēti atgādināja par Francijā ražotajām pašgājējhaubicēm, kas nesen nonākušas kaujas laukā.

Eiropa sākusi finansēt atjaunošanas centienus izpostītajās Ukrainas pilsētās, sacīja Francijas prezidents.

Šolcs pavēstīja, ka viņi grib "apliecināt savu atbalstu Ukrainai un Ukrainas pilsoņiem". "Taču mēs gribam ne tikai izrādīt solidaritāti, mēs arī vēlamies apliecināt, ka palīdzība, kuru mēs organizējam – finansiālā un humānā, arī ar ieročiem – turpināsies," sacīja Vācijas kanclers, piebilstot, ka "atbalsts turpināsies tik ilgi, cik tas būs nepieciešams Ukrainas cīņai par neatkarību". Viņš pavēstīja, ka Maskavai noteiktās sankcijas "dod izredzes, ka Krievija atteiksies no sava plāna un atvilks savus spēkus – jo tāds ir mērķis".

Ukraina cer kļūt par ES kandidātvalsti

Paredzams, ka Šolca, Makrona un Dragi sarunas ar Zelenski koncentrēsies uz Ukrainas centieniem kļūt par Eiropas Savienības kandidātvalsti.

Kā cer Kijiva, ES paziņos par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai 23. un 24. jūnija samita gaitā, kurš notiks pirms G7 apspriedes, kas paredzēta no 26. līdz 28. jūnijam Elmavas pilī, Bavārijas Alpos. Vācija 2022. gadā veic G7 rotējošās prezidentūras pienākumus. Paredzēts, ka šodien Eiropas Komisija varētu publiskot rekomendācijas jautājumā par Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.

Ukraiņi saista lielas cerības ar ES triju vadošo valstu līderu vizīti, cerot, ka tā pavērs ceļu plašākām bruņojuma piegādēm, lai valsts varētu pretoties Krievijas uzbrukumam. Tamāra Malko, Pokrovskas pilsētas iedzīvotāja Doneckas apgabalā Ukrainas austrumos, intervijā aģentūrai DPA izteikusies, ka Makrons un Šolcs līdz šim bijuši "ļoti vēsi" pret ukraiņiem un viņa cerot uz pārmaiņām. "Mēs ļoti gribam mieru un ļoti ceram, ka Makrons un Šolcs redzēs un sapratīs mūsu sāpes," viņa teica.

Ukraina netirgosies ar savu teritoriju

Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs izteicies, ka ES līderu vizīte neko nedos, ja līderi prasīs Ukrainai noslēgt miera līgumu ar Krieviju, kas ietver atteikšanos no Ukrainas teritorijas daļas. Pēc Haidaja vārdiem, ukraiņi nekad tam nepiekritīs. "Es esmu pārliecināts, ka mūsu prezidents Volodimirs Zelenskis nepiekāpsies un netirgosies ar mūsu teritoriju," teica Haidajs. "Ja kāds grib apturēt Krieviju, atdodot tai teritoriju, Vācijai ir Bavārija, Itālijai ir Toskāna, franči, piemēram, varētu atdot Provansu," viņš teica. "Daudzi Ukrainas varoņi ir miruši, aizstāvot valsts veselumu. Neviens mums nepiedos, ja cilvēki mirst, bet mēs piekāpjamies agresoram," uzsvēra Haidajs.