Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 6m/s
Svētdiena, 2025. gada 23. marts 16:37
Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotajā piketā šā gada 16. jūnijā pie Saeimas ēkas viena no prasībām bija arī sabalansēta slodze.Aizejošā 13. Saeima iesāka darbu pedagogu protestu ēnā un tādā pašā atmosfērā to arī noslēgs. Varētu domāt, ka nekas nav mainījies. Taču patiesībā pēdējos četros gados ir gan pieņemti, gan īstenoti daudzi nozīmīgi lēmumi. Jautājums ir tikai par to, kādā kvalitātē tas paveikts.
"Latvijas Avīze" priekšvēlēšanu laikā turpina vērtēt partiju darbus un solījumus, kā arī uzdot jautājumus politiķiem, kā viņi plāno risināt nozarē aktuālās problēmas. Šajā reizē – politiķu atbildes uz jautājumiem par izglītības politiku Latvijā.
Tikmēr vakar aktuālākā ziņa izglītības nozarē – skolotāji tomēr streikošot. Izlīgšanas komisijai trešdien pēdējā sēdē neesot izdevies atrast kompromisu par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, līdz ar to Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība 19. septembrī rīkos pedagogu streiku.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece gan pauž, ka joprojām ticot, ka "mēs varam no plānotā streika izvairīties".
Izlīgšanas komisijai trešdien pēdējā sēdē nav izdevies atrast kompromisu par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, līdz ar to Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 19. septembrī rīkos pedagogu streiku.
Par to informēja LIZDA vadītāja Inga Vanaga. Līdz 12. septembrim LIZDA plāno iesniegt nepieciešamos dokumentus streika pieteikšanai. I. Vanaga gan teic, ka politiķiem joprojām ir iespēja novērst streiku. Streika procedūra tikšot pārtraukta tikai tad, ja valdībā tiks pieņemti noteikti lēmumi atbalstīt LIZDA izteiktās prasības.
Papildus LIZDA gaida izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces rakstisku apliecinājumu trešdienas sēdē paustajam, ka valdība varētu lemt, ka nākamā gada budžeta projektā ir jāparedz arodbiedrības prasītie risinājumi. I. Vanagas nostāja ir, ka turpmākās izlīgšanas komisijas sarunas var norisināties tikai ar Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa un Finanšu ministrijas (FM) klātbūtni, jo ministrei Muižniecei nav lēmumu pieņemšanas mandāta jautājumos ar lielu fiskālo ietekmi.
Līdz ar to 19. septembrī pedagogi, kas izlems streikot, nepildīs darba pienākumus un neatradīsies darba vietā.
Viena no arodbiedrības prasībām ir sabalansēta darba slodze. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028. gadam. Šis process esot pārāk ilgs, to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām. Otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa vakar izplatīja paziņojumu presei, kurā pausts, ka izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece turpināšot sarunas gan ar Finanšu ministriju, gan Ministru prezidentu un valdības kolēģiem, "lai rastu jebkādus risinājumus, kā šajā situācijā uzlabot ikviena skolotāja darba apstākļus un līdzsvarot slodzi" un "lai vienotos – kāda veida apņemšanās šī valdība var uzņemties, izstrādājot ceļakarti nākamajai valdībai un Saeimai". Ministre joprojām ticot, ka "mēs varam no plānotā streika izvairīties, kaut gan juridiski tas tiks pieteikts".
Sarunās ar dažādu mācību priekšmetu skolotāju asociācijām ir akcentēts mācību līdzekļu trūkums, kas ievērojami palielina skolotāju slodzi, gatavojoties mācību stundām. Tāpēc neatkarīgi no tā, vai pedagogu streiks notiks vai ne, jau tuvākajā laikā ikvienam skolēnam un arī pedagogam tiks nodrošināta brīva piekļuve trim digitālajām mācību platformām – "Lielvārds", "Zvaigzne ABC" un "Uzdevumi.lv" PROF versijai, paziņojumā raksta IZM. "Ir panākta vienošanās, ka nepieciešamie izdevumi šajā mācību gadā tiks finansēti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un iespēja bez maksas izmantot šos digitālos resursus noteikti atvieglos skolotāju ikdienu."
Tāpat ministrija raksta: "Diskutējot par pedagogu algu grafika izstrādi, IZM jau iepriekšējās sarunās atgādināja, ka 13. Saeima ir savā noslēguma posmā, savukārt budžeta lēmumi būs jāpieņem nākamajai valdībai un Saeimai. Tā kā arodbiedrības prasībām ir fiskālā ietekme, esošā valdība nevar pieņemt lēmumus un lemt par nākamo gadu budžetu. Vēlēšanu gadā valsts iesniedz Eiropas Komisijai budžeta plānu pie nemainīgas politikas, bet pēc valdības apstiprināšanas Eiropas Komisijai tiek iesniegts plāna projekts ar visiem politiku pasākumiem, kas iekļauti nākamā gada budžetā. Pedagogu atalgojuma palielinājums ir ietverts jau līdz šim pieņemtajos valdības noteikumos, apstiprinot lēmumu par jauno pedagogu mērķdotācijas aprēķina un sadales kārtību. Tā nodod skolu dibinātāju – pašvaldību – rokās privilēģiju un atbildību izlemt savas teritorijas, savu attīstības stratēģiju un līdzekļu ietvaros – kādas, cik lielas un cik noslogotas skolas sava novada bērniem spējam attīstīt un kā veidot optimālu, cilvēka cienīgu skolotāja atalgojumu. Virkne pašvaldību jau ir pierādījušas, ka spēj būt sociāli atbildīgi partneri, bet jaunais finansēšanas modelis sniegs šādu iespēju visām vietvarām."
Premjera birojā informēja, ka nākamās nedēļas valdības sēdē plānots uzklausīt ministres Anitas Muižnieces ziņojumu par sarunām ar arodbiedrību un iespējamiem kompromisiem, kas neietekmētu nākamo gadu valsts budžetus.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
© Lursoft IT 1993-2025 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
