Rīga 5°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Sestdiena, 2025. gada 22. marts 21:24
Vārda dienas: Dziedra, Tamāra
Inflācija pensionāru makos ir krietni lielāka nekā strādājošajiem."Latvijas Avīze" priekšvēlēšanu laikā turpina vērtēt partiju darbus un solījumus. Šajā reizē analizējam, ko pirms 14. Saeimas vēlēšanām politiķi sola pensionāriem. Solījumi gan ir diezgan pieticīgi, vairāk tie aprobežojas ar standarta frāzēm "nodrošināt sociālā budžeta ilgtspēju cienīgām vecumdienām" vai "iestāties par tādu valdības politiku, kas vairo senioru labklājību". Pensionāru organizācijas tikmēr norāda – diemžēl inflācija turpina kāpt, bet tās ietekme uz pensijām tikpat kā netiek ņemta vērā. "Latvijas Avīze" desmit politisko spēku pārstāvjiem, kas varētu pacīnīties par iekļūšanu Saeimā, vaicāja – kā uzlabosiet mazo pensiju saņēmēju materiālo stāvokli un kur ņemsiet naudu pensiju palielināšanai.
"Latvijas Avīze" priekšvēlēšanu laikā turpina vērtēt partiju darbus un solījumus. Šajā reizē – politiķu atbildes uz jautājumiem par labklājības politiku Latvijā. "Latvijas Avīzes" redakcija konkrētos jautājumus, uz kuriem saņemtās atbildes šeit publicējam, uzdeva tām partijām, kurām ir lielākas izredzes pārvarēt 5% vēlētāju balsu barjeru.
Arī pirms 14. Saeimas vēlēšanām tāpat kā pirms iepriekšējām partiju solījumi pensionāriem ir gauži pieticīgi. Vairāk tie aprobežojas ar standarta frāzēm "nodrošināt sociālā budžeta ilgtspēju cienīgām vecumdienām" vai "iestāties par tādu valdības politiku, kas vairo senioru labklājību". Sociālo jautājumu eksperte Ruta Zilvere jau pirms 13. Saeimas vēlēšanām 2018. gadā intervijā Latvijas Radio secināja, ka par pensiju indeksācijas sistēmu nerunā neviena partija un ka sociālā politika šajās vēlēšanās nebūs galvenais "populisma placdarms". Kā ir šogad? Cik liela interese par pensionāriem ir tām partijām, kuras cer iekļūt 14. Saeimā?
Ir politiķi, kuri cenšas pievilināt vēlētājus seniorus. Piemēram, "Konservatīvie" sola, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamais minimums algām, kā arī minimālā alga un vidējā vecuma pensija sasniegšot 750 eiro. Partija "Katram un katrai" savā programmā ierakstījuši, ka tikšot atcelts IIN pensijām līdz 1000 eiro. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izceļas citu partiju vidū ar plašāku sociālo programmu tieši senioriem. Gan ZZS, gan arī Apvienotā saraksta programmā ir norādīts, ka pensijas ir jāindeksē atbilstoši inflācijai un tas jādara nevis reizi gadā, bet biežāk.
Atgādināšu, ka šajā – vēlēšanu – gadā Saeima pacentās un pieņēma likuma grozījumus indeksēt pensijas mēnesi agrāk – nevis 1. septembrī, bet gan 1. augustā.
Nedomā mazināt ienākumu nevienlīdzību
Diemžēl inflācija turpina kāpt, bet tās ietekme uz pensiju indeksāciju tikpat kā netiek ņemta vērā. To valdībai ne reizi vien ir norādījušas pensionāru organizācijas.
Piemēram, Jelgavas pensionāru biedrība ir nosūtījusi vēstuli augstākajām valsts amatpersonām, kurā akcentē, ka 2021. gadā vidējā bruto alga valstī pieauga par 125 eiro, bet vidējā vecuma pensija palielinājās vien par aptuveni 18 eiro mēnesī. Pensionāri secinājuši, ka šī ienākumu lielā nevienlīdzība norādot, ka valstī būtiski samazinās vecuma pensionāru labklājība, jo algu pieaugums nāk kopā ar cenu pieaugumu, bet pensiju pieaugums no indeksācijas nenosedz cenu pieaugumu.
"Mēs esam cīnījušies un atbalstām no šī gada jūlija ieplānoto pensionāra neapliekamā minimuma palielināšanu no 350 eiro līdz 500 eiro mēnesī. Tie bija Bordāna "Konservatīvie", kas šo palielinājumu izspieda no saviem koalīcijas partneriem. Bet vienlaikus saprotam, ka tas atkal palielinās pensionāru ienākumu nevienlīdzību, jo vienlaikus nav pieņemti nekādi lēmumi, kā palielināt pensijas tiem pensionāriem, kam šobrīd ienākumi ir zem 330 eiro mēnesī – viņi nesaņem nevienu centu vairāk pie pensijas no neapliekamā minimuma palielināšanas. Viņiem pensija nepieauga arī no neapliekamā minimuma pieauguma 2021. gadā. Piemēram, jūlijā mūsu valstī bija rekordaugsta inflācija – 22%. Labklājības ministrija mums stāsta, ka indeksācija nozīmējot pensijas pirktspējas atjaunošanu. Kā var atjaunot pirktspēju, ja pensijas indeksē, par pamatu ņemot nevis vidējo pensiju, bet gan strādājošo algu, kas ir trīsreiz lielāka par vidējo pensiju?" vaicā Latvijas Pensionāru biedrības valdes pārstāvis un Jelgavas pensionāru biedrības tiesību aizstāvju grupas dalībnieks Jānis Felsbergs.
Pensionāru organizāciju pārstāvji ir norādījuši, ka, raugoties uz mazo pensiju saņēmējiem, uz viņu dzīves dārdzību, pensionāra maciņā gada inflācija var sasniegt pat 40 un vairāk procentu.
Bāzes pensiju noteikšot taisnīgāk
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts sociālajos un veselības aprūpes jautājumos Pēteris Leiškalns (kandidē no Nacionālās apvienības saraksta) uzskata, ka, raugoties no sociālā atbalsta viedokļa, pensiju indeksācija nav taisnīga, jo tiem, kuri saņem minimālo pensiju 150 eiro, tā pieaugs par 30 eiro, bet kuriem tā ir 535 eiro, katru mēnesi piemaksās 100 eiro.
P. Leiškalns piebilst: "Vēl viena problēma, kas gan tieši neskar mazo pensiju saņēmējus, – indeksē tikai to pensijas daļu, kas nepārsniedz pusi no iepriekšējā perioda vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Tas nozīmē, ka
tā pensijas daļa, kas pārsniedz šo lielumu (šogad 534 eiro), vispār netiek indeksēta, un tikai šogad vien tā ir zaudējusi vairāk nekā piektdaļu no savas vērtības. Šādos apstākļos valsts stāsti par to, lai cilvēki maksā nodokļus no lielākas algas, jo tad būšot labākas vecumdienas, ir diezgan bezjēdzīgi, jo arvien vairāk izplatās doma, ka valsts šos cilvēkus patiesībā "aptīra"."
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") savā atskaites ziņojumā Saeimai sacīja, ka, "lai uzlabotu senioru dzīves kvalitāti un materiālo situāciju, paredzēts sagatavot priekšlikumus taisnīgākai un godīgākai bāzes pensijas noteikšanai". Labklājības ministrija (LM) jau ir izstrādājusi un iesniegusi Valsts kancelejā grozījumus likumā, lai tos varētu ieviest no 2023. gada 1. janvāra. LM Sociālās apdrošināšanas departamenta vadītāja Sandra Stabiņa informēja, ka šajos likuma grozījumos ir noteikta pensijas apmēra aprēķināšanas metode, kas atbilst vienotai metodei minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanā un sociālekonomiskajai situācijai valstī.
Andris Skride ("Attīstībai/Par") piedāvā minimālās pensijas aprēķina bāzi noteikt 200 eiro apmērā. Savukārt ZZS uzskata, ka pensijas aprēķina bāzei ir jābūt 30% no ienākumu mediānas, kas ir 163 eiro. No 2021. gada 1. janvāra minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze, pateicoties Satversmes tiesas spriedumam, ir 136 eiro (2020. gadā – 80 eiro), bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro (2020. gadā – 122,69 eiro).
Partijas, kas atbalsta ministrijas priekšlikumu
LM izstrādājusi arī konceptuālu ziņojumu, kurā paredz minimālo pensiju finansēšanas principu un politikas maiņu. Ministrijas piedāvājumā no 2023. gada 1. janvāra paredzēts piešķirt piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, pie vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas pēc 2011. gada 31. decembra. Plānots, ka piemaksu sistēmas uzlabošana turpinātos gan 2026., gan 2027. gadā un arī nākamajos gados.
"Piemaksa par apdrošināšanas stāžu jeb bāzes pensija būtu regulārs ikmēneša maksājums, kas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksājams papildus no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai, novērtējot katra individuālo iesaisti valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā," norāda Labklājības ministrija.
Izvērtējot politisko partiju atbildes uz "Latvijas Avīzes" jautājumiem, var secināt, ka politiski šo priekšlikumu atbalsta "Konservatīvie", Apvienotais saraksts, "Saskaņa", "Katram un katrai", NA, kā arī "Latvija pirmajā vietā" un "AP".
Labklājības ministrs Gatis Eglītis ("Konservatīvie") Latvijas Pensionāru federācijas izdevumā "Latvijas Pensionārs" atzinis, ka sabiedrībai un arīdzan viņam kā politiķim esot daudz darāmā, lai Latvijas seniori tiktu uztverti cieņpilnāk, tostarp finansiāli. "Pēc dažādiem kritērijiem Latvijas pensiju sistēma ir atzīta kā viena no ilgtspējīgākajām pasaulē," arī atgādina Eglītis. Tas gan vairāk attiecas uz patlaban strādājošajiem, kas iemaksā nodokļus pensiju budžetā. Pensionārs Felsbergs vaicā, kā var būt ilgtspējīgākā pensiju sistēma valstī, kur vairāk nekā puse pensionāru dzīvo uz nabadzības riska robežas?
***
Kā palīdzēt mazo pensiju saņēmējiem
Desmit politisko spēku pārstāvjiem, kas varētu pacīnīties par iekļūšanu Saeimā, vaicājām – kādi ir viņu piedāvātie risinājumi trūcīgo pensionāru materiālā stāvokļa uzlabošanā.
1. Kā uzlabosiet mazo pensiju saņēmēju materiālo stāvokli?
2. Kur ņemsiet naudu pensiju palielināšanai?
Saraksts (izlozētais kārtas numurs, ar kādu startē vēlēšanās); partija; partijas pārstāvis, kurš atbild uz jautājumu
1. "Jaunā Vienotība"
Jānis Reirs, finanšu ministrs
1. Finanšu ministrija ļāva finansēt minimālo pensiju un pabalstu paaugstināšanu vidēji par 23% un ieviest ātrāku pensiju indeksēšanu no 1. augusta. Arī turpmāk pensijas tiks indeksētas reizi gadā.
Apkures sezonā ik mēnesi sniegsim atbalstu senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām 10, 20 vai 30 eiro apmērā atkarībā no pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra.
Šajā apkures sezonā atbalsts mājsaimniecībām būs daudz plašāks – aptuveni 440 miljonu eiro jeb 1,5% no IKP.
Savulaik, būdams labklājības ministra amatā, panācu, ka no 2019. gada ievieš jaunu atbalstu – pārdzīvojušajam laulātajam pensionāram 12 mēnešus tiek sniegts atbalsts 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas. Tāpat arī mērķtiecīgi rūpējos par to, lai pakāpeniski tiktu palielināts neapliekamais minimums.
2. Naudu mazo pensiju palielināšanai iegūsim no tautsaimniecības un algu pieauguma. Augot algām, palielinās arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi valsts speciālajā budžetā, un tas ir pensiju naudas avots. Tautsaimniecības attīstīšana ir viena no "Jaunās Vienotības" prioritātēm.
3. Zaļo un zemnieku savienība
Jānis Dinevičs, Zaļo un zemnieku savienības valdes loceklis
1. Būtisku ieguldījumu ienākumu nevienlīdzības mazināšanā deva Satversmes tiesa, kura norādīja uz valsts pienākumu nodrošināt, lai persona varētu dzīvot tādu dzīvi, kas atbilst cilvēka cieņai. Valdošā koalīcija bija spiesta pieņemt grozījumus likumā, kas paredz minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi noteikt 136 eiro (25% no ienākumu mediānas), savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro. Minimālās pensijas paredzēts palielināt arī citām saņēmēju grupām.
ZZS nav saprotams, kāpēc ilgstošas krīzes apstākļos minētie grozījumi netiek realizēti. Bāzes pensijas ieviešana paredz regulāru ikmēneša maksājumu, kas no valsts pamatbudžeta būtu izmaksājams papildus vecuma pensijai, kas piešķirta, pamatojoties uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Bāzes pensija tiktu izmaksāta visiem vecuma pensijas saņēmējiem vienādā apmērā. ZZS uzskata, ka pensionāra neapliekamajam minimumam jābūt vienādam ar minimālo algu. Pensiju indeksācijai jābūt divas reizes gadā.
2. ZZS uzskata, ka vecuma pensijas aprēķina bāze būtu jānosaka 30% no ienākumu mediānas jeb 163 eiro. Tas būtu aptuveni 70 miljoni eiro, kas valsts pamatbudžetam būtu iespējams, un veicinātu nevienlīdzības un nabadzības mazināšanu.
7. "Saskaņa"
Andrejs Klementjevs, Saeimas deputāts, labklājības ministra amata kandidāts
1. Mūsu prioritāte ir tieši mazo pensiju saņēmēji, kas ir vismazāk aizsargāti šajā situācijā, kad cenas strauji aug, tāpēc mēs jau šobrīd cīnāmies ar Satversmes tiesas palīdzību – esam iesnieguši Satversmes tiesai pieteikumu par garantēto minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas periodu. Minētais pieteikums ir pieņemts izskatīšanai. Vienlaikus ir nepieciešams atjaunot pensiju piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam, mazinot nevienlīdzību pensiju saņēmēju vidū. Sākot ar 2023. gadu, pensiju indeksācija jāparedz divas reizes gadā.
2. Speciālajā budžetā ir 1,5 miljardi eiro iezīmētas naudas, ko var izmantot, lai atbalstītu mazo pensiju saņēmējus.
11. Nacionālā apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK
Imants Parādnieks, Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos
1. 2021. gadā minimālā vecuma pensija ir dubultota no absolūti nesamērīgajiem 70 eiro mēnesī līdz 149,50 eiro mēnesī. Minimālās pensijas bāze tiks palielināta katru gadu atbilstoši ienākumu mediānas pieaugumam, turklāt jaunā sistēma paredz pensijas pieaugumu par katru stāža gadu. Tāpat jāpanāk, lai piemaksa par stāžu līdz 1996. gadam tiktu piešķirta neatkarīgi no personas pensionēšanās gada.
Nākotnē būtu jādomā par to, lai īpašu atbalstu saņemtu māmiņas, kuras ir uzaudzinājušas šodienas nodokļu maksātājus – pensiju kapitālam varētu piemērot koeficientu atkarībā no izaudzināto bērnu skaita vai arī tas pieaugtu atkarībā no bērnu veiktajām sociālajām iemaksām – daļa no solidaritātes maksājuma aizietu bērna vecākam pensiju kapitāla uzkrājumam.
2. Īsā termiņā finansējumu var iegūt, pārskatot un sabalansējot valsts budžeta prioritātes. Vidējā un ilgā termiņā ir jāveicina tautsaimniecības pāreja uz augstākas pievienotās vērtības un augstāka atalgojuma sektoriem, kas ir vienīgais iespējamais ceļš uz pieņemamu budžetu.
12. "Latvija pirmajā vietā"
Ramona Petraviča, Saeimas deputāte, partijaslabklājības ministra kandidāte
1. Katru gadu ir jāturpina pārskatīt minimālo ienākumu sliekšņi, palielinot tos procentuāli atkarībā no mājsaimniecību ienākumu pieauguma. Līdz ar to palielināsies minimālo vecuma un invaliditātes pensiju apmēri. Tas arī ļaus saņemt atbalstu vairāk iedzīvotājiem, kā arī palielināsies garantētais minimālais ienākums un sociālā nodrošinājuma pabalsts.
Jāceļ ir ne tikai minimālās pensijas, bet jānosaka pensiju pamatbāze, kas būtiski palielinātu visas pensijas. Nosakot pensiju pamatbāzi, piemēram, 150 eiro apmērā, cilvēks saņemtu 150 eiro pamatbāzi un otru daļu veidotu pensija no sociālajām iemaksām jeb tā pensija, ko saņem šobrīd.
2. Veicināsim ekonomikas attīstību, piesaistot investīcijas un radot uzņēmējiem konkurētspējīgus nosacījumus, kā arī uzlabojot nodokļu sistēmu. Nauda ir jānopelna, nevis jādzīvo ar mūžīgu parādu nastu. Nemētāsimies ar naudu! Piemēram, pēdējos pāris gados pusmiljards eiro ir ieguldīts "Air Baltic".
13. "Konservatīvie"
Evita Zālīte–Grosa, Saeimas deputāte
1. "Konservatīvie" rosināja ātrāku pensiju indeksāciju, kas nodrošināja lielāku atbalstu mazo pensiju saņēmējiem pieaugošo cenu apstākļos. Atbalstu ir guvis arī 2021. gadā pieņemtais Labklājības ministrijas plāns, ar kuru paredzēts katru gadu pārskatīt minimālo ienākumu līmeni (t. sk. minimālās pensijas), ņemot vērā valsts ekonomikas attīstības rādītājus. Ir svarīgi panākt šī plāna realizāciju praksē, nostiprinot tajā minētos principus normatīvajos aktos. Tāpat Labklājības ministrija ir iesniegusi valdībā konceptuālo ziņojumu "Par pensiju sistēmas pilnveidošanu", kurā tiek piedāvāts pakāpeniski ieviest bāzes pensiju, t. sk. atjaunojot piemaksu piešķiršanu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1996. gadam. Minētie pasākumi būtiski uzlabos mazo pensiju saņēmēju materiālo stāvokli.
2. Pensiju indeksācija tiek segta no speciālā budžeta, bet pārējie risinājumi ir valsts budžeta un politiskās vienošanās jautājums.
14. "Katram un katrai"
Solvita Zvidriņa, partijas valdes locekle
1. Ko mēs saprotam ar vārdiem "mazās pensijas"? Vai tas ir pensijas apmērs līdz minimālajai algai? Pareizāk būtu runāt par iedzīvotāju grupu pensionāriem un pavērtēt vecuma pensiju saņēmējus pēc pensiju (tai skaitā piemaksu) apmēra. 2022. gada jūnijā vidējā vecuma pensija bija 435 eiro mēnesī, bet 332 tūkstošiem cilvēku (76%), kas saņem vecuma pensiju, tās apmērs bija līdz 500 eiro mēnesī.
Mēs atbalstām noteikt 5% PVN siltumam, elektrībai, gāzei, degvielai, pārtikai, medikamentiem. Atbalstām arī IIN atcelšanu pensijām, pensiju papildu indeksāciju cilvēkiem par darba stāžu līdz 1997. gadam, bezmaksas sabiedrisko transportu pensionāriem visā valstī, nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu. Izveidosim automātisku valsts/pašvaldību atbalsta piešķiršanas sistēmu.
2. Pensiju jautājumu risināšanai finansējums būs valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pārskatot iemaksu likmes pensiju līmeņiem. Novirzot 2% Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai no valsts obligātās fondēto pensiju shēmas (pensiju 2. līmenis), valsts budžetā pensijām var iegūt papildus apmēram 200 miljonus eiro gadā.
15. "Progresīvie"
Māris Grāvis, labklājības ministra amata kandidāts
1. "Progresīvie" iestājas par minimālās pensijas dubultošanu. Minimālās pensijas piemērosim dzīves dārdzības pieaugumam, neļaujot pensiju apmēram nokrist zem pensionāru patēriņa groza izmaksām.
Vienlaikus esam par automātisku pašvaldības atbalstu mazo pensiju saņēmējiem, kuru pensijas atbilst trūcīgo un maznodrošināto personu statusam. Pensijas apmērs ir pieejams, un nav nepieciešams pazemot seniorus ar piespiedu sociālā dienesta apmeklējumu un iesniegumu rakstīšanu.
2. Degvielas, energoresursu sadārdzināšanās dēļ valsts budžetā tiek iekasēti papildu ieņēmumi nodokļu veidā (tajā skaitā PVN). 2022. gada pirmajā pusē tikai PVN ieņēmumi pieauga par 305,3 miljoniem un plānots vēl lielāks pieaugums otrajā pusgadā. Tieši papildu ieņēmumi ir jānovirza sociālo grūtību pārvarēšanai.
16. "Attīstībai/Par"
Andris Skride, Saeimas deputāts, Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs
1. Ir jānovērš pieļautās atkāpes no vienlīdzības principa un jāsāk maksāt piemaksas par darba stāžu tām personām, kuras pensionējās pēc 2012. gada 1. janvāra.
Mēs piedāvājam pensiju indeksāciju veikt divreiz gadā.
Sākot ar 2021. gada 1. janvāri, minimālās vecuma pensijas apmērs tiek noteikts minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei 136 eiro. Mēs piedāvājam minimālās pensijas aprēķina bāzi noteikt 200 eiro apmērā.
2. Pensiju atbilstības jautājuma risināšana radīs papildu fiskālās izmaksas. Finansējums maznodrošinātajai sabiedrības daļai ir jāatrod valsts pamatbudžetā.
18. Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija
Jana Muižniece, Latvijas Reģionu apvienības Rīgas nodaļas vadītāja vietniece
1. Primāri svarīgs ir atbalsts iedzīvotājiem krīzes pārvarēšanai, vērtējot mājsaimniecību neizbēgamos izdevumus saistībā ar apkuri un elektroenerģiju. Ja pašreizējais Saeimas apstiprinātais atbalsts iedzīvotājiem būs nepietiekams, būs jāmeklē citi papildu risinājumi. Inflācijai pārsniedzot 5% gadā, pensijas nepieciešams indeksēt divas reizes gadā. Pakāpeniski jāiet uz pensiju atbrīvošanu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas.
Ir jāatjauno piemaksa pie pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim tiem, kas pensionējās pēc 2012. gada 1. janvāra. Jāturpina minimālo pensiju paaugstināšana, vienlaikus pakāpeniski īstenojot pāreju uz bāzes pensijas ieviešanu.
2. Pensiju palielināšanas avots ir sociālās apdrošināšanas speciālais budžets, kā arī atsevišķu pozīciju segšana no pamatbudžeta. Šobrīd inflācijas ietekmē ir vērojams valsts budžeta ieņēmumu pieaugums, tomēr, risinot enerģijas krīzes radītās sekas, gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem situācija var mainīties. Tā kā valsts budžeta ieņēmumus nodrošina uzņēmēji, ir jāveicina uzņēmējdarbību veicinoša nodokļu politika, kā arī visu reģionu līdzsvarota attīstība. Vienlaikus jāizskata iespēja sabalansētākai nodokļu sadalei starp valsti un pašvaldībām.
__________________________________________________________
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas satuaru atbild "Latvijas Avīze".
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
© Lursoft IT 1993-2025 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
