Piektdiena, 2026. gada 06. novembris 14:05
Vārda dienas: Leo, Leonards, Leons, Linards
Krišjāņa Kariņa vadībā pirmo reizi Latvijas valdība būs nostrādājusi četrus gadus – visu Saeimas viena sasaukuma ciklu. Attēlā: valdības sēde 2020. gada janvārī.Katra sevi cienoša partija pirms Saeimas vēlēšanām nominē premjera kandidātu. Vieniem tā ir patiesa apņemšanās vadīt valdību, otriem iespēja iepazīstināt ar jauniem līderiem, bet vēl citiem – populāra cilvēka izlikšana priekšplānā, lai piesaistītu vēlētājus. "Latvijas Avīze" izvaicāja desmit politisko spēku premjera kandidātus, no kuriem daļai lūdza izvērtēt arī savas izredzes vadīt nākamo valdību. Nopietnas ambīcijas un pārliecība par iespēju ieņemt premjera amatu varētu būt tikai dažiem no nominētajiem.
Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), Artis Pabriks ("Attīstībai/Par"), Jānis Bordāns ("Konservatīvie"), kā arī Aldis Gobzems (toreiz "KPV LV", tagad – "Katram un katrai") arī pirms 13. Saeimas vēlēšanām bija premjera kandidāti. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nominētais Aivars Lembergs un "Apvienotā saraksta – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība un Liepājas partija" līderis Uldis Pīlēns 14. Saeimas vēlēšanās nekandidē. Vairāki pretendenti ir no partijām, kurām aptaujas sola labus rezultātus vēlēšanās, bet viņi iepriekš nav bijuši ne valdībā, ne Saeimā – Siguldas novada priekšsēdis Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība), ekonomikas attīstības pētnieks Kaspars Briškens ("Progresīvie") un U. Pīlēns.
Vēsture liecina, ka ne vienmēr nominētais premjera kandidāts šo amatu ieņem pat tad, ja partija veido valdību. To var ietekmēt gan Valsts prezidents, gan koalīcijas sarunas. Tā par ZZS premjeru 12. Saeimā kļuva Māris Kučinskis (tagad pārstāv "Apvienoto sarakstu"), kurš iepriekš nebija nosaukts. Savukārt 2013. gada nogalē "Vienotības" izvirzītajam A. Pabrikam (tagad "AP") prezidents Andris Bērziņš negribēja uzticēt valdības veidošanu, aicinot "Vienotību" izvirzīt citu premjeru. Šogad pirms 14. Saeimas vēlēšanām "AP" nosauca divus premjera kandidātus – A. Pabriku un bijušo iekšlietu ministri Mariju Golubevu, iespējams, tieši minēto iemeslu dēļ. Bet tagad viss uzsvars kampaņā ir pārlikts uz "izlēmīgo premjeru Pabriku", M. Golubevu vairs nepieminot un ēnā atstājot arī vēlēšanu saukli "Droši kopā".
"Saskaņa" apzinās, ka nevadīs valdību
"Saskaņas" premjera kandidāts Ivars Zariņš un "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers ir ar lielu politisko pieredzi. Taču maz ticams, ka Valsts prezidents Egils Levits viņiem varētu uzticēt valdības veidošanu. Uzaicinājumu diez vai saņems arī A. Lembergs, kurš ir notiesāts pirmās instances tiesā par smagiem noziegumiem, un A. Gobzems, kuram 2018. gada nogalē neizdevās izveidot valdību, bet galvenais – bija arī šaubas, vai A. Gobzems saņemtu pielaidi valsts noslēpumam. "KPV LV" latvisko partiju vidū bija ieguvusi vislielāko vēlētāju atbalstu, ar ko Valsts prezidents Raimonds Vējonis pamatoja A. Gobzema nominēšanu.
"Latvijas Avīze" lūdza šiem kandidātiem vērtēt savas izredzes veidot valdību. A. Gobzems rakstiski atbildēja, ka "Katram un katrai" ir par tautas vēlētu Valsts prezidentu, lai "beidzot īstenotu latviešu tautas vēlmi –
pašiem vēlēt savu prezidentu, nevis atstāt izvēli Saeimas intrigotāju rokās". Taču jāpiebilst, ka nākamo premjeru neizvēlēsies tautas vēlēts prezidents, bet pašreizējais prezidents E. Levits.
A. Šlesers teica: "Ja mēs uzvarēsim vēlēšanās, Egilam Levitam nāksies mani nominēt, jo tautas griba ir jārespektē." Valsts prezidents gan varētu ņemt vērā arī citus kritērijus – kandidāta reputāciju un piemērotību amatam, spēju izveidot vairākuma valdību. Par to A. Šlesers teica: "Mēs izteiksim priekšlikumu, no kura prezidentam būs grūti atteikties." Vēlētāju aptaujas pašlaik gan neuzrāda, ka "LPV" varētu uzvarēt vēlēšanās.
A. Lembergs intervijā Latvijas Radio "Krustpunktā", atbildot uz vaicāto, vai tiesvedības netraucētu viņam veidot valdību, atbildēja, ka tiesvedība tam netraucēšot, jo tiesāšanās process jau ejot uz beigām. Taču viņš atzina – ja vēlreiz nāktos doties uz cietumu, tad pienākumus būtu grūtāk pildīt. Bet, kamēr cilvēks nav notiesāts, viņš esot nevainīgs. (Atgādināsim, ka koruptīvos noziegumos apsūdzētajam A. Lembergam Rīgas apgabaltiesa 2021. gada 22. februārī piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu. Pēc apcietinājumā pavadīta gada Lembergs veselības stāvokļa dēļ tika atbrīvots pret 100 000 eiro drošības naudu. Š. g. 1. februārī Rīgas apgabaltiesa Lemberga krimināllietu sāka skatīt apelācijas kārtībā. Patlaban tiesvedība ir šādā stadijā – 30. augustā tika pabeigta tiesas izmeklēšana un tika nolemts pāriet pie debatēm, nākamā tiesas sēde noteikta 30. novembrī. – Red.)
Vienīgi I. Zariņš atzina, ka viņš nevadīs Ministru kabinetu. "Pirmo koalīciju pēc 14. Saeimas vēlēšanām Valsts prezidents Levits uzticēs veidot kādai no esošajām varas partijām, lai nodrošinātu iespēju pašam tikt pārvēlētam. "Saskaņas" premjera kandidāts kļūs aktuāls tikai tad, kad Latvija būs novesta tik lielās ziepēs, ka stāvēs eksistenciālu izaicinājumu priekšā," uzskata I. Zariņš. Viņaprāt, tad "Saskaņa" būšot tilts, kas visus saliedēšot, un tikai tad būšot rīcībspējīga valdība, kad Latvijas politikā būs nojauktas sarkanās līnijas.
Vēlētāju atbalsts ir, pieredzes – nav
Trīs kandidāti ir bez pieredzes lielajā politikā – K. Briškens, U. Mitrevics un U. Pīlēns. Nacionālā apvienība nekad nav izrādījusi ambīcijas vadīt valdību. Pēc 13. Saeimas vēlēšanām Roberts Zīle atteicās, atsaucoties uz nepietiekamo mandātu skaitu Saeimā (13 deputāti). Arī tagad NA līderis Raivis Dzintars intervijā "Delfi" uz vaicāto par NA interesi kļūt par premjera partiju atbildēja: "Tas brīdis pienāks, kad pie laba vēlēšanu rezultāta Nacionālā apvienība vadīs valdību." U. Mitrevica nominēšana, visticamāk, ir vēlme parādīt jaunus līderus, izvēloties personas, kuru reputāciju kampaņas laikā nebūtu pamata apšaubīt.
K. Briškens apgalvoja, ka jūtoties profesionāli un arī pieredzes ziņā labi sagatavojies premjera amatam, jo ilgi ir strādājis dažādos amatos Satiksmes ministrijā un nozarē. Viņaprāt, ka tā esot kandidāta priekšrocība, ja viņš nāk ar svaigu skatu "bez konjunktūras uzslāņojuma". Taču te jāteic, ka nebūtu viegli nokomplektēt vairākumu no partijai "Progresīvie" tuviem ideoloģiskiem partneriem. Tas mazina varbūtību, ka "Progresīvie" kļūs par premjera partiju.
"Apvienotais saraksts" kā centrisks spēks ir labākā situācijā. U. Pīlēns arī ir gatavs kļūt par premjeru, bet neatklāj, vai piekristu strādāt citas partijas vadītā vadībā kā ministrs, jo "ir jāredz viss laukums un kuri cilvēki ir ievēlēti Saeimā". Liepājnieks Jānis Lagzdiņš, kurš pazīst U. Pīlēnu, kopš laika, kad abi bija Tautas partijā, intervijā "Latvijas Avīzē" iepriekš teica: "Uldis Pīlēns ir viens no Latvijā augstāk vērtētajiem uzņēmējiem, turklāt ar kultūras, humanitāro ievirzi un būtu labs valsts vadībā. Taču aiz viņa nestāvētu vienota partija, bet dažādu spēku bloks, un viņam nav starptautiskās pieredzes. Spriedzes situācijā, kad Ukrainu plosa karš, Latvijai kā mazai valstij kategoriski nepieciešams starptautiski respektēts premjerministrs. Es neaģitēju ne par Kariņu, ne Pabriku, ne jebkuru citu, kuru pazīst ārpus Latvijas. Vien norādu uz vitāli nepieciešamām mazas valsts līdera īpašībām."
Pabriks pret Kariņu
Minētajiem kritērijam atbilst gan K. Kariņš, gan A. Pabriks un J. Bordāns. Taču "Attīstībai/Par" un "Konservatīvie" aptaujās atpaliek no "JV". J. Bordānam un A. Pabrikam bija iespēja veidot valdību arī pēc 13. Saeimas vēlēšanām, par ko iesaistītajiem tagad ir dažādas versijas. J. Bordāns bija pirmais, kuram Valsts prezidents R. Vējonis pirms četriem gadiem uzticēja valdības veidošanu, kas viņam neizdevās. Nekas nesanāca arī A. Gobzemam. R. Zīle atteicās, nesagaidot nomināciju. Līdzīgi rīkojās arī A. Pabriks.
Tagad J. Bordāns atzina: "Manuprāt, prezidents mani izvēlējās ar nolūku nepieļaut, ka es kļūstu par premjeru. Taču atšķirībā no Roberta Zīles es nenobijos, jo nevarēju to atļauties – mums bija liela tautas uzticība."
A. Pabriks tagad skaidroja: "Valsts prezidents viņam vien zināmu apsvērumu dēļ uzticēja valdības veidošanu populistam Gobzemam. Mums tas nebija pieņemami, un tāpēc viņš (kopā ar JKP sarkanajām līnijām) nobloķēja manu iespēju veidot valdību. Lai neiestātos politiska krīze, mēs piedāvājām kompromisa premjeru Krišjāni Kariņu."
Neoficiāla informācija toreiz bija dažāda. Vieni teica, ka R. Vējonis nemaz neesot vēlējies nominēt A. Pabriku. Citi apgalvoja, ka "AP" pati negribēja vadīt pirmo koalīciju, cerot, ka drīz K. Kariņa valdība kritīs un "AP" virzītu nevis A. Pabriku, bet kādu citu. Vairāku partiju politiķiem arī bija zināms, ka pēc trešā neveiksmīgā valdības veidošanas mēģinājuma R. Vējonis plānojis nosaukt ar partijām nesaistītu premjera kandidātu vai pat rosināt Saeimas atlaišanu.
Taču K. Kariņa vadībā pirmo reizi valdība būs nostrādājusi četrus gadus.
A. Pabriks šogad kampaņā stāstīja, ka Kariņš ir neizlēmīgs premjers un ka "AP" uzrunātie cilvēki, vairs negribot redzēt tādu valdības vadītāju. Uz "Latvijas Avīzes" jautājumu, vai A. Pabriks varētu strādāt K. Kariņa vadītā valdībā pēc vēlēšanām, ja tāda būs politiskā situācija, viņš atbildēja: "Mēs izvērtēsim visus iespējamos premjera kandidātus, bet uzsveram, ka nepieciešams izlēmīgs premjers, kurš spēj pieņemt atbildīgus lēmumus. Mēs joprojām esam stabils koalīcijas partneris, bet ir jārīkojas izlēmīgāk, nedrīkst turpināt bremzēt valsti vēl četrus gadus."
K. Kariņš "Latvijas Avīzei" atzina, ka 20 gadus ilgajā politiskajā pieredzē iepriekš nebija piedzīvojis, ka partneris krīzes laikā tik personīgi vēršas pret sabiedroto. Viņš arī teica, ka vairākkārt esot redzējis, ka kritiskos brīžos A. Pabriks pats nespēj uzņemties atbildību, kā tas bijis arī tad, kad "AP" lūgusi K. Kariņu kļūt par premjeru. "Taču tāda ir politika. Beigās mēs spējām vienoties par daudzām lielām lietām un īstenot reformas. Mums visiem kopā daudz izdevās izdarīt," uzsvēra K. Kariņš.
___________________________________
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
