Rīga 23°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 01. maijs 15:26
Vārda dienas: Ziedonis
Pēc Daugavpils pašvaldības spiediena no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra ekspozīcijas izņēma trīs igauņu mākslinieka Sandersa Raudsepa darbus. Vieni notikušo dēvē par mākslas cenzūru, citi – par ticīgo tiesībām, vēl citi – par prokremlisku spēku vērtību izpausmi.
Pats mākslinieks norāda, ka tie, kuri vērsušies pret darbiem, tā īsti nav iedziļinājušies vēstījumā – mākslinieks esot aicinājis aizdomāties par liekulību mūsu sabiedrībā, kad elka vietā tiek likti, piemēram, ieroči vai pārspīlēta vīrišķība kā vērtība.
Savs viedoklis ir arī advokātam Mārtiņam Kvēpam, kurš uzskata – Daugavpils situācija nav strīds par to, kas ir māksla vai arī nav. "Mākslas darbs paliek mākslas darbs arī tad, ja to izņem no kinoteātra, izstādes utt. Šis ir strīds par to, vai kristīgajai reliģijai piederīgajiem ir tiesības prasīt, ka vietā, kurā viņi dzīvo, netiek pazemojoši aizskarti tie galvenie reliģijas simboli, kurus tie uzskata par svētiem, proti, par augstāko vērtību savā dzīvē."
Tikmēr Marka Rotko centrā cer, ka darbi atgriezīsies izstādē.
Mākslas darbu izņemšana Daugavpils Marka Rotko centrā – mākslas cenzūra, ticīgo cilvēktiesību izpausme vai Krievijas naratīva turpinājums?
Daugavpils, Latvijas otras lielākās pilsētas, moto ir "Daugavpils ir daudzveidība". Tomēr daudzveidībai, šķiet, tomēr ir robežas – par to liecina plašu ažiotāžu raisījušie notikumi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, kad pēc Daugavpils pašvaldības spiediena no ekspozīcijas centrs izņēma trīs šoruden (28. oktobrī) atklātās igauņu mākslinieka, keramiķa Sandersa Raudsepa izstādes "Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē" darbus, jo tie esot aizskāruši reliģisko konfesiju un citu sabiedrības grupu pārstāvjus. Darbi pa kārtai ataino krustu, uz kura sēž vilks, šaujamrīku, uz kura nosēdinātā figūra atgādina Jēzu, kā arī uz krusta izvietotus un zīmētus vīriešu dzimumlocekļus. Vieni notikušo dēvē par mākslas cenzūru, citi – par ticīgo tiesībām, vēl citi – par prokremlisku spēku vērtību izpausmi. Kuram šajā konfliktā taisnība – par to domas dalās, kamēr Marka Rotko centrā cer, ka darbi atgriezīsies izstādē.
Viss sākās it kā pavisam nekaitīgi. Igauņu mākslinieka Sandersa Raudsepa izstāde Daugavpilī nokļuva konkursa kārtībā – mākslinieks kļuva par vienu no Latvijas keramikas biennāles starptautiskā konkursa uzvarētājiem, kuri balvā ieguva iespēju veidot izstādi. Šādi izstādi "Ūdens" piedzīvoja Lietuvas māksliniece Milēna Piršteliene un izstādi "Laipni lūgti manā mīlestības dārzā" – latviešu mākslinieks Rūdis Pētersons, savukārt igauņu keramiķa Sandersa Raudsepa personālizstāde ir trešā, noslēdzošā.
Igauņu mākslinieks Raudseps galvenokārt pazīstams ar viņa smalki izstrādātajām keramikas skulptūrām. Katra no tām ir kā kadrs no pasakas vai smīkņājošs personāžs ar savu – nereti pagalam muļķīgu – stāstu. Starp viņa galvenajiem iedvesmas avotiem mākslinieks ierindo nepiedienīgus jokus, konspirācijas teorijas, psihedēliju, bērnības maldus, dzīvi un nāvi, reliģiju un nejaušas domas, kas ienāk prātā, mazgājoties dušā.
Aizskar ticīgo jūtas
Svēto ūdeni ažiotāžas dzirnavām lēja kristīgās kopienas pārstāvis arhibīskaps Jānis Vanags, izstādi pieminot savā 18. novembra sprediķī, paužot, ka "ir izlikts krucifikss, kur pie krusta Kristus tēls ir aizstāts ar reālistiski atveidotu vīrieša dzimumorgānu." Jau pēcāk, "uzņemoties" ticīgo jūtu aizstāvību, kā to nosauca Daugavpils vicemērs Aleksejs Vasiļjevs (Latvijas Krievu savienība), kā arī "pēkšņi" domei saņemot daudzu Daugavpils reliģisko organizāciju un citu sabiedrības grupu pārstāvju ziņojumus – vēstules, kas pauž sašutumu par izstādē redzamo, Daugavpils dome piespieda Marka Rotko centru izņemt trīs darbus ("Dicksus", "Juzy" un "Tauta ir aunu bars") no sērijas "Tavs alternatīvais Jēzus". Noskaidrot to, kam notikušajā bija noteicošā loma – ticīgo patiesam sašutumam vai to veiksmīgi izmantojušajiem (veicinājušiem?) prokrieviskajiem spēkiem Daugavpils pašvaldībā, šobrīd prasītu detektīva darbu. Sabiedriskajā domā izskan polarizēti viedokļi, iespējams, šoreiz ir darīšana ar Latvijas kristīgās kopienas neapšaubāmi konservatīvu nostāju, taču, iespējams, "ticīgo jūtu" aizstāvēšana ir Krievijai raksturīgās mākslas cenzūras tipiska pazīme.
Uzskata par mākslas cenzūru
Marka Rotko mākslas centrs jau publiskojis nostāju, ka notikusi mākslas cenzūra, kā arī publiski paudis, ka izstādes "Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē" darbiem ir jāatgriežas izstādes telpās. Notikums raisījis plašu ažiotāžu un kultūras jomas pārstāvju protestus. Muzeju biedrība paziņojumā stingri nosodījusi pret Rotko mākslas centru vērsto Daugavpils pašvaldības pārstāvju cenzūru un, atsaucoties uz Satversmi, aicina Daugavpils pašvaldības pārstāvjus nodrošināt trīs cenzēto mākslas darbu atgriešanos izstādē. Biedrība lūdza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Kultūras ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un tiesībsargu "rīkoties ar visiem institūcijām pieejamiem likumīgajiem instrumentiem", lai novērstu cenzūras turpināšanos. Arī Latvijas kultūras ministrs Nauris Puntulis publicējis nostāju sociālajos tīklos: "Mākslas politiska cenzūra demokrātiskā sabiedrībā nav pieļaujama, tas ir ceļš uz nekurieni – tur, kur Latvija bijusi visai nesenā pagātnē pirms dažiem gadu desmitiem, kur arī es pats kā mūziķis esmu ticis politiski cenzēts." Ņemot vērā Satversmes 100. un 113. pantā teikto par zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, ministrs rosinājis šo jautājumu skatīt arī tuvākajā Saeimas izglītības un kultūras komisijas sēdē. Tikmēr VARAM vēstulē Daugavpils domes deputātiem atgādina par cenzūras aizliegumu. Pirmdien Marka Rotko mākslas centra vadītājs Māris Čačka tikās ar Daugavpils domes pārstāvjiem, lai rastu risinājumu, taču sarunu iznākums "Kultūrzīmēm" nav zināms.
Brīdināja apmeklētājus
Marka Rotko mākslas centra izstāžu kurators Aivars Baranovskis "Kultūrzīmēm" atklāj, ka nojautis, ka Sandersa Raudsepa izstāde neatstās publiku vienaldzīgu. Izstādi mākslinieks Raudseps veidojis brīvi pēc paša iecerēta koncepta, bet Marka Rotko centrs lielākoties sekojis līdzi tehniskajām detaļām. Tiesa, kopā ar autoru apsvērta arī saturiskā puse. "Runājot par darbu grupu "Tavs alternatīvais Jēzus", kurā ietilpst izņemtie mākslas darbi, mākslinieks vaicāja, vai publika šo sēriju uztvers normāli un vai to vajadzētu izstādīt. Mums šķita, ja reiz mākslinieks vēlas to izstādīt, kāpēc to nedarīt, īpaši, ja darbi ļoti labi iekļaujas izstādes kopējā kontekstā, kurā redzam gan konspirāciju teorijas, gan paralēlo – iespējamo pasauļu kariķējumus un komiksus," stāsta A. Baranovskis. Kurators norāda – jau sākumā bijis skaidrs, ka šī nebūs vienkārša izstāde, kurai mierīgi "paies garām un aizmirsīs". "Bet vai tas nav mākslas mērķis – iekustināt domāšanu un cilvēka reakciju? Saprotams, mēs varam reaģēt dažādi. Tāpēc mēs mācāmies būt civilizēta sabiedrība, lai spētu šo reakciju organizēti vadīt," pauda A. Baranovskis.
Rotko centrs, paredzot neviennozīmīgu reakciju, atklājot izstādi, gādājis par brīdinājuma zīmēm izstādē ar norādi par sensitīvu saturu gan pie ieejas izstādē, gan pie kases. "Likās, tas ir pietiekams brīdinājums, lai cilvēki būtu sagatavoti. Tomēr šādu reakciju, ka iejaucas Daugavpils pilsētas dome, negaidījām," atzīst kurators. "Šobrīd ir sajūta, ka izstādē izrauts robs, tomēr mēs turpinām tālāk," viņš piebilst. Jau šobrīd interese par izstādi esot pastiprinājusies, un, ja darbi atgriezīšoties savā sākotnējā vietā, skatītāju pieplūdums varētu būt vēl lielāks, paredz A. Baranovskis.
Neiedziļinās mākslas vēstījumā?
Nepatīkami pārsteigts par notikumu gaitu tikmēr ir pats izstādes autors, igauņu keramiķis Sanderss Raudseps. Komentējot notikušo sociālajos tīklos, arī viņš to dēvē par "vistīrāko cenzūru", norādot, ka tie, kuri vērsušies pret darbiem, tā īsti nav iedziļinājušies to vēstījumā – mākslinieks esot aicinājis aizdomāties par liekulību mūsu sabiedrībā, kad elka vietā tiek likti, piemēram, ieroči vai pārspīlēta vīrišķība kā vērtība.
"Dicksus", "Juzy" un "Tauta ir aunu bars" – šie trīs darbi ir daļa no sērijas "Tavs alternatīvais Jēzus", kur es spēlējos ar domu par paralēlo visumu sabiedrībām, radot alternatīvas krusta versijas to reliģijām kā viņu ticības simbolu," raksta S. Raudseps. Viņš skaidro: "Es izdomāju fantāzijas pasaules un veidoju reliģiskus objektus, kas attēlo šo cilvēku vērtības, cerot likt skatītājam aizdomāties par mūsu pasaules liekulīgajiem uzskatiem. Idejas attēlošanai izvēlējos krustu, kas, manuprāt, ir viens no slavenākajiem Rietumu kultūras telpas simboliem. Darba mērķis nebija šokēt publiku un tādējādi radīt valsts mēroga kņadu. Vienlaikus es nevaru izlikties, ka nebiju gaidījis, ka krusta klātbūtne kādu neaizskars."
Mākslinieks arī atzīst – ja būtu izmantojis citas reliģijas simboliku vai izgudrojis pilnīgi jaunu formu, darbam nebūtu pievērsta liela uzmanība. Reizē viņš norāda: "Godīgi sakot, izstādes apmeklētāji īsti neiedziļinājās autora vēstījumā," skaidrojot sava darba vēstījumu: "Darbs "Dicksus" simbolizē iedomātu sabiedrību, kas par elkiem uzskata tos, kas savus mērķus sasniedz ar nežēlīgiem pasākumiem un iebiedēšanu. Augstas ambīcijas, pārākums un augstprātība, kā arī citu apdzīšana kā amerikāņu kalniņos un egocentriska uzvedība – tās ir īpašības, kas parasti tiek saistītas ar vīriešiem. Angļu valodā vīrišķība nozīmē "stipras olas" un "rīkošanos kā vīrietim". Pat igauņu valodā drosmīgās un izcilās "vājā dzimuma pārstāves" dažkārt dēvē par "sievietēm ar pautiem". Tāpēc loceklis ir šīs kultūras slavinājuma simbols. Ironiski, bet cilvēki, kas ir uzstājuši uz darbu aizliegšanu, pārstāv tieši to, par ko ir šī skulptūra."
Cilvēktiesības pret cilvēktiesībām?
Strīds par to, ka kādai sabiedrības grupai ir netīkama viena vai otra mākslas izpausme, nav jauns – vēl nesen sabiedrību saviļņoja mākslinieka Kristiana Brektes murālis Rīgā, Akas ielā, toreiz sabiedrības iebildumus "uzvarēja" māksla. Tikmēr gadījumi, kad aizvainots mākslinieks sūdzas par viņa brīvas izpausmes tiesību pārkāpumiem, ir nonākuši pat līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT). Šādu tiesību sadursmi Daugavpils Rotko mākslas centra gadījumā saskata arī advokāts Mārtiņš Kvēps. Daugavpils situācija neesot strīds par to, kas ir māksla vai arī nav, tā "Kultūrzīmēm" pauda M. Kvēps. Viņaprāt, "mākslas darbs paliek mākslas darbs arī tad, ja to izņem no kinoteātra, izstādes utt.". M. Kvēps norāda: "Šis ir strīds par to, vai kristīgajai reliģijai piederīgajiem ir tiesības prasīt, ka vietā, kurā viņi dzīvo, netiek pazemojoši aizskarti tie galvenie reliģijas simboli, kurus tie uzskata par svētiem, proti, par augstāko vērtību savā dzīvē." Viņš piebilst: "Galvenā publiskajās diskusijās redzamā juridiskā kļūda ir tā, ka tiesības izpausties tiek pozicionētas kā absolūtas – proti, ka izstādīt var jebko, un visiem šī izstādīšana ir jāpieņem. Tā tas nav. Jebkurām cilvēktiesībām ir robežas, un šīs robežas nosaka citu cilvēku cilvēktiesības. Domājams, ka neviens nestrīdēsies, ka, piemēram, rūpīgi mākslinieciski augstvērtīgi izstrādātu pedofilijas aktu neviens neatļautu izstādīt ne slēgtā galerijā ar neskaitāmiem brīdinājumiem, ne arī kur citur. Tāpat ļoti ātri tiktu slēgta "provokatīva mākslas izstāde", kurā kaut kā pozitīvi attēlotu Krievijas iebrukumu Ukrainā. Šie piemēri rāda, ka izteiksmes brīvībai pilnīgi noteikti ir juridiskas robežas – tā nav absolūta. Lai noteiktu robežas mākslas darba gadījumā, ir jāskatās vērtību situācija attiecīgajā reģionā, kur mākslas darbs raisa diskusijas."
M. Kvēps arī min, ka vairākas lietas ECT praksē apliecinot, ka ECT tiesa attaisnojusi atsevišķu mākslas darbu ierobežošanu. "Slavena lieta ir "Otto Premingera Institūts pret Austriju" un tās 1994. gada 20. septembra ECT spriedums. Lietas būtība – arī krimināllietas ietvaros tika izņemta un pilnībā konfiscēta Austrijas filma "Das Liebeskonzil" ("Debesu padome"). Filmā ir iekļautas ainas, kurās Jēzus seksuāli laiza savas mātes Marijas krūtis, Marija savukārt demonstrē seksuālu ieinteresētību pret Sātanu utt. Filma tika rādīta kinoteātros (proti, bija jāpērk biļetes), tai bija noteikts vecuma ierobežojums – 17 gadi. Pēc Katoļu baznīcas iesnieguma tika ierosināta krimināllieta, un Otto Premingera institūta direktors tika notiesāts par nozieguma izdarīšanu – apzināta reliģisku jūtu aizskaršana." (Tīmeklī publicētajos lietas dokumentos gan lietots formulējums "ticības doktrīnas noniecināšana", nevis "reliģisko jūtu aizskaršana". – A. K.)
Tikmēr M. Kvēps arī norāda, ka kopumā ECT atstāj katras valsts un sabiedrības pašas ziņā noteikt aizsargājamos morālos un reliģiskos standartus – vienota Eiropas kritērija šajā jomā ECT ieskatā nav. "Tāpēc vieni un tie paši darbi noteiktā sabiedrībā var būt aizskaroši, bet citā – ne. Tas ir atkarīgs no tām vērtībām, kuras praktizē attiecīgās sabiedrības vairākums. Absolūta pienākuma īpaši cienīt kādas noteiktas reliģijas un tās atribūtus nav.".
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003