Rīga 13°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 17:31
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Valstu līderi vienojas par turpmāku atbalstu Ukrainai un ciešāku sadarbību drošības jomā
Pēc Latvijas Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciatīvas un ar Lielbritānijas atbalstu vakar Rīgā norisinājās Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) valstu un valdību vadītāju sanāksme. Tajā piedalījās Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks, Dānijas vicepremjers, aizsardzības ministrs Jakobs Elemans–Jensens, Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, Islandes premjerministre Katrīna Jakobsdotira, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Nīderlandes aizsardzības ministre Kaisa Olongrēna, Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre, Somijas prezidents Sauli Nīniste un Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons.
Apvienoto reaģēšanas spēku valstu un valdību vadītāji sanāksmē Rīgā panākuši vienošanos par turpmāku atbalstu Ukrainai un ciešāku sadarbību drošības jomā. Valstu un valdību vadītāji, aizsardzības ministri tikšanās laikā diskutēja par drošības situāciju reģionā, tostarp par pieaugošo Krievijas militāro aktivitāti Arktikas, Ziemeļatlantijas un Baltijas jūras reģionos un hibrīdapdraudējumiem. Valsts kanceleja informē, ka politiķi apliecināja JEF unikālo lomu kā NATO papildinošu formātu, atbildot uz minētajiem izaicinājumiem un rūpējoties par drošību un stabilitāti Ziemeļeiropā. Uzklausot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vēstījumu par situāciju Ukrainā, JEF līderi vienojušies turpināt visa veida atbalsta sniegšanu Ukrainai un nosodījuši Krievijas brutālo kara turpināšanu pret kaimiņvalsti, īstenojot uzbrukumus tās kritiskajai infrastruktūrai ar mērķi terorizēt iedzīvotājus.
"Šodien mēs paudām apņēmību arī turpmāk sniegt politisku, militāru, humanitāru un ekonomisku atbalstu Ukrainai tik ilgi, cik tas nepieciešams. Ukrainas uzvara ir ļoti svarīga visu mūsu drošībai. Mēs nosodām Krievijas uzbrukumus kritiskajai nacionālajai infrastruktūrai, kas veikti, lai terorizētu Ukrainas iedzīvotājus," teikts JEF vadītāju kopīgajā paziņojumā.
Valstu līderi atzinīgi vērtē Zelenska gatavību panākt taisnīgu mieru un uzskata, ka nekādas miera sarunas nevar būt ticamas, kamēr Krievija turpina agresijas karu. Tāpēc politiķi aicina Krieviju pārtraukt karadarbību, atvilkt savus spēkus, ievērot saistības, ko tā uzņēmusies saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kā arī atjaunot mieru un drošību Eiropā.
Tāpat JEF līderi kopīgajā paziņojumā uzsvēruši, ka šā gada laikā tās dalībvalstis ir pilnveidojušas spēju kopīgi sadarboties krīzes situācijās, un apliecinājuši gatavību turpināt attīstīt un pārbaudīt JEF spējas kopīgās mācībās reģionā, tai skaitā 2023. gadā plānotajās "JEF Warrior" Arktikā.
Rīgas sanāksmē panākta vienošanās par ciešāku sadarbību hibrīdapdraudējumu novēršanai dalībvalstu zemūdens un enerģētikas infrastruktūrai. Tas ietvers labāku apmaiņu ar izlūkdatiem, sadarbību ar nozari un daudznacionāliem partneriem, lai palielinātu noturību un uzlabotu kolektīvās reaģēšanas spējas.
Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks Rīgā notiekošajā sanāksmē sacīja – lai palīdzētu Ukrainai, svarīgi ir turpināt sniegt militāro atbalstu, kā arī mazināt iespējas Krievijai tikt pie kara vešanas resursiem. Sunaks uzsvēra, ka Ukrainas tautas parādītās apņēmības dēļ Krievijas prezidents Vladimirs Putins sāk saprast, ka nespēj uzvarēt karalaukā, tāpēc viņš eskalē konfliktu, nesot šausmīgas sekas ukraiņiem.
Lielbritānijas politiķis uzsvēra, ka pirmā prioritāte ir vairāk sniegt militāro atbalstu Ukrainai, tajā skaitā nodrošināt vairāk aizsardzības sistēmu, artilēriju un bruņutransportu. Lielbritānija ir apņēmusies nākamgad sniegt tikpat lielu vai lielāku palīdzību Ukrainai kā šogad piešķirtā palīdzība 2,3 miljardu mārciņu (2,64 miljardi eiro) apmērā.
Tāpat jāturpina fokusēties, kā varētu mazināt Krievijas iespējas atjaunot uzbrukumiem nepieciešamos resursus, sacīja Lielbritānijas premjers. Tas nozīmē mazināt vēl palikušo starptautisko atbalstu Krievijas pieejai piegādēm no citām valstīm, tajā skaitā mazinot iespēju Irānai veikt dronu piegādes Krievijai, kas tiek izmantoti uzbrukumiem Ukrainai, pauda Sunaks.
Arī ekonomiskajā jomā Krievijai ir jājūt sekas par tās īstenoto karu Ukrainā, norādīja Lielbritānijas premjers.
"Mūsu kopējā apņemšanās ir skaidra, ka Ukrainas drošība ir mūsu drošība," uzsvēra Sunaks.
JEF izveide ir Lielbritānijas iniciatīva, par kuras īstenošanu tika paziņots NATO samitā Velsā, kad iniciatīvas dalībvalstu aizsardzības ministri parakstīja nodoma protokolu par šo spēku izveidi. 2014. gada septembrī tika sākts darbs pie šo spēku struktūras izveides. Latvijas galvenie ieguvumi, iesaistoties JEF, ir sadarbības padziļināšana ar Lielbritāniju un citām to dalībvalstīm, bruņoto spēku spēju attīstība, kā arī iespēja regulāri piedalīties starptautiskajās militārajās mācībās, attīstot praktisko partnerību un jaunas spējas.
Vakar Rīgas pilī arī notika ikgadējā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu vadītāju tikšanās. Igaunijas prezidents Alars Kariss un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Latvijas prezidents Egils Levits apliecinājuši, ka atbalsta starptautiska tribunāla izveidošanu, izvērtējot Krievijas atbildību par karu Ukrainā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003