Rīga 15°C, mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 2m/s
Otrdiena, 2024. gada 30. aprīlis 18:02
Vārda dienas:
"Latvijas Avīze" prognozē, ko šogad gaidīt norisēs Latvijā un pasaulē
"Latvijas Avīzes" žurnālisti atskatās uz savām pērn veiktajām prognozēm, kā arī paredz, kas šogad gaidāms politikā, ekonomikā, kultūrā, veselības aprūpē un izglītībā
*
Politikā: "Kapitālo remontu" var negaidīt
Māris Antonevičs
Apskatot savas pirms gada izteiktās prognozes par Latvijas iekšpolitiku, kurā liela daļa veltīta tolaik vēl tikai gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, redzu, ka diezgan precīzi iezīmētas gaidāmās tendences – tas, ka Kariņa valdība nostrādās līdz vēlēšanām, bet no koalīcijas partijām sāpīgs pēcvēlēšanu rīts gaidāms "Konservatīvajiem" (tolaik vēl JKP) un "Attīstībai/Par", savukārt "Jaunajai Vienotībai" un Nacionālajai apvienībai pat varētu kaut kas nākt klāt (NA gan tikai saglabāja pozīcijas). Tāpat prognozēju Latvijas Reģionu apvienības atgriešanos Saeimā (kā tagad zinām – tas notika kopā ar citiem sabiedrotajiem zem "Apvienotā saraksta" zīmola) un ka tā kopā ar "JV" un NA varētu veidot jauno koalīciju. Taču neko nerakstīju par "Saskaņas" krahu un to, ka par galveno politisko tēmu kļūs karš Ukrainā, kas pilnībā izkonkurēs kovida tēmu.
? Vai Egils Levits atkārtoti tiks ievēlēts par Valsts prezidentu?
Lai gan pats Levits nav skaidri pateicis, vai vēlas palikt prezidenta amatā, viss liecina, ka viņš uz to cer, tikai šaubās, vai pietiks balsu. Visticamāk, Levits var rēķināties ar "Jaunās Vienotības" 26 deputātu balsīm (ņemot vērā ilgstošo atbalstu Kariņam kā valdības vadītājam) un Nacionālās apvienības 13 balsīm (prezidents ir nācis klajā ar vairākām ierosmēm latviskuma stiprināšanai). Pavisam noteikti par viņu nebalsos "Stabilitātei", "Latvija pirmajā vietā" un arī Zaļo un zemnieku savienība. Paliek divas frakcijas, kuras Levitam pa šo laiku jācenšas pielabināt – "Apvienotais saraksts" un/vai "Progresīvie". Lai gan abi politiskie spēki iepriekš pauduši, ka varētu virzīt savus kandidātus (piemēram, "Progresīvajiem" tā varētu būt bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova), jāatceras, ka prezidenta ievēlēšana Saeimā parasti prasa vairākas kārtas un, kad daži kandidāti jau izstājušies no spēles, mēdz notikt dažādas vienošanās. Tas var nosliekt iznākumu par labu Levita atkārtotai ievēlēšanai.
? Vai koalīcija piedzīvos izmaiņas?
Lai gan iepriekšējai Krišjāņa Kariņa valdībai netika paredzēts ilgs mūžs, tā uzstādīja rekordu, nostrādājot visus četrus gadus. Partnerus saistīja gan krīzes laiks, gan tas, ka nekādas citas kombinācijas īsti nebija iespējamas. Tagad manevru iespējas it kā lielākas, taču jāatceras NA "sarkanās līnijas" pret "Progresīvajiem", tāpat pašlaik grūti iedomāties politiskus darījumus ar ZZS (lasi, Lembergu), par Šleseru un Rosļikovu nemaz nerunājot. Tāpēc, ja šogad arī notiks kādas izmaiņas koalīcijā, tad drīzāk tādas, ko mūsu politiskajā žargonā sauc par "kosmētisko remontu", ne kas lielāks.
? Vai valdībā parādīsies ministru biedri?
Koalīcija panāca likuma izmaiņas, lai šādu jaunu amatu ieviestu, taču neviens ministra biedrs valdības sastāvā tā arī nav parādījies. Turklāt izskatās, ka neviens to pašlaik arī ļoti nekāro un arī jēdzīga pamatojuma tam nav. Prognoze – iespējams, ka ideja pagaidām tiks ielikta atvilktnē, lai to izvilktu kādā citā laikā.
? Kas notiks 9. maijā?
"Okupekļa" Pārdaugavā nav, taču jau skanējuši brīdinājumi, ka tas neatturēšot 9. maija svinētājus īstenot savas aktivitātes citā veidā. Tomēr jāņem vērā, ka ikgadējās "uzvarētāju" dzīres pie Pārdaugavas staba bija gadiem mērķtiecīgi veidots un labi finansēts rituāls. Visādas spontānas aktivitātes ne tuvu nav spējīgas sasniegt tādu mērogu. Prognoze – šogad 9. maijs būs mierīgāks nekā visus iepriekšējos gadus.
*
Pasaulē: Apturēt Krieviju
Juris Lorencs
Manas pirms gada izteiktās prognozes piepildījušās daļēji. Krievijas agresīvās politikas un augsto enerģijas cenu dēļ Zaļais kurss patiešām ticis piebremzēts, darbu atsāk ogļu spēkstacijas, reabilitāciju piedzīvo atomenerģija. Tomēr es nespēju paredzēt aizvadītā gada galveno notikumu – Krievijas iebrukumu Ukrainā. Iespējams, tāpēc, ka mēs instinktīvi cenšamies nedomāt par tik sliktām lietām kā karš.
? Vai karš Ukrainā beigsies?
Tas atkarīgs pirmkārt no tā, cik vienoti un izlēmīgi būs Rietumi. Ja Ukraina pietiekami lielā skaitā saņems modernus ieročus, tankus, pretgaisa aizsardzības sistēmas un tālas darbības raķetes, Krievija var tikt apturēta jau 2023. gadā. Ja nē, tad Krievijas terors turpināsies, notiks mēģinājumi iekarot jaunas teritorijas, ar raķetēm tiks apšaudīta civilā infrastuktūra. Ukraina cietīs zaudējumus, cīnīsies, bet nepadosies.
? Vai nākamgad Putins zaudēs amatu?
Varbūt tas notiks nākamgad, varbūt vēlāk. Diezgan droši gan var prognozēt to, kā tieši tas notiks. Proti, nedemokrātiskā veidā, visdrīzāk "galma apvērsuma" ceļā. Kā apliecinājums tam kalpo nesenā Krievijas vēsture. Nikolajs II tika nogalināts, bet Ļeņins – izolēts vasarnīcā. Staļinam pēc pārciesta insulta netika laikā sniegta medicīniskā palīdzība. Hruščovs tika padzīts no amata. Gorbačovs – vispirms gāzts, tad atstāts bez varas. Jeļcins tika pierunāts atkāpties. Putins nebūs izņēmums. Tieši to pašu var teikt par Baltkrievijas diktatoru Lukašenko.
? Vai Krievijā sāksies plaši nemieri, tautas revolūcija, kas novedīs pie pašreizējās Krievijas Federācijas sairuma?
Diemžēl to mēs nezinām. Bet, ja tas notiks, tad ļoti ātri un, iespējams, arī vardarbīgi. Process, no kura tik ļoti baidās Rietumi. Arī šeit analoģijas meklējamas Krievijas vēsturē. Pēc 1917. gada Oktobra revolūcijas sabruka Krievijas impērija, pēc neveiksmīgā 1991. gada augusta puča – Padomju Savienība.
? Vai pasaulē tiks ieviestas jaunas Covid–19 karantīnas un mājsēdes?
Nē. Pašreizējā notikumu attīstība Ķīnā, kur pēc Covid–19 karantīnas atcelšanas jaunu saslimšanu un nāves gadījumu skaits sasniedz katastrofālus apmērus, liecina, ka drastiskie ierobežojumi bija nepamatoti gan no sociālā un saimnieciskā, gan no medicīniskā viedokļa. Teju trīs gadus ilgās mājsēdes dēļ Ķīnas iedzīvotāju dabiskā imunitāte pasliktinājusies tik ļoti, ka bīstams kļuvis ne tikai Covid–19, bet arī parasti gripas un saaukstēšanās vīrusi.
? Ja neskaita Krievijas–Ukrainas kara iznākumu, kas visvairāk izmainīs pasauli nākamajā gadā?
Tās būs tehnoloģijas. Iespējams, pēc gada šādu vai līdzīgu tekstu "Latvijas Avīzei" jau varētu sacerēt mākslīgais intelekts.
*
Izglītībā: Vai būs kļūdu labojums?
Ilze Kuzmina
Atskatoties uz iepriekšējām prognozēm izglītības jomā, jāsecina, ka tās lielā mērā piepildījušās, tomēr bijušas arī kļūdas. Prognozēju, ka pēc vēlēšanām izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece paliks savā amatā. Bija gan piebilde: ja vien viņas pārstāvētā partija "Konservatīvie" vispār iekļūs 14. Saeimā. Neiekļuva, un tagad ministre ir Anda Čakša ("JV"). Taisnība izrādījās, ka no 1. septembra nauda skolēnam nesekos uz skolu, bet gan uz pašvaldību. Kā gaidīts, turpinājās diskusijas par jaunu modeli skolotāju darba slodzes aprēķināšanai, bet ieviests tas netika. Var strīdēties, cik precīza bija prognoze, ka lielas izmaiņas skolu tīklā 2022. gadā nav gaidāmas. Tika likvidētas aptuveni 20 skolas, vēl ap 10 skolām tika apvienotas. Zinot, ka valstī ir ap 600 skolām, tas nav daudz, tomēr skaidrs, ka katra konkrētā apdzīvotā vieta to izjūt sāpīgi.
Nākamo gadu prognozēt ir diezgan grūti. No vienas puses, aizvien biežāk politiķi atzīst kļūdas, kas pieļautas izglītības jomā, jo sevišķi attiecībā uz jaunā izglītības satura ieviešanu un skolotāju (ne)piesaisti. Tiek solītas pārmaiņas un kļūdu labošana. No otras puses, jau pieredzēts, ka lielie kritizētāji, tikuši pie darīšanas, saprot, ka tas tomēr nav iespējams.
? Vai tiks izvētīts jaunais izglītības saturs?
Jā, domāju, ka to darīs: būs sēdes un sanāksmes, kurās vērtēs, kas ir izdevies un kas ne. Iespējams, gaidāma šausmināšanās par centralizēto eksāmenu rezultātiem: pirmo reizi tos kārtos tie, kuri visus trīs vidusskolas gadus mācījušies atbilstoši jaunajam izglītības saturam, turklāt eksāmeniem būs trīs dažādas grūtības pakāpes. Tāpat eksāmenus kārtos 9. klašu skolēni, kuri no 7. klases apgūst jauno saturu. Starp citu, 2021. gadā daļa devītklasnieku piedalījās arī starptautiskajā skolēnu sekmju mērījumā "PISA", kura rezultāti vēl tiek apkopoti, bet tos publiskos nākamgad. Arī tie parādīs, kā tad skolēni mācījušies attālināti un jaunajā saturā. Rezultāti varētu nebūt iepriecinoši. Tiks meklēti vainīgie, un kritīs kāda ierēdņa vai eksperta galva. Taču pēc būtības jauno saturu kardināli nemainīs: tam nebūs ne laika, ne resursu. Jauno saturu izstrādāja un ieviesa par Eiropas Savienības struktūrfondu miljoniem. Vai valsts budžetā ir nauda, lai to tērētu kļūdu labošanai?
? Kas notiks ar skolotāju vakancēm?
Tās strauji neaizpildīsies. Pat ja notiks neliela algu celšana, tā neaizvilinās uz skolām tos, kuriem izglītība ļauj strādāt skolā, bet kuri strādā citur. Jāņem vērā, ka pat tie, kuri piesaistīti darbam skolās, ne vienmēr tur grasās nostrādāt visu mūžu. Pat ja vakanču skaits tehniski tiks samazināts, kārtojot skolu tīklu un efektivizējot izglītības sistēmu, skolotāju arvien trūks, ja tiešām tiks ieviests pedagogiem solītais slodzes sadalījums, kas ļaus tikai 60 procentus no darba laika vadīt kontaktstundas. Skolotāju trūkums būs politiskajā darba kārtībā vismaz tuvākos piecus gadus.
? Vai tiks ieviests jaunais augstskolu finansēšanas modelis, atsakoties no valsts pilnībā apmaksātajām studiju vietām?
Neilgi pirms Saeimas vēlēšanām IZM nāca klajā ar šādu plānu, paužot vēlmi to ieviest jau no nākamā studiju gada. Domāju, ka šīs ir pārāk kardinālas pārmaiņas, lai tās ieviestu tik īsā laikā. Taču diskutēts par to tiks, jo ar naudu, ko valsts piešķir augstskolām studentu apmācībai, tām vairs pilnīgi noteikti nepietiek. Tā kā valsts budžetā nav brīvas naudas, lai būtiski celtu finansējumu augstskolām, ideja paņemt vairāk naudas no studentiem tiks nopietni apspriesta, tomēr, manuprāt, par šādu soli politiķi izšķirsies vien tad, ja reforma būs sagatavota tā, lai visiem studentiem, kam tas vajadzīgs, tiešām būtu pieejami studiju kredīti, un arī sabiedrībai būs pienācīgi izskaidroti reformas ieguvumi. Taču tuvākā gada laikā tik pārdomātu reformu, kas turklāt gūtu sabiedrības atbalstu, nebūs iespējams sagatavot.
*
Ekonomikā: Slimība ieilgs
Olafs Zvejnieks
Ar pagājušā gada sākumā izteiktajām prognozēm ekonomikas jomā ir tāda pati nelaime kā ar prognozēšanu kopumā – mēs pieņemam, ka tendences un zināmie faktori, kurus redzam šobrīd, lineāri attīstīsies arī nākotnē. Daudzos gadījumos tā arī notiek, taču tikai līdz brīdim, kad iejaucas iepriekš neparedzami faktori, kurus ASV domātājs Nasims Nikolass Talebs nokristījis par "melnajiem gulbjiem". Tieši tā noticis ar pērn izteiktajām prognozēm ekonomikas jomā, jo divas no tām Krievijas iebrukums Ukrainā un ar to saistītie ekonomiskie procesi padarīja pilnīgi nevērtīgas. Tā, piemēram, balstoties uz datiem par ekonomikas atveseļošanos no Covid–19 pandēmijas nodarītā posta, "Latvijas Avīze" prognozēja iekšzemes kopprodukta pieaugumu 5% apmērā, realitātē tas būs vairāk nekā trīs reizes mazāks – tikai 1,6%. To nosaka kara un sankciju radītās piegāžu un eksporta tirgu izmaiņas un trakojošā inflācija. Arī otra prognoze par 2022. gada inflāciju, kuru komercbankas prognozēja 6% lielu, bet Latvijas banka – pat tikai 2% apmērā – ir brēcoši kļūdaina. Reālā, energoresursu un citu izejvielu cenu milzīgā pieauguma radītā vidējā inflācija gada mērogā būs ap 17,3%. Vienīgi trešo prognozi, kurai nav sakara ar kara izraisītajām pārmaiņām, varētu uzskatīt par pārmērīgi optimistisku – tika prognozēts, ka taromātos izdosies savākt ap 90% no visiem dzērienu iepakojumiem. Reālais rezultāts ir pieticīgāks – tiek savākti ap 60% no visiem dzērienu iepakojumiem. Cilvēka daba un paradumi nemainās tik ātri.
? Cik ļoti samazināsies IKP?
Ņemot vērā, ka neparedzamie faktori, kas padarījuši pērnās prognozes nevērtīgas, turpina darboties, prognozēšanai jāpieiet uzmanīgi. Tomēr varam puslīdz droši prognozēt īsu Latvijas ekonomikas kritienu IKP samazināšanās zonā 2023. gada pirmajā pusgadā un tās pakāpenisku rāpšanos ārā no bedres gada otrajā pusē. Gada kopējais rezultāts varētu būt –1% no iekšzemes kopprodukta, tātad pirmajā pusgadā iekritīsim dziļākā bedrē, nekā otrajā pusgadā spēsim izrāpties. 2024. un 2025. gads sola vārgulīgu, bet tomēr pozitīvu ekonomikas izaugsmi – ap 3% gadā.
? Kāda būs inflācija?
Šā gada vidējā inflācija 17,3% apmērā nākamgad pārvērtīsies par apmēram 9% lielu inflāciju. To nosaka arvien lielākā tirgus pārliecība visā Eiropā, ka atteikšanās no Krievijas energoresursiem neradīs tik smagas sekas, kā iepriekš prognozēts. Tā kā tieši energoresursu cenas ir galvenais inflācijas virzītājs, tad, tām krītoties, kritīs arī inflācija. Jāpiebilst, ka tieši gāzes cenu kritums Eiropas tirgū šoziem ir viens no lielākajiem gada pārsteigumiem.
? Vai turpināsies atjaunojamās enerģētikas bums?
Nepieciešamība atrast alternatīvas Krievijas fosilajiem resursiem liks valdībai un pašvaldībām atteikties no birokrātiskās pieejas atjaunojamo resursu enerģētikas attīstībā, radot bumu šajā nozarē, kas ilgs apmēram desmit turpmākos gadus. Tas gan nemainīs faktu, ka dažus tuvākos gadus būsim ļoti atkarīgi no gāzes cenām, taču pakāpeniski tas mainīsies.
*
KULTŪRA: "Nesamazināt" Dziesmu svētkus
AIJA KAUKULE
Gan diemžēl, gan par laimi nepiepildījās neviena no aizvadītā gada prognozēm kultūras jomā. Diemžēl neīstenojās prognoze par ilgi gaidītajiem panākumiem Eirovīzijā – grupa "Citi zēni" un viņu dzīvespriecīgā dziesma "Eat Your Salad" neiekļuva konkursa finālā. Par laimi, nepiepildījās skeptiskā prognoze, ka netiks ieviests saimnieciskās darbības ieņēmumu konts, kas radošās jomas pārstāvjiem piedāvā iespēju nepiņķerēties ar atlīdzību nodokļu grāmatvedību – piedāvāt pakalpojumu tomēr izlēma viena no mazajām bankām ("Industra Bank"). Pozitīvi arī, ka nepiepildījās bažas, kas paredzēja kultūras iestāžu atkārtotu slēgšanu jeb "lokdaunu" ziemā kovida dēļ. Kaut kultūras pasākumu apmeklējuma ierobežojumi februārī un martā bija spēkā, kultūras iestādes aprīlī atgriezās normālā darbības režīmā.
? Vai Jaunais Rīgas teātris atkal spēlēs Lāčplēša ielā?
Lai arī bija plānots, ka jau 2023. gada 11. martā JRT, kas piecus gadus izrādes sagatavo un izrāda Tabakas fabrikā Miera ielā, varēs pārcelties uz rekonstruēto vēsturisko ēku Lāčplēša ielā, tas diemžēl nenotiks. Gan JRT pārstāvji, gan rekonstrukcijas pasūtītājs – Valsts nekustamie īpašumi –, gan arī būvnieki norādījuši, ka aizkavēšanās notiek būvniecības tempa palēninājuma dēļ. Pie vainas esot gan kovidkrīze, gan izmaksu sadārdzinājums, tāpat arī kara radītie pārrāvumi piegāžu ķēdēs. Tomēr atšķirībā no Valmieras teātra, kura rekonstrukcijas procesā pat lauzts līgums ar būvnieku, JRT gadījumā cerību uz rekonstrukcijas veiksmīgu iznākumu vieš tas, ka turpinās sarunas starp iesaistītajām pusēm, bet JRT atjaunotās ēkas nodošana pasūtītājam var kavēties par pieciem mēnešiem. Prognoze – teātris augustā tomēr varēs ķerties pie pārcelšanās darbiem, lai jauno, 2023./2024. gada, teātra sezonu iesāktu Eiropas līmeņa teātrī.
? Vai tiks izveidots īpašs "mākslinieku nodoklis"?
Gada nogalē jaunā valdība apstiprinājusi aizejošās valdības priekšlikumu – vēl par gadu pagarināt pretrunīgi vērtēto autoratlīdzības nodokļu režīmu, kas ļauj daudzām radošām personām nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem. Nav noslēpums, ka šo nodokļu režīmu 2020. gadā veiktā nodokļu reforma padarīja maksimāli nepievilcīgu, likvidējot radošajās profesijās tik vajadzīgo attaisnoto izdevumu iespēju, lai to salīdzinoši nelielā nodokļu sloga dēļ neizmantotu ievērojams skaits ar autora darbu radīšanu nesaistītu darboņu. Tiesa, līdz ar to tas kļuva neizdevīgs arī pašiem māksliniekiem, mūziķiem, rakstniekiem. Alternatīvas – saimnieciskas darbības reģistrēšana – tikmēr nevilina, jo paredz papildu grāmatvedības grūtības. No Finanšu, kā arī Kultūras ministrijas izskanējuši mājieni, ka esošais autoratlīdzību režīms tā pagaidu "pagarinājuma" periodā 2023. gadā tomēr varētu tikt "uzlabots". Tāpēc prognozējam, ka mēs varētu tikt pie labi izstrādāta "mākslinieku nodokļa", ko neizmantos citi. Tas gan notiks, ja radošo jomu pārstāvju balsis būs gana skaļas un neatlaidīgas.
? Vai "samazinās" Dziesmu un deju svētkus?
Gada pēdējā ceturksnī, augot inflācijai, Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) pamatoti bažījās, ka naudas Dziesmu un deju svētkiem to 150. gadskārtā varētu nepietikt. Pašlaik tiekot meklētas iespējas, kā ietaupīt līdzekļus svētku rīkošanai. Kopējais svētku izdevumu budžets ir 15,5 miljoni eiro, no tiem 6,5 miljoni eiro ir valsts finansējums, bet biļešu ieņēmumi plānoti 3,5 miljonu eiro apmērā, līdz ar to svētku rīkošanai nepietiek ievērojama finansējuma daļa – pieci miljoni eiro. LNKC ir informējis Kultūras ministriju par nepieciešamo finansējumu, jo bez papildu naudas svētku norise būs būtiski apgrūtināta. Tomēr, kā norādījusi svētku izpilddirektore Daina Markova, tiek domāts arī par alternatīviem svētku scenārijiem, arī par tādu, ka var neizdoties īstenot visu iecerēto. Paredzam, ka finansējumu tomēr izdosies atrast, svētkus "nesamazinās" un tie noritēs iecerētajā apjomā, kopā piedāvājot vairāk nekā 60 notikumu.
*
Veselības aprūpē: Janvāri gaida ar šausmām
MĀRA LIBEKA
Arī aizvadītajā gadā tāpat kā 2020. un 2021. gadā bijām spiesti sadzīvot ar kovidu. Kā jau prognozēju, cilvēki neskrēja uz potēšanas kabinetiem, lai pēc iespējas ātrāk saņemtu vakcīnu pret Covid–19. Lai neaizietu bojā neizpotētās vakcīnu devas, valdība tās bija spiesta ziedot trešajām valstīm kopsummā par gandrīz 20 miljoniem eiro.
Nav piepildījusies mana prognoze par to, ka jau pavasarī varētu atjaunoties pieejamība plānveida veselības aprūpes pakalpojumiem. Atgādināšu, ka Valsts operatīvā medicīniskā komisija nolēma no 2021. gada 3. decembra ierobežot hroniski slimo cilvēku ārstēšanu un izmeklēšanu, jo slimnīcas bija pārpildītas ar kovida pacientiem. Tikai no aizvadītā gada rudens, nevis pavasara, proti, 22. novembra, tika paplašināta plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana.
? Vai jāgatavojas jaunam Covid–19 uzliesmojumam?
Labāk vai sliktāk, tomēr esam iemācījušies sadzīvot ar Covid–19. Pasaules Veselības organizācija vēl arvien nav oficiāli paziņojusi par pandēmijas atcelšanu. Kaut tas patlaban vēl plosās Ķīnā, kovids vairs netiek uztverts kā globāla mēroga apdraudējums. Man ļoti gribētos iepriecināt Latvijas iedzīvotājus, paziņojot, ka jauns kovida uzliesmojums vairs nebūs, taču tas būtu pārāk optimistisks secinājums, nerēķinoties ar ārstu un zinātnieku pausto. Piemēram, infektologs Uga Dumpis uzskata, ka janvārī tomēr varētu ievērojami pieaugt saslimstība ar omikrona jauno paveidu. Taču katra nākamā Covid–19 viļņa laikā gan inficēto, gan arī mirušo skaits ir krietni mazāks nekā iepriekš. Kaut vīruss kļūst vājāks, tomēr vakcinācija pret Covid–19 joprojām ir aktuāla. Īpaši tiem cilvēkiem, kuri sasnieguši 70 gadu vecumu.
? Vai valsts un pašvaldību slimnīcas nonāks uz bankrota robežas lielo parādu dēļ?
Tas ir jautājums par to, kā valdība pārdalīs ap 215 miljoniem eiro, kas 2023. gada budžetā paredzēti jaunām iniciatīvām. Universitātes slimnīcām zaudējumi parasti tiek likvidēti no valsts budžeta, bet šobrīd nav skaidrs, vai nauda tiks atrasta, lai segtu pašvaldību stacionāru lielos mīnusus. Jau tagad ir reģionālās slimnīcas, kurām šie zaudējumi mēnesī sasniedz vairāk nekā simts tūkstošus eiro un gadā var pārsniegt vienu miljonu eiro. Daudzi slimnīcu vadītāji neslēpa, ka janvāri gaidot ar tādām šausmām, kādas nekad neesot piedzīvojuši.
"Pieaugošās enerģētikas, būvniecības, pacientu ēdināšanas un citas administratīvās izmaksas rada neplānotu slogu ikvienai slimnīcai. Mums kopā ar valdības partneriem būs jāmeklē risinājumi, kā šo amortizēt, lai nodrošinātu nepārtrauktu un kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību," solīja veselības ministre Līga Meņģelsone, tiekoties ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīniku vadītājiem.
Gribētos ticēt, ka valdība nepieļaus slimnīcu bankrotus un naudu zaudējumu segšanai tomēr atradīs.
? Vai Līga Meņģelsone būs labāka veselības ministre nekā viņas priekšgājējs Daniels Pavļuts?
Meņģelsone nav tik pašpārliecināta un augstprātīga, kāds bija Pavļuts, un tas veiksmīgāk ļaus veidot attiecības ar mediķiem. Taču ar attiecībām vien nepietiks, ministrei būs nepieciešamas caursišanas spējas, lai veselības aprūpei tiktu vairāk naudas. Jāteic, ka Pavļutam par šīm spējām nebija jāsūdzas, īpaši atceroties, kā tapa Vakcinācijas birojs ar "treknajām" algām. Visticamāk, ka Meņģelsonei šajā ziņā būs problēmas. Latvijas Radio Meņģelsone neslēpa, ka brīdī, kad ministram ir skaidrs, ka viņš netiek galā ar saviem pienākumiem, tas obligāti ir jāatzīst.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003