Vižņu esot ekstrēmi daudz, sablīvējums stiepjas no Pļaviņu ūdenskrātuves līdz Jēkabpilij 25 km garumā
Situācija Jēkabpilī vakar normalizējās salīdzinājumā ar to, kāda tā plūdu dēļ bija sestdien. Tomēr tā joprojām ir smaga un bīstama, "jo pilsētas galvenais varonis – dambis – šobrīd iztur ļoti lielu pārbaudījumu; mēs viņam palīdzam visiem spēkiem", tā vakar preses konferencē pēc Krīzes vadības padomes sēdes vērtēja Jēkabpils novada mērs Raivis Ragainis. Viņš savā uzrunā pauda pateicību visiem uzņēmējiem un pašvaldībām, kas palīdz plūdu kontrolēšanā un seku mazināšanā. Tostarp viņš uzslavēja tos, kas iesaistījušies smilšu maisu sagādē dambja stiprināšanai, kā arī Daugavpils un Jelgavas pašvaldības policijas ekipāžas.
Vaicāts par dambja nākotni, Ragainis pauda, ka šovasar tiks veikti remontdarbi, lai atjaunotu tā noturību, tomēr nav plānots to celt augstāku.
Ārkārtējo situāciju nesludinās
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš svētdien pēc Krīzes vadības padomes sēdes sacīja, ka patlaban nav nevienas nepieciešamības Jēkabpilī plūdu dēļ izsludināt ārkārtējo situāciju. Sēdes laikā secināts, ka Latvijas likumi un procedūras rīcībām šādos gadījumos ir ļoti labi izstrādātas, visi dienesti labi un koordinēti strādā. Saskaņā ar normatīvo regulējumu Jēkabpilī tiek piedzīvota reģionālā mēroga katastrofa. Likums nosaka, ka pašvaldībās ir civilās aizsardzības komisijas, ko vada attiecīgās pašvaldības vadītājs.
"Patlaban vienīgais iemesls, kāpēc varētu izsludināt ārkārtējo situāciju, būtu piespiedu evakuācija, bet nav tādas nepieciešamības. Valdība būtu gatava ātri pieņemt šādu lēmumu, ja tas būtu nepieciešams," sacīja Kariņš.
"Jēkabpils novada mērs Raivis Ragainis kontrolē situāciju. Tiek stiprināts aizsargdambis, darbi pastāvīgi notiek, palīdzību sniedz arī citas pašvaldības," teica Kariņš. Premjers slavēja pašvaldības vadītāja līdzšinējo veikumu plūdu seku novēršanā, uzsverot, ka Ragainis kā pašvaldības vadītājs izcili pilda savu lomu. "Visiem jēkabpiliešiem jābūt lepniem, ka domei ir šāds vadītājs, kurš spēj ļoti adekvāti reaģēt," pauda Ministru prezidents. Viņš arī teica, ka valdība sniegs finansiālu atbalstu plūdos cietušajai Jēkabpils novada pašvaldībai un iedzīvotājiem. Tiklīdz ūdens līmenis stabilizēsies, tiks veikti aprēķini un lemts par nepieciešamās finanšu palīdzības apjomu.
Skolas būs slēgtas trīs dienas
Plūdu dēļ Jēkabpilī skolas būs slēgtas trīs dienas. Lēmums pašvaldībā pieņemts, lai mazinātu cilvēku plūsmu pilsētā un ierobežotu pārvietošanos applūdušajās teritorijās.
Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers izdevis rīkojumu par izglītības iestāžu darba organizāciju. Ņemot vērā plūdu situāciju Jēkabpils novadā, lai netiktu apdraudēta skolēnu veselība un drošība, līdz 18. janvārim mācības nenotiks vairākās skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Savukārt pirmsskolas izglītības iestādēs "Zvaniņš", "Zvaigznīte" Meža ielā 12, "Bērziņš" mācību process notiks. Jēkabpils Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece Sarmīte Safronova skaidroja, ka slēgti būs tie bērnudārzi, kuri atrodas vistuvāk Daugavai, bet trīs pārējie bērnudārzi strādās un tajos uzņems bērnus arī no slēgtajiem bērnudārziem.
"Mums ir svarīgi, lai plūdos neciestu bērni, kuri allaž ir ziņkārīgi un varētu pietuvoties applūdušajām teritorijām, kas patlaban ir ļoti bīstamas. Jau piektdien ar visiem skolēniem ir pārrunāti drošības jautājumi, un bērni ir parakstījušies instruktāžas žurnālā par to, ka viņi ievēros noteikumus," skaidroja Safronova. Viņa piebilda, ka patlaban plūdu dēļ nav cietusi nevienas izglītības iestādes infrastruktūra. Jau pagājušajā piektdienā visās skolās darbinieki pārvietoja visas iekārtas, datortehniku uz otro stāvu, lai ūdens postījumi tos neskartu.
Sliktākā situācija ir Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skolā, kur pagrabs applūda jau piektdien. Ar zemessargu atbalstu visi mūzikas instrumenti tika pārvietoti uz augšējiem stāviem, piebilda Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece.
Divās vidusskolās – Jēkabpils 2. vidusskolā un Jēkabpils 3. vidusskolā – tiek nodrošināta uzturēšanās vieta evakuētajiem cilvēkiem, kas galvenokārt ir seniori. Skolas darbinieki viņiem sniedz visu nepieciešamo atbalstu.
VUGD uzstādījis plūdu moduļus
Pašlaik Jēkabpilī dislocēti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) plūdu moduļi no Jelgavas un Daugavpils, vakar pēc Krīzes vadības padomes sēdes sacīja VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis. Viņš uzsvēra, ka patlaban tiek darīts viss iespējamais, lai pilsētas dambis izturētu pieaugošo slodzi. Vienlaikus, ja dambis tomēr plīstu, jau patlaban Jēkabpilī atrodas vairākas glābšanas dienesta ekipāžas. Apzināti un apziņoti arī tie VUGD darbinieki, kas atrodas ārpus dežūrmaiņas. "Nav nepieciešamības gaidīt uz to, ka būs jāpiebrauc, jo visi spēki jau mobilizēti Jēkabpils pusē," sacīja Baltmanis.
VUGD pārstāvis arī pastāstīja, ka, neskatoties uz nepieciešamību evakuēties, daļa cilvēku tomēr parakstījuši apliecinājumu, ka nevēlas pamest savas dzīvesvietas. Gadījumos, kad situācija kļūst kritiska, šie cilvēki no dzīvesvietām tiek glābti. Saskaņā ar Baltmaņa pausto, kopš 8. janvāra izglābti 34 cilvēki.
Ekstrēmi daudz vižņu
Ledus sablīvējums stiepjas no Pļaviņu ūdenskrātuves līdz Jēkabpilij 25 kilometru garumā, turklāt turpina nākt klāt jauni vižņi, svētdien atzina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.
Kopš 14. janvāra, kad Jēkabpilī sasniegts otrais vēsturiski augstākais ūdens līmenis Daugavā, vakar ūdens līmenis ir samazinājies par apmēram 40 centimetriem. LVĢMC ziņo, ka sestdien plkst. 21.50 ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils sasniedza 8,81 metru virs novērojumu stacijas nulles punkta. Nakts laikā ūdens līmenis nedaudz nokrities, taču svētdien pārsniedzis sarkanā brīdinājuma kritēriju – 8,4 metru atzīmi.
Situācija gan ir jāvērtē ar piesardzīgu optimismu, jo vižņu ir ļoti daudz – ekstrēmi daudz, sacīja A. Vīksna. Pie Pļaviņām gan novērojami atsevišķi lāsmeņi, taču vižņu kustība kopumā nenotiek. Arī Zeļķos nedaudz sāk sairt ledus, kas vieš zināmu optimismu, bet arī tur vižņu kustība nav novērota.
"Sastrēgums ir milzīgs. Pat ja sāksies ledus iešana, noteikti gaidāmas straujas ūdenslīmeņa svārstības vēlāk pie Pļaviņām," brīdināja Vīksna, piebilstot, ka noteikti jāvērtē arī laikapstākļu izmaiņu ietekme uz situācijas attīstību, ņemot vērā, ka pēc nedēļas varētu iestāties sals, kas sablīvēto vižņu masu sasaldēs.
Jaunākās laika prognozes liecina, ka lietus un kūstošs sniegs, kas gaidāms Daugavas baseinā, izraisīs ūdens līmeņa kāpumu Daugavā nākamās nedēļas otrajā pusē.
LVĢMC dati liecina, ka pēdējās nedēļas laikā ūdens līmenis Daugavas posmā no Baltkrievijas robežas līdz Līvāniem ir pazeminājies par vienu līdz 1,8 metriem, pie Jēkabpils tas cēlies par četriem metriem, pie Zeļķu dzelzceļa tilta ūdens līmenis kopš 9. janvāra krities par teju diviem metriem, savukārt pie Pļaviņām tas nav ievērojami mainījies.
Ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils kāpis ledus sastrēguma dēļ, kas daļēji nobloķējis ūdens plūsmu. Arī turpmāk ūdens līmeni Jēkabpilī galvenokārt noteiks ledus sastrēgums, nevis ūdens daudzuma pieaugums upes augštecē.
HES darbība neesot apdraudēta
Neskatoties uz ledus gājumu Daugavā un plūdiem Jēkabpilī, patlaban hidroelektrostaciju (HES) darbība nav apdraudēta, vakar pēc Krīzes vadības padomes sēdes apliecināja AS "Latvenergo" HES tehniskais direktors Andris Zēģele. Viņš skaidroja, ka pašlaik upē plūstošā vižņu masa līdz hidrobūvēm nenonāk, jo tā izkliedējas ūdenskrātuves teritorijā. Pašlaik Pļaviņu HES hidroloģiskā būve ir gatava uzņemt esošo vižņu vilni. Vienlaikus, lai nodrošinātu HES drošību, "Latvenergo" seko līdzi notikumu attīstībai un nedaudz samazinājusi ūdens līmeni.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš preses konferencē piebilda, ka HES atvēršana vai aizvēršana nav un nebūs politisks lēmums, jo tas ir inženiertehnisks jautājums. No valsts pārvaldes puses situāciju HES uzrauga Valsts vides dienests.