Sestdiena, 2023. gada 10. jūnijs 21:57
Vārda dienas: Anatols, Malva
Jaunā Rīgas teātra ēkas būvnieki apgalvo, ka "dara visu, kas mūsu spēkos".
Bažījas, ka Jaunā Rīgas teātra ēkas nodošana var nenotikt arī augustā
Protestējot pret neziņu, kas saistīta ar Jaunā Rīgas teātra (JRT) vēsturiskās ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijas pabeigšanas termiņu, JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis trešdien pārsteidza ar ultimātu, publicējot uzsaukumu "JRT piesaka streiku". Tikšot apturēta jauniestudējumu iestudēšana un izrādīšana teātra pagaidu mītnē Miera ielā, līdz teātris atgriezīsies Lāčplēša ielas namā. "Ja valstij šis ir beztermiņa projekts, tad JRT piesaka beztermiņa streiku," paudis A. Hermanis.
Jaunās teātra ēkas būvniecības process kavējas, risinot finansējuma jautājumus starp pasūtītāju "Valsts nekustamajiem īpašumiem" (VNĪ) un būvnieku, pilnsabiedrību "SBSC" ("Skonto Būve" un "Skonto Construction"). Pašlaik "SBSC" pieprasījis divu miljonu eiro avansu būvniecības tempu nodrošināšanai, tomēr to liedz piešķirt būvniecības uzraudzības normatīvi.
Kamēr VNĪ un "SBSC" turpina meklēt risinājumus, lai JRT ātrāk atgrieztos tā mājvietā, skatītāji un teātris ne tikai var palikt bez pirmizrādēm pavasarī, bet aug arī bažas par to, vai nākamo sezonu JRT varēs sākt Lāčplēša ielā.
Izpaliks piecas pirmizrādes
Ja situācija netiks atrisināta, 28. februārī JRT Miera ielā pie Dzemdību nama notiks pati pēdējā pirmizrāde "Gogolis. Nature morte" (režisors Uldis Tīrons), sola A. Hermanis. Šajā sezonā JRT Lāčplēša ielā plānoja iestudēt piecas jaunas izrādes: "Sapņu tulkotāju sekta" (M. Pavičs, režisors A. Hermanis), "Balss no kora" (autors un režisors Dmitrijs Krimovs), "Mopasāna stāsti" (G. Mopasāns, režisors Pēteris Krilovs), "Idiots. Sākums" (F. Dostojevskis, režisors A. Hermanis) un "Valija un Naumis" (M. Zieda, režisors A. Hermanis).
"Jaunais Rīgas teātris, protams, turpinās spēlēt savas repertuāra izrādes, pārdos biļetes un katru vakaru strādās, taču jaunu iestudējumu Tabakas fabrikā vairs nebūs. Nākamā pirmizrāde notiks tikai un vienīgi Lāčplēša ielas telpās. Un ne agrāk. Ja valstij šis ir beztermiņa projekts, tad JRT piesaka beztermiņa streiku," raksta A. Hermanis. Uz jautājumu, vai teātra vadītāja lēmumam piekrīt arī JRT kolektīvs, JRT pārstāve Inga Liepiņa norāda: "Tas ir teātra vadības lēmums, par kuru tika informēti arī kolēģi. Līdz šim esam iekšēji saņēmuši atbalstu šādam lēmumam." Tikmēr Kultūras ministrija (KM) informē, ka JRT streika pieteikums vēl neesot saņemts. "JRT mākslinieciskā kolektīva reakcija emocionāli ir saprotama, bet šobrīd vēl nevēlamies to komentēt, jo par pieteikto streiku uzzinām caur medijiem," pauda KM pārstāve Lita Kokale.
Būvniecības bezgalīgie līkloči
JRT vēsturiskās ēkas rekonstrukcija, kas top saskaņā ar pilnsabiedrības "Zaigas Gailes birojs un partneri" projektu, uzsākta 2018. gadā. Šajā laikā tā saskārusies ar dažādām likstām kovida un Krievijas kara Ukrainā radīto grūtību dēļ. 2019. gadā dažādu būvniecības tehnisku problēmu dēļ VNĪ mainīja JRT rekonstrukcijas būvnieku ("RERE BŪVE 1"), procesu iesaldējot. 2020. gadā JRT būvniecību atsāka, noslēdzot līgumu ar pilnsabiedrību "SBSC" par 32,3 miljoniem eiro (bez PVN). Pagājušā gada rudenī "SBSC" ziņoja, ka tai trūkstot darbinieku darba tempu kāpināšanai, un objekts lietotājam var tikt nodots tikai 2023. gada augustā, nevis 11. martā, kā līgts sākumā.
"Pilnsabiedrība "SBSC" ir vairākkārt vērsusies ar dažādām prasībām, kuras VNĪ ir nodrošinājusi. Papildus būvniekam kompensēts cenu pieaugums atbilstoši inflācijai 2,18 miljonu eiro apmērā, pēc "SBSC" lūguma piešķirts arī viena miljona eiro avanss. Turklāt būvnieka iesniegtie rēķini par aktuālo darbu apmaksu tiek apmaksāti vairākas reizes mēnesī vienā līdz divās dienās pēc to iesniegšanas, nevis vienu reizi mēnesī 30 dienās, kā tas bija paredzēts sākotnēji. VNĪ ir spēris visus šos soļus, lai atvieglotu būvnieka situāciju un projekts būtu nodots laikus," procesu raksturo VNĪ.
Avanss būvniekiem glābs situāciju?
Pašlaik "SBSC" ir lūdzis vēl papildu avansu celtniecības procesa nodrošināšanai un JRT mākslinieciskais vadītājs šoreiz nostājies būvnieku pusē. "Celtnieki šoreiz neprasa papildu finansējumu, bet tikai avansu, kuru birokrātiem neļauj izmaksāt viņu pašu izdomātie noteikumi. Ja prasīto summu celtnieki tagad dabūtu, tad viņi garantē darbu pabeigšanu līdz septembrim. Šo situāciju var atrisināt tikai projekta pasūtītāji – ierēdņi, kuri pakļauti finanšu ministram, kurš savukārt pakļauts premjerministram (abi no ierēdņu vienotības partijas "Vienotība")," raksta A. Hermanis.
"SBSC" JRT būvprojekta vadītājs Juris Kreicburgs "Latvijas Avīzei" pauda, ka runa ir par avansa summu no viena līdz diviem miljoniem eiro. "Tā ir papildu iespēja nodrošināt apgrozāmos līdzekļus, ņemot vērā to, ka mēs kā ģenerāluzņēmējs esam ļoti daudz ieguldījuši savus līdzekļus. Arī redzot, ka apakšuzņēmēji nespēj nofinansēt, esam spiesti likt to naudu iekšā, lai būvniecības process nestājas un nebremzējas."
Tomēr avansa (ne)piešķiršana, kas kļuvusi par pēdējo pacietības mēra pilienu JRT vadībai, nav tik vienkārša. "Lai VNĪ to varētu izmaksāt, ir jāsaņem Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) akcepts. CFLA uzskata, ka šāda avansa izmaksai patlaban nepietiek pamatojuma," skaidro VNĪ. "VNĪ ar valsts naudu nevar risināt pilnsabiedrības "SBSC" finanšu problēmas, taču var meklēt risinājumus Jaunā Rīgas teātra būvniecības jaudai un termiņiem – to arī darīsim," pēc JRT būvniecības uzraudzības sēdes trešdien uzsvēra VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova. VNĪ norāda, ka avansa izmaksa ir iespējama tikai tad, ja būvnieks iesniedz nepieciešamos pierādījumus izmaksu pamatojumam, lai šāds atbalsts neradītu vienam būvniekam labvēlīgākus apstākļus nekā citiem pretendentiem un nekropļotu konkurenci nozarē.
"Sniedzam dažādus dokumentus, bet uzstādījums ir "atnesiet to, nezin ko". Ir vajadzīgi [avansa nepieciešamības] pierādījumi, bet neviens īsti nezina, kādi. Jau pagājušā gada rudenī esam iesnieguši ap 27 vēstulēm no ražotājiem ar situācijas aprakstu, tomēr uzraugošā iestāde prasa ko citu. Kopā ar ražotājiem un VNĪ pārstāvjiem mēģināsim saprast, kāds būtu [avansa pamatojuma] formāts, kas varētu derēt un būtu pietiekams. Reizē visi zina, ka ir karš, bija kovids, situācija ir dramatiska ne tikai Latvijā – to apliecina arī mani studiju biedri Francijā, Vācijā. Reizē visas puses šajā gadījumā juridiski sargā savu atbildību, lai nesanāk nepatikšanas. Tikmēr visa šī birokrātiskā nodrošināšanās prasa milzīgu laiku, jo komanda strādā, lai dabūtu pierādījumus tā vietā, lai risinātu ražošanas jautājumus," "Latvijas Avīzei" skaidro J. Kreicburgs.
Draud vēl viena līguma laušana?
Tikmēr A. Hermanis streika pieteikumā bažījas, vai nenotiks līguma laušana, "kas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz diviem trim gadiem". Par to, ka strīdi par finansējumu var beigties ar līguma laušanu un būvdarbu iesaldēšanu uz nenoteiktu laiku, liecina Valmieras Drāmas teātra (VDT) rekonstrukcijas nelāgā pieredze – pagājušā gada septembrī VNĪ izbeidza sadarbību ar pilnsabiedrību "SBSC" VDT pārbūves projektā, šajā gadījumā runa gan nebija par avansu, bet par būvniecības izmaksu sadārdzinājumu.
"Līguma laušana šobrīd nav darbakārtības jautājums," uzsver J. Kreicburgs. JRT būvniecības projekta vadītājs atzīmē, ka Valmieras teātra gadījumā līgums netika lauzts, bet tā bija savstarpēja vienošanās. "Ceram, ka līdz tam [JRT gadījumā] nenonāks, jo nevienam nav ilūziju par to, kas notiek šādā [līguma laušanas] gadījumā. Tiktu izsludināts jauns iepirkums, un tur jau cenas būs citas. Tādā gadījumā būtu apdraudēta arī nākamā, ne tikai šī teātra sezona," norāda J. Kreicburgs.
Lielā lustra un zaudēts Ukrainas granīts
Šobrīd JRT būvlaukumā saskaņā ar būvnieka sniegtajām ziņām strādā vairāk nekā 100 cilvēku (būvnieks iepriekš norādījis, ka tempa nodrošinājumam vajadzīgi ap 300). "Šis nav klasisks objekts, kur vienkārši var iedzīt iekšā armiju un pēkšņi divās dienās būs gatavs. Procesā ir ļoti daudz restaurācijas, būve ir ļoti sarežģīta. Protams, [papildu] apgrozāmie līdzekļi labāk palīdzētu," skaidro J. Kreicburgs. Pašlaik top redzama ēkas ārējā fasāde – tiek demontētas ārpuses sastatnes no ceturtā un piektā stāva. Tāpat tiek izbūvēti vēsturiskie interjeri, piemēram, Lielajā zālē uzstādīta vēsturiskā lustra, veikti apdares darbi, izbūvēti griesti. "Pakāpeniski top redzams viss milzīgais darbs, kas ir veikts gadiem lielās mokās, ņemot vērā apstākļus," stāsta J. Kreicburgs. "Tikko informēju pasūtītāju, ka nebūs galvenā vestibila grīdai paredzētā granīta no Ukrainas, jo viņiem ir elektrības pārrāvumi, tur ir mīnus grādi, granītu šobrīd nevar sazāģēt. Tāpēc šobrīd meklējam alternatīvu, tā arī jāsaskaņo ar arhitektiem. Zaiga Gailes kundze ļoti atbildīgi strādā pie šī projekta, izvēlamies katru lietu līdz sīkākajai detaļai."
Būvnieki norāda – ziemas laikapstākļi tempu neietekmē, tiesa, pamatīgi līdzekļi jāvelta apsildīšanai. "Ir milzīgi izdevumi attiecībā uz energoresursiem, sildām ar dīzeļdegvielu, paši saprotat, ka tās izmaksas ir milzīgas, bet māja ir jāapkurina," atklāj. J. Kreicburgs.
Cer beigt darbus līdz rudenim
Uz to, vai būvniecības beigu termiņa (11. marts) ievērošanu nodrošinātu avanss, būvnieki atbild izvairīgi, cerot – būvdarbus pabeigs līdz teātra nākamās sezonas sākumam, 2023. gada augustam. "Turpmākie termiņi ir ļoti atkarīgi no finansēm – apgrozāmajiem līdzekļiem," pauda J. Kreicburgs.
"Lai JRT varētu plānot savas turpmākās izrādes, VNĪ uzstāja, ka pilnsabiedrībai "SBSC" ir jānosauc konkrēts ēkas nodošanas termiņš. Šobrīd ir paveikti 70% visu būvdarbu, vēl atlikuši galvenokārt iekšdarbi. Pretēji tam, kas ir rakstīts paša būvnieka iesniegtajā darbu izpildes programmā, JRT būvlaukumā strādā nevis 240, bet gan tikai 100 cilvēku. Ir skaidrs, ka ar šādu darbu tempu ēkas nodošana var nenotikt arī augustā, kā tika minēts iepriekš," "Latvijas Avīzei" skaidro VNĪ.
Tikmēr VNĪ arī uzsver: neatkarīgi no papildu avansa summas pieejamības būvnieks ar līgumu ir uzņēmies saistības noteiktā apjomā, kuras būs jāpilda jebkurā gadījumā. Par katru kavējuma dienu, kamēr objekts nav nodots atbilstoši līgumam, "SBSC" tiks aprēķināta soda nauda – 30 tūkstoši eiro dienā.
"Jaunā sezona varētu sākties septembrī Lāčplēša ielā, ja nauda būs tagad – vai nu kā avanss, vai norēķins par iepirktajiem materiāliem," "Latvijas Avīzei" pauda J. Kreicburgs.
Nepatīkami pārsteigts par JRT streiku ir kultūras ministrs Nauris Puntulis, kurš intervijā TV3 solījis drīzumā tikties ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, kura pārraudzībā ir Valsts nekustamie īpašumi.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
© Lursoft IT 1997-2023 Lursoft ir Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistra informācijas atkalizmantotājs. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Pakalpojumos ietvertā informācija, ko Lursoft kā atkalizmantotājs saņem no datu pirmavota, lietotājam tiek sniegta, nodrošinot informācijas satura pareizību un precizitāti (informācijas būtības nemainīgumu). Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
(0)
