Malkai un šķeldai – nē?

Jaunas prasības ES direktīvā var kavēt pāreju uz enerģētisko neatkarību

Vairāku Eiropas ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizācijas, tajā skaitā arī Latvijas meža īpašnieki, nosūtījuši vēstuli Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam ar iebildumiem pret direktīvu, kas paredz aizliegt izmantot malku un šķeldu siltumapgādē. Eiropas Komisijas izstrādātā jaunā Atjaunojamās enerģijas direktīvas versija paredz pēc 2030. gada pārtraukt izmantot primāro meža biomasu enerģijas ieguvei. Līdz ar to jebkuru mežsaimniecības produktu, ieskaitot zemas kvalitātes koksni un šķeldu, nedrīkstētu izmantot enerģijas iegūšanai, tostarp siltumapgādē, jo tas neesot ilgtspējīgs un atjaunojams izejmateriāls. Ko paredz direktīva, un ko par šo ieceri saka Latvijas mežu īpašnieki?

"Tas ir lielo biznesa īpašnieku, tostarp saules, vēja un gāzes enerģijas lobijs ar vēlmi izslēgt no tirgus ārā mazos dalībniekus. Tas nozīmē papildu nodokli par oglekļa dioksīdu (CO2), tiklīdz malka vairs nebūs atjaunojamais energoresurs. Bet CO2 ir tikai atruna, jo mežā sastrādāto šķeldu tagad nokurinām, bet, ja to ierobežos, atlikumi mežā sapūs un CO2 izdalīsies tik un tā," situāciju komentē meža īpašnieks Madars Kalniņš. Viņa vadītā Rūjienas meža īpašnieku biedrība ir viena no desmit organizācijām, kas parakstījušas atklātu vēstuli Eiropas atbildīgajiem ierēdņiem un deputātiem. Līdzīgi kā to jau izdarījušas virkne Eiropas Ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizāciju.

Negaidīts labojums

Runa ir par Eiropas Parlamenta (EP) apstiprināto Atjaunojamās enerģijas direktīvas versiju, kura nav jaunums – par to gari un plaši spriests jau iepriekšējos pāris gados, līdz ar to spēles noteikumi visiem ir zināmi. Taču šogad meža īpašnieki saņēmuši aukstu dušu, jo direktīvā pēkšņi parādījies jauns jēdziens "primārās koksnes biomasa". Vienkāršoti runājot, ar to apzīmē jebkuru koka daļu, kas nāk no meža, izņemot mizu, tātad – zemas kvalitātes koksni, kas ir gan malka, gan šķelda.

Un direktīva neparedz atbalstu, piemēram, šķeldas katlumāju attīstībai, ko Latvija veiksmīgi izmantoja, lai pārietu no gāzes apkures uz vietējā resursa izmantošanu. Direktīva nosaka, ka mums savs biomasas patēriņš jānotur 2017.–2020. gada līmenī. Lai gan tas kopš tā laika jau ir audzis un, pārejot uz vairāk šķeldas izmantošanu, tam būtu jāaug vēl.

Īpašnieki spurojas pretī

Eiropas Ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizācijas jau nosūtījušas vēstuli atbildīgajām personām Eiropas Komisijā (EK), Eiropas Parlamentā (EP) un arī Zviedrijas kā prezidējošās valsts atbildīgajiem pārstāvjiem ar protestiem par jaunajiem ierobežojumiem. Janvāra nogalē šāda vēstule sagatavota arī Latvijā un to parakstījušas desmit meža īpašnieku organizācijas, kas kopumā apsaimnieko vairāk nekā 200 000 ha mežu.

"Primārās koksnes biomasas kā otrās šķiras izejvielas izslēgšanai ir tālejošas sekas. Dalībvalstīs tas paver iespēju piemērot papildu nodokli par CO2 tai brīdī, kad malku vairs neatzīs par atjaunojamo energoresursu. Šādi lēmumi radīs negatīvas sekas ne tikai klimata politikas ziņā, bet vistiešāk finansiāli smagi ietekmēs daudzus mazos meža īpašniekus. Tieši privātajos īpašumos esošais mežsaimniecības blakusproduktu apjoms visbiežāk tiek realizēts vietējo reģionu enerģētiskās koksnes tirgos. Ja liels mazvērtīgās biomasas apjoms paliks un sadalīsies mežos, tad šajos reģionos būtiski palielināsies CO2 emisijas. Koksnes satrūdēšana mežā nekādā veidā nespēs aizstāt fosilās izejvielas, tas ir pretrunā ar Zaļā kursa mērķiem un tā rezultātā mums nāksies spert vairākus milzīgus soļus atpakaļ klimata aizsardzības kontekstā," norādīts vēstulē.

Tāpat akcentēts, ka jauninājums ietekmēs vispārējo enerģētikas piegādi reģionos un kavēs iespēju meža īpašniekiem dažādot savas mežaudzes ar klimata pārmaiņām piemērotākām koku sugām.

"Meža īpašnieku organizācijas iebilst pret šādu politikas virzienu, kas balstās uz vienpusējiem pamatojumiem no apšaubāmām kampaņām, nevis uz argumentētu pieeju un datos balstītu analīzi. Zaļā kursa idejas vārdā aicinām atturēties no jaunās "primārās koksnes biomasas" klasifikācijas ieviešanas "Atjaunojamo energoresursu direktīvā", kas ilgtermiņā negatīvi ietekmēs klimatu, enerģijas piedāvājumu reģionos un sociāli ekonomisko stabilitāti lauku apvidos," norādīts vēstulē.

Iebildumi – zinātniski pamatoti

Plašākai sabiedrībai pieejams Eiropas Biomasas asociācijas "Bioenergy Europe" jaunākais ziņojums, kas ietver Vācijas zinātnieku īstenoto projektu "Klimaholz" galvenās atziņas par koksnes biomasas izmantošanu enerģijā. Pētījuma rezultāti tiks publicēti janvāra beigās, taču tajā izklāstītais augšminētās direktīvas jauninājumu argumentēti skaidro kā kļūdu.

Ziņojuma autors profesors Huberts Rēders uzsver, ka "primārās koksnes biomasas" izmantošanai enerģijā joprojām ir liels potenciāls. Ziņojumā norādīts, ka koksnes atlieku izmantošana ir ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas sastāvdaļa, kas palīdz uzturēt augstu uzkrātā oglekļa līmeni mežos un darbojas kā galvenais atjaunojamās enerģijas avots Eiropā.

"Eiropa šobrīd piedzīvo gan enerģētikas, gan klimata krīzi, un, ja mežos tiks atstāti miljoniem tonnu koksnes, tas būs labs ierosinātājs mizgraužu savairošanai un meža ugunsgrēku skaita palielināšanai. Tieši meža atliekas var aizstāt fosilo kurināmo un, jo ilgāk tiek kavēta pakāpeniskā atteikšanās no fosilā kurināmā, jo mazākas izredzes līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālam. Turklāt zemas kvalitātes koksne – meža atliekas – īsti nav piemērota citiem izmantošanas mērķiem kokrūpniecībā, kā vien bioenerģijā siltumapgādes nodrošināšanā. Laika posmā no 2020. līdz 2050. gadam Eiropa var samazināt ap 5,6 miljardiem tonnu CO2 izmešu, aizsargājot bioloģisko daudzveidību un meža veselību," tā ziņojumā.

Vācijas zinātnieku aprēķini rāda, ka koksnes šķeldas atlikumu izmantošana Eiropā ļaus līdz 2050. gadam ietaupīt ap 2,8 miljardiem tonnu CO2 izmešu, un koksnes atlikumu daudzums būs vienāds ar 10% no augošās koksnes krājumiem mežā, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību. Ja koksnes apjoms paliks mežos, notiks pretējs process – tiks radītas papildus CO2 emisijas, rezumēts ziņojumā.

Diskusijas par minēto direktīvu ir finiša taisnē tā dēvētajā trialogā, kur piedalās EP, EK un prezidējošā Zviedrija.