Aizdomīgā iepirkuma ēna izplešas

Aizsardzības ministre paliek amatā, tomēr izskan prasība uz izmeklēšanas laiku atstādināt valsts sekretāru

Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) šajā amatā bija nostrādājusi tikai dažas dienas, kad pērn decembrī tika noslēgts 220 miljonus eiro vērtais iepirkuma līgums par pārtikas piegādes loģistikas pakalpojumu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām. Tāpēc vairāki deputāti trešdien Saeimas ārkārtas sēdē atzina, ka I. Mūrniece īsti nav atbildīga par iepirkumu, kura sagatavošana notikusi viņas priekšgājēja Arta Pabrika ("AP") laikā. Taču debatēs par neuzticības izteikšanu ministrei ne tikai opozīcija, bet arī koalīcijas deputāte Ieva Brante ("AS") pieprasīja uz izmeklēšanas laiku atstādināt Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Jāni Garisonu, kā arī pārskatīt visus iepirkumus, kas veikti A. Pabrika laikā, jo šis gadījums var iedragāt aizsardzības resora tēlu.

I. Mūrniece amatu saglabāja. Viņas demisiju atbalstīja tikai 19 deputāti no "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei". "Progresīvie" balsojumā atturējās, bet Zaļo un zemnieku savienības deputāti – atturējās vai balsoja pret. Neuzticības rosinātāju vārdā uzstājās "Latvija pirmajā vietā" frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers, kurš brīdināja – ja koalīcija piesegšot šo gadījumu, tad pēc laika opozīcija varētu rosināt visas Krišjāņa Kariņa ("JV") valdības demisiju.

Sēdē vairākkārt tika atgādināts, ka 220 miljonus vērtais iepirkums, kurā vinnēja nevis loģistikas, bet ēdināšanas uzņēmums "Zītari LZ", ir sagatavots K. Kariņa pirmās valdības laikā. Taču tagad atklājies, ka neviens par to neko nav zinājis – tajā skaitā valsts sekretārs J. Garisons, kurš šajā amatā ir jau astoto gadu. A. Šlesers pieļāva: "Visdrīzāk Mūrnieces kundze ir pamesta zem tankiem, un viņai pat nepateica, ka iepirkuma komisijā ir viņas partijas biedrs." Runa ir par iepirkumu komisijas vadītāju Ēriku Ezeriņu, kurš ir Nacionālās apvienības biedrs, startējis Rīgas domes vēlēšanās, kā arī ziedojis partijai.

Ministrei nepateica par iepirkumu

Aģentūra LETA ziņo, ka Ē. Ezeriņa tēvs ir Normunds Lakučs, kurš kādreiz pārstāvēja "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK intereses Privatizācijas aģentūrā un vairāku uzņēmumu padomēs. NA priekšsēdis Raivis Dzintars aģentūrai LETA apstiprinājis, ka Ē. Ezeriņš ir partijas biedrs, bet nav tajā aktīvs. Par Ē. Ezeriņa dalību iepirkumu komisijā politiķis iepriekš neesot zinājis. R. Dzintars uzsvēra, ka tiesībsargājošām iestādēm jāizmeklē šī lieta un jāsauc pie atbildības ikviens, kurš vainīgs pārkāpumos, neatkarīgi no politiskās piederības. Jau ziņots, ka iepirkumu komisijā bija arī bijušā ministra A. Pabrika padomnieks Valdis Verners ("AP").

Aizsardzības ministre I. Mūrniece Saeimas sēdē atzina, ka par šo iepirkumu uzzinājusi tikai no informācijas publiskajā telpā. Tad uzreiz aicinājusi veikt pārbaudi par šo darījumu, ko tagad izvērtē arī tiesībsargājošās iestādes. Ne ministrs, ne valsts sekretārs J. Garisons nav iepirkuma līgumu parakstījuši. Iepirkumu organizēja Valsts aizsardzības un loģistikas centrs. Nevienai amatpersonai nav tiesības iejaukties iepirkumu komisijas darbā, jo tā ir neatkarīga un tās locekļi par savu darbību atbild likuma priekšā, paskaidroja I. Mūrniece. Viņa uzsvēra, ka ir sākta dienesta pārbaude, kurā tiks vērtēta visu iesaistīto personu atbildība. Kliedzošākais esot fakts par līguma summu, jo gadā ir nepieciešami astoņi miljoni eiro, bet līgums ir noslēgts uz pieciem gadiem par 220 miljoniem, taču tādas naudas budžetā nav. "LPV" deputāti bija izrēķinājuši, ka tādā gadījumā viena karavīra ēdināšana dienā izmaksātu nevis astoņus eiro, bet 50 eiro. Aizsardzības ministrei tāpat nav skaidrs, kāpēc nav ņemts vērā, ka līgums paredz sniegt pakalpojumus arī kara un krīzes apstākļos, bet tādā gadījumā komersantam būtu jāparedz drošības pārbaude.

Grib veidot izmeklēšanas komisiju

Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie"), kura iepriekš vadīja Konkurences padomi, savā agrākajā darbībā esot sastapusies ar vairākiem nesaprotamiem gadījumiem AM iepirkumos. Par tiem notikusi tikšanās ar AM atbildīgajām personām, kuru vidū bijis arī J. Garisons. "Visi noklausījās, visi saprata, kur ir problēmas, bet pa šo laiku nekas nav mainījies. Arī ministrijas valsts sekretārs ir tas pats," teica S. Ābrama. Viņu A. Šlesers uzskata par ļoti piemērotu izmeklēšanas komisijas vadītājas amatam, pieļaujot, ka parlamentā būtu jāizmeklē arī šis iepirkums. A. Šlesers nesen esot saticis bijušo ministru A. Pabriku, kurš esot apgalvojis – ja viņš būtu ministrs, tad tāds līgums nebūtu noslēgts. Daigu Mieriņu (ZZS) uzmanīgu darīja laiks, kad tas ir izdarīts, – īsi pirms Ziemassvētkiem dažas dienas pēc jaunās valdības apstiprināšanas.

Partijas "LPV" un "Stabilitātei" deputāti cits pēc cita uzrunāja koalīcijā esošo "Apvienoto sarakstu", kura nebija K. Kariņa pirmajā valdībā un pirms vēlēšanām solīja pārmaiņas valstī. "AS" frakcijas vadītājs Edgars Tavars un vairāki viņa kolēģi nepalika atbildi parādā, informējot arī par to, ka piektdien notiks Aizsardzības un iekšlietu komisijas slēgtā sēde, kurā tiks pētīts šis iepirkums. E. Tavars uzskata, ka ir jāizvērtē visi "Attīstībai/Par" vadīto ministriju iepirkumi. Savukārt Edgars Putra ("AS") norādīja uz varbūtējām sekām, ko šis darījums var izraisīt, – pretēji A. Pabrika apgalvotajam, ka NBS ēdinās vietējie ražotāji, piemēram, "Dobeles dzirnavnieks" jau izteicis šaubas "par piedalīšanos šajā afērā". E. Putra pieļāva, ka iepirkumu varbūt vajadzēja sadalīt mazākās lotēs, jo būtu labi, ja armiju varētu apgādāt arī, piemēram, grūtībās nonākušie piensaimnieki. Ministres partijas biedrs Artūrs Butāns (NA) uzskata, ka I. Mūrniece ir darījusi visu iespējamo, lai novērstu šādu gadījumu atkārtošanos nākotnē, bet nevarot viņai pārmest, ka pirmajās dienās pēc stāšanās amatā I. Mūrniece nav izpētījusi visus iepirkumus. Iepriekš izskanēja, ka Aizsardzības ministrijai ir ap 200 iepirkumu.